Foto: Rīgas stacija pirms 2. pasaules kara un tagad
Šarmantā pagātne un mūsdienu pelēcība
VIESTURS RADOVICS
DELFI žurnālists
DELFI žurnālists
“Pulksten astoņpadsmitos četrdesmit Rīgas centrālstacijā pienāk divi vilcieni — no Parīzes un Vecgulbenes. 193... gada pirmajā septembri no šiem vilcieniem izkāpa divi jaunekļi vienos gados un puslīdz vienā augumā.” Ar šādām rindām sākas latviešu rakstnieka Anšlava Eglīša romāns “Homo Novus”, kuru režisore Anna Viduleja 2018. gadā ekranizēja krāšņā mākslas filmā. Tieši šīs ainas uzņemšana filmas komandai sagādāja problēmas, jo no romānā aprakstītās Rīgas stacijas šobrīd praktiski vairs nekas nav saglabājies, tāpēc vilcienu pienākšanu nācās filmēt Liepājā.
Portāls “Delfi” desmit vēsturiskos attēlos ļauj salīdzināt, kā pēdējo gandrīz 100 gadu laikā ir mainījusies Rīgas dzelzceļa stacija un tās apkārtne.
Portāls “Delfi” desmit vēsturiskos attēlos ļauj salīdzināt, kā pēdējo gandrīz 100 gadu laikā ir mainījusies Rīgas dzelzceļa stacija un tās apkārtne.
Rīgas Centrālā stacija ir lielākā pasažieru dzelzceļa stacija Rīgā un visā Latvijā. Tās celtniecība sākās 1858. gadā - pēc tam, kad tika apstiprināts pirmais dzelzceļa projekts Rīga – Dinaburga (Daugavpils). Stacija savu darbību sāka 1861. gadā, kad tika atklāts ceļš uz Dinaburgu, bet tālāk uz Sanktpēterburgu un Varšavu.
Pati pirmā stacija bija neliela divstāvu ēka, pie kuras fasādes atradās dzelzceļa līnijas. Staciju projektēja slavenais arhitekts Johans Felsko. Sākumā tai bija tikai divi peroni un četras ceļu līnijas. Pirmajā stacijas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, taču otrajā - dzelzceļa līnijas Rīga-Orla birojs, juridiskā nodaļa un ritošā sastāva nodaļa.
Pati pirmā stacija bija neliela divstāvu ēka, pie kuras fasādes atradās dzelzceļa līnijas. Staciju projektēja slavenais arhitekts Johans Felsko. Sākumā tai bija tikai divi peroni un četras ceļu līnijas. Pirmajā stacijas stāvā atradās kases un uzgaidāmā zāle, taču otrajā - dzelzceļa līnijas Rīga-Orla birojs, juridiskā nodaļa un ritošā sastāva nodaļa.
Foto: "Zudusī Latvija''
1884. gadā, pilsētai augot, Rīgas kungi nolēma staciju paplašināt, un pēc Heinriha Šēla projekta katrā nama pusē tika piebūvēti trīsstāvu spārni. Savukārt 1889. gadā Rīgas stacijas priekšā tika uzcelta kapela — lūgšanu namiņš jaunbizantiešu stilā sakarā ar imperatora Aleksandra III un viņa ģimenes brīnumaino izglābšanos dzelzceļa katastrofā 1888. gada 17. oktobrī. 1925. gadā šo mazo dievnamu kā atmiņu par carisma laiku nojauca.
Jau padomju okupācijas laikā aktuāls kļuva jautājums par Rīgas dzelzceļa stacijas modernizāciju. Līdz tam rīdzinieki turpināja lietot staciju, kas bija celta jau 19. gadsimta beigās. PSRS Satiksmes ministrija un Latvijas PSR Dzelzceļa departaments 1957 .gadā apstiprināja Rīgas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektu.
Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam padomju vara uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas, bet 1960. gadā, reizē ar padomju Latvijas 20. jubileju atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas. 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases, kā arī atklāts stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai.
Stacijas arhitektūra bija ieturēta monumentālajā stilā. Ārējai apdarei izmantoja gaišu kaļķakmeni. Jaunās ēkas tapšanā piedalījās Maskavas metro būvnieki. Pirmo reizi Rīgas būvniecības vēsturē tika izmantota alumīnija apdare. Ēkas iekšpusē tika ierīkotas uzgaidāmās zāles, tika atvēlēta vieta frizētavai, bufetei, pastam, bagāžas glabātuvei, bērnu un vecāku istabai, speciālas telpas grūtniecēm, istabas maziem bērniem. Iekšējo telpu apdarei tika izmantoti jauni materiāli - Urālu marmors, ukraiņu granīts, koka skaidas, stikls, alumīnijs, plastmasa.
Visbeidzot 2003. gadā, uzņēmuma “Linstow Varner” veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja jaunu, tikpat augstu būvi, kas atrodas par dažiem metriem tuvāk stacijas ēkai. Vienlaikus stacijas rekonstrukcijas laikā tika nostiprinātas ēkas nesošās konstrukcijas, izremontēts jumts, nomainītas durvis, logi un vitrīnas, ierīkots lifts un eskalators. Tuvākos gados Rīgas staciju gaida jaunas pārmaiņas, kad tā tiks pārbūvēta “Rail Baltica” projekta ietvaros.
Jau padomju okupācijas laikā aktuāls kļuva jautājums par Rīgas dzelzceļa stacijas modernizāciju. Līdz tam rīdzinieki turpināja lietot staciju, kas bija celta jau 19. gadsimta beigās. PSRS Satiksmes ministrija un Latvijas PSR Dzelzceļa departaments 1957 .gadā apstiprināja Rīgas dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projektu.
Laika posmā no 1959. līdz 1965. gadam padomju vara uzcēla jaunas Rīgas stacijas ēkas, bet 1960. gadā, reizē ar padomju Latvijas 20. jubileju atklāja pasažieru, dienesta un tehniskās telpas. 1965. gadā tika pabeigta pasta ēka un starppilsētu kases, kā arī atklāts stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai.
Stacijas arhitektūra bija ieturēta monumentālajā stilā. Ārējai apdarei izmantoja gaišu kaļķakmeni. Jaunās ēkas tapšanā piedalījās Maskavas metro būvnieki. Pirmo reizi Rīgas būvniecības vēsturē tika izmantota alumīnija apdare. Ēkas iekšpusē tika ierīkotas uzgaidāmās zāles, tika atvēlēta vieta frizētavai, bufetei, pastam, bagāžas glabātuvei, bērnu un vecāku istabai, speciālas telpas grūtniecēm, istabas maziem bērniem. Iekšējo telpu apdarei tika izmantoti jauni materiāli - Urālu marmors, ukraiņu granīts, koka skaidas, stikls, alumīnijs, plastmasa.
Visbeidzot 2003. gadā, uzņēmuma “Linstow Varner” veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā veco pulksteņa torni nojauca un tā vietā uzbūvēja jaunu, tikpat augstu būvi, kas atrodas par dažiem metriem tuvāk stacijas ēkai. Vienlaikus stacijas rekonstrukcijas laikā tika nostiprinātas ēkas nesošās konstrukcijas, izremontēts jumts, nomainītas durvis, logi un vitrīnas, ierīkots lifts un eskalators. Tuvākos gados Rīgas staciju gaida jaunas pārmaiņas, kad tā tiks pārbūvēta “Rail Baltica” projekta ietvaros.
Rīgas stacijas apkaimes karte 1939. gadā un mūsdienās
Lai dabā saprastu, kā ir mainījusies Rīgas stacija un ap to esošās ielas, ir jāsalīdzina divas kartes. 1939. gada Rīgas gruntsgabalu plānā labi redzams tā laika ielu tīkls, stacijas novietojums, kā arī sliežu ceļi. 2023. gadā redzams, ka stacijā vairs nav sliežu galapunkta, bet ir izveidots jauns Satekles ielas posms.
Vecās stacijas fasāde ir aptuveni turpat, kur tagad mūsdienu stacijas rietumu siena, savukārt, piemēram, Satiksmes ministrijas un Latvijas Universitātes ēkas ir turpat, kur agrāk.
Vecās stacijas fasāde ir aptuveni turpat, kur tagad mūsdienu stacijas rietumu siena, savukārt, piemēram, Satiksmes ministrijas un Latvijas Universitātes ēkas ir turpat, kur agrāk.
13. janvāra ielā 1930. gadu sākumā un mūsdienās
Ja nebūtu ēkas Marijas ielā attēla kreisajā pusē, šo vietu no 1930. gadu sākuma attēla praktiski nevarētu atpazīt. Stacijas laukums kopš tā laika ir mainījies pilnībā. Teritorijā starp stacijas ēku un Marijas ielu līdz pat 1950. gadiem atradās dzelzceļa saimniecība, dažādas noliktavas un darbnīcas, portālam "Delfi" stāsta uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. Gaišajā ēkā attēla vidū pēc 2. pasaules kara bija vilcienu biļešu kases.
1950. gadu beigās visās šīs ēkas tika nojauktas, kā arī demontēti sliežu ceļi, kas gāja ielas līmenī. Drīz pēc tam radās Satekles ielas turpinājums caur Dzirnavu un Elizabetes ielu gruntsgabaliem līdz Stacijas laukumam, kas pirms tam dabā nemaz nepastāvēja.
1950. gadu beigās visās šīs ēkas tika nojauktas, kā arī demontēti sliežu ceļi, kas gāja ielas līmenī. Drīz pēc tam radās Satekles ielas turpinājums caur Dzirnavu un Elizabetes ielu gruntsgabaliem līdz Stacijas laukumam, kas pirms tam dabā nemaz nepastāvēja.
Rīgas stacijas ēkas fasāde 1930. gadu sākumā un mūsdienās
Pirmskara attēlā redzama Rīgas pasažieru stacijas fasāde, kas vērsta pret 13. janvāra ielu. Ēka sākotnēji tika uzcelta 1861. gadā, bet līdz 1930. gadiem to vairākkārt pārbūvēja un paplašināja. 1950. gadu beigās, kad Rīgā sāka būvēt jauno pasažieru staciju, 19. gadsimta ēku nojauca, bet tās sānu siena ir aptuveni tajā pašā vietā, kur vecās stacijas fasāde.
Toms Altbergs stāsta, ka mūsdienās stacijas iekšpusē, vietā, kur kādu laiku atradās pelmeņu ēstuve, ir saglabājušies aptuveni pieci metri vecās stacijas sienas, tomēr stacijas apmeklētājiem šī vieta nav apskatāma, turklāt sienas fragments nedod nekādu priekšstatu par pirmskara ēku.
Toms Altbergs stāsta, ka mūsdienās stacijas iekšpusē, vietā, kur kādu laiku atradās pelmeņu ēstuve, ir saglabājušies aptuveni pieci metri vecās stacijas sienas, tomēr stacijas apmeklētājiem šī vieta nav apskatāma, turklāt sienas fragments nedod nekādu priekšstatu par pirmskara ēku.
Rīgas stacijas ēka, skats no dzelzceļa uzbēruma puses, 1950. gadi un mūsdienas
Ja apbūve Raiņa bulvārī, kas redzama attēla kreisajā pusē, ir palikusi tā pati, tad priekšplānā esošā Rīgas stacija kopš 1950. gadiem ir pilnībā mainījusies. Patiesībā tā ir pavisam cita celtne, kas tika atklāta 1960. gadā.
Augot Rīgai un palielinoties satiksmes intensitātei, pilsētas kungi Rīgas staciju gribēja pārbūvēt gan 20. gadsimta sākumā, gan 1930. gados, tomēr abas reizes patraucēja karš. Līdz beidzot 1950. gadu beigās tika realizēts Ļeņingradas Valsts transporta projektēšanas institūta “Ļengiprotrans” projekts, kā rezultātā tapa pilnīgi jauna stacijas un vēlāk arī pasta ēkas, savukārt visa dzelzceļa satiksme tika pacelta uzbēruma līmenī.
Augot Rīgai un palielinoties satiksmes intensitātei, pilsētas kungi Rīgas staciju gribēja pārbūvēt gan 20. gadsimta sākumā, gan 1930. gados, tomēr abas reizes patraucēja karš. Līdz beidzot 1950. gadu beigās tika realizēts Ļeņingradas Valsts transporta projektēšanas institūta “Ļengiprotrans” projekts, kā rezultātā tapa pilnīgi jauna stacijas un vēlāk arī pasta ēkas, savukārt visa dzelzceļa satiksme tika pacelta uzbēruma līmenī.
Rīgas stacijas ēka, skats no Raiņa bulvāra puses, 1930. gadi un mūsdienas
Ormaņus un bruģi gadu gaitā pie Rīgas stacijas ir nomainījis milzīgs asfaltēts klajums ar automašīnām un sabiedrisko transportu. Koki ir nocirsti, mazākas un lielākas ēkas nojauktas, bet tā vietā ir arhitektonisks mikslis no 1960. gadā celtas un 2003. gadā rekonstruētas stacijas ēkas. Tas gan nav uz ilgi laiku, jo tuvāko gadu laikā projekta "Rail Baltica" ietvaros stacijas vietā taps moderns transporta mezgls.
Attēlu labajā pusē redzamais dzelzceļa pārvads pār Gogoļa ielu ir joprojām saglabājies un pilda savu sākotnējo funkciju.
Attēlu labajā pusē redzamais dzelzceļa pārvads pār Gogoļa ielu ir joprojām saglabājies un pilda savu sākotnējo funkciju.
Rīgas "lejas stacija" 1930. gados un stacijas zāle mūsdienās
Divi attēli, kurus ir ļoti grūti ir salīdzināt, jo senā Rīgas pasažieru stacijas ēka 1950. gadu beigās tika nojaukta, bet vietā tika uzcelta jauna, kuru daļēji pārbūvētu redzam vēl šodien. Līdz pat 1950. gadiem vietā, kurš šobrīd ir Rīgas stacijas uzgaidāmā telpa, veikali un tualetes, atradās tā sauktā "lejas stacija" un sliežu ceļi, kas praktiski gāja pa pašreizējo Satekles ielu un Stacijas laukumu. Senajā attēlā redzams, ka Rīgā bijusi segta stacija kā normālās Eiropas valstīs, kur lielā hallē pienāk vairāki vilcieni.
Kā stāsta Altbergs, "lejas stacijā" bija sliežu strupceļš, no turienes gāja vilcieni uz Daugavpili, Valku un Rūjienu. Savukārt "augšējā stacija", kurš šobrīd ir stacijas peroni, tika izmantota vilcieniem, kas kursēja uz Jūrmalu, Jelgavu, kā arī starptautiskiem reisiem.
Kā stāsta Altbergs, "lejas stacijā" bija sliežu strupceļš, no turienes gāja vilcieni uz Daugavpili, Valku un Rūjienu. Savukārt "augšējā stacija", kurš šobrīd ir stacijas peroni, tika izmantota vilcieniem, kas kursēja uz Jūrmalu, Jelgavu, kā arī starptautiskiem reisiem.
Rīgas "lejas stacija" 1930. gados un stacijas zāle mūsdienās
Latvijas dzelzceļš 1925. gadā pārvadāja 11,4 miljonus pasažieru, bet 1938. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 16,1 miljonam. Ievērojamu daļu no šiem pasažieriem veidoja rīdzinieki – piemēram, 1938. gada no Rīgas pilsētas robežās esošajām stacijām bija izbraukuši 5,2 miljoni pasažieru.
Interesanti, ka pirms 2. pasaules kara ļaudīm, kuri Rīgas stacijā gribēja sagaidīt vai pavadīt savus draugus un tuviniekus uz vilcienu, kasē vajadzēja nopirkt speciālu perona biļeti.
Interesanti, ka pirms 2. pasaules kara ļaudīm, kuri Rīgas stacijā gribēja sagaidīt vai pavadīt savus draugus un tuviniekus uz vilcienu, kasē vajadzēja nopirkt speciālu perona biļeti.
Avīžu kiosks Rīgas stacijā, 1934. gads un mūsdienas
1934. gada attēlā redzams Latvijas Telegrāfa aģentūras LETA kiosks Rīgas dzelzceļa stacijā. Tajā bija nopērkamas jaunākās avīzes, žurnāli un grāmatas, kā pieejams tālrunis. Rīgas stacijā 1930. gados bija vairāki šādi kioski. Mūsdienās stacijā dažādu kiosku, veikalu un ēstuvju ir krietni vairāk.
Rīgas pasažieru stacijas peroni 1937. gadā un mūsdienās
1937. gada attēlā redzamā perona vietā patlaban atrodas Stacijas laukums un stacijas ēka. Savukārt mūsdienu attēlā nofotografētais perons jau ir dzelzceļa uzbēruma līmenī.
Kā stāsta Toms Altbergs, pēdējās liecības par pirmskara Rīgas staciju ir kāpnes no Dzirnavu ielas puses, pa kurām varēja uzkāpt uz peroniem, kā arī Gogoļa ielas pārvads. Diemžēl pēc "Rail Baltica" veiktās Rīgas stacijas rekonstrukcijas vēsturiskās kāpnes tiks iznīcinātas, savukārt dzelzceļa pārvads saglabāsies daļēji.
Kā stāsta Toms Altbergs, pēdējās liecības par pirmskara Rīgas staciju ir kāpnes no Dzirnavu ielas puses, pa kurām varēja uzkāpt uz peroniem, kā arī Gogoļa ielas pārvads. Diemžēl pēc "Rail Baltica" veiktās Rīgas stacijas rekonstrukcijas vēsturiskās kāpnes tiks iznīcinātas, savukārt dzelzceļa pārvads saglabāsies daļēji.
Rīgas "augšas stacija" 1930. gados un stacijas peroni mūsdienās
Pēc Latvijas Neatkarības izcīnīšanas no Rīgas ar vilcienu varēja aizceļot pat līdz Parīzei. 1921. gada 15. februārī atklāja satiksmi no Rīgas uz Kauņu, ko 26. februārī cauri Kēnigsbergai pagarināja līdz Berlīnei. Tajā izmantoja Starptautiskās guļamvagonu sabiedrības I un II klases vagonus. Vēlāk caur Rīgas pasažieru staciju atjaunoja ātrvilciena Nord-Express satiksmi posmā Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava — Berlīne. Vilciens izbrauca no Rīgas 23.07 un Berlīnes galvenajā stacijā iebrauca nākamajā dienā 19.42. Parasti tā sastāvā bija restorānvagons un vagoni līdz Berlīnei un Parīzei.
Šobrīd no Rīgas tālākās vietas, kur var aizceļot ar vilcienu, ir Zilupe, Valga un Liepāja.
Šobrīd no Rīgas tālākās vietas, kur var aizceļot ar vilcienu, ir Zilupe, Valga un Liepāja.