Šogad Krievija karam iztērēja 115 miljardus eiro jeb septiņus Latvijas nākamā gada budžetus. Šī summa tuvākajā nākotnē vēl palielināsies. Krievijas diktators Vladimirs Putins sola palielināt agresoru spēkus līdz pusotram miljonam karavīru un izveidot jaunu armiju pie mūsu robežām: vismaz uz papīra vairāku pierobežā bāzēto vienību izmēri divkāršosies. Kremļa kontrolētajos televīzijas kanālos kara propagandisti regulāri vārdiski uzbrūk Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, solot ar asinsizliešanu atjaunot pie mums Maskavas varu.

Cik liels militārais potenciāls patiesībā ir agresorvalstij pie mūsu robežām? Kas notiktu, ja Krievijas karaspēks tiktu izvests no Ukrainas? "Delfi" grupas medijs "Eesti Ekspress" kopā ar partneriem apzināja visas Krievijas militārās bāzes, kas izvietotas no Murmanskas ziemeļos gar Baltijas valstu robežām līdz par Kēnigsbergai.

Kartē tika iekļautas arī Krievijas vasaļvalsts Baltkrievijas militārās bāzes. Tika izvēlētas 24 galvenās militārās bāzes un pasūtīti jauni satelītuzņēmumi, lai salīdzinātu tos ar attēliem, kas uzņemti pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Krievijas austrumu apgabalos netālu no Krievijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, satelīta attēli atklāj, ka vairākas Krievijas militārās bāzes šobrīd ir ievērojami tukšākas nekā vēl pirms dažiem gadiem. Salīdzinot satelīta fotogrāfijas laika gaitā, “Delfi” noskaidroja, ka liela daļa iekārtu, kas iepriekš glabātas ārpus telpām, bildēs ir pazudušas.

Tur, kur reiz atradās simtiem ciešās rindās novietotu tanku, bruņumašīnu, komandtransportlīdzekļu un “Kamaz” kravas automašīnu, šodien redzama lielākoties tukša zeme. Nav iespējams apstiprināt, vai viss ekipējums nosūtīts uz Ukrainu, jo daļa var atrasties garāžās vai tikusi pārvietota uz citām uzglabāšanas vietām. Nozīmīgi, ka autostāvvietas – reiz pilnas ar militārpersonu privātajām automašīnām – šobrīd ir ievērojami mazāk aizpildītas.

Šis samazinājums skaidri redzams Pleskavas militārajā lidlaukā, vien aptuveni 50 kilometru attālumā no Latvijas un 35 kilometrus no Igaunijas robežas. Šeit bāzējas bēdīgi slavenā 76. gaisa desantnieku divīzija un 2. “Specnaz” brigāde.

Igaunijas Aizsardzības spēku izlūkošanas centra vadītājs pulkvedis Ants Kiviselgs norāda, ka gadījumā, ja Putins uzbruktu Igaunijai, lai izdarītu spiedienu uz NATO, 76. divīzijas un 2. “Specnaz” brigādes iespējamā misija būtu sagrābt svarīgu objektu vai militāro bāzi, lai demonstrētu pārākumu. “Viņi varētu arī mēģināt traucēt komunikācijas un datu centrus vai pat mērķēt uz VIP personām, kā tas redzams ar nogalināšanas sarakstiem Ukrainā,” viņš piebilst.

Šā gada jūnijā kompānija “Planet Labs” uzņēma satelītattēlus, kuros redzams skrejceļš Pleskavas bāzē, kurš joprojām ir sagrauts pēc 2022. gada 29. augusta dronu uzbrukuma, kas noticis no Ukrainas vairāk nekā 700 kilometru attālumā. Šajā uzbrukumā tika iznīcinātas divas IL-76 transporta lidmašīnas un bojātas vēl divas, piespiežot Krieviju pārvietot savas atlikušās transporta lidmašīnas tālāk uz austrumiem.

Šis dronu uzbrukums ietekmēja arī divīzijas treniņu rutīnu. Kopš atskārsmes, ka Ukraina var sasniegt pat Pleskavu, krievu iesauktie tagad ir spiesti patrulēt bāzē, kas samazina atvēlēto laiku praktiskām mācībām.

Uzbrukums Pleskavai bija simboliski nozīmīgs Ukrainai – 2022. gada 24. februārī tieši no Pleskavas pacēlās 18 IL-76 lidmašīnas, kurās atradās elites desantnieki ar mērķi sagrābt Hostomeļas lidostu netālu no Kijivas. Uzbrukums tika apturēts, pateicoties Ukrainas pretestībai un savlaicīgam Igaunijas militāro izlūku paziņojumam. Vēlāk vienības no Krievijas 76. divīzijas tika pārvietotas uz Baltkrieviju. Šai neveiksmei bija nozīmīga loma Kijivas sagrābšanas novēršanā.

Vienība sekojošajos mēnešos cieta pamatīgus zaudējumus. Pēc Igaunijas militārās izlūkošanas datiem, kaujas kapacitāte Pleskavas bāzē šobrīd ir samazinājusies līdz aptuveni 30 procentiem.

Ukraiņu ieroči trāpījuši arī citās netālu esošās bāzēs, piemēram, Ostrovas lidlaukā mazāk nekā 80 kilometru attālumā no Igaunijas dienvidaustrumiem, 150 kilometru attālumā esošajā Soļcu lidlaukā, kuru izmanto Ukrainai uzbrūkošie bumbvedēji ieroču un degvielas iekraušanai. Ukraina ir uzbrukusi arī militārajām bāzēm vēl aiz Sanktpēterburgas.

Lai gan Krievija katru gadu kara mašīnā iepludina triljoniem rubļu, atšķirībā no Kēnigsbergas un Baltkrievijas Baltijas pierobežā esošajās bāzēs nav notikušas lielas attīstības un būvniecības aktivitātes. Tas ir zīmīgi – pustukšas bāzes pie NATO austrumu robežas nozīmē, ka Putina runas par NATO agresijas draudiem kā vienu no iemesliem iebrukumam Ukrainā var uztvert par tukšām runām. Kremlis acīmredzami neuzskata, ka no Rietumiem varētu nākt kāds uzbrukums, kuram nepieciešams gatavoties.

Pat pretēji – šeit esošās bāzes tiek aktīvi tukšotas. Šā gada maijā Igaunijas Bruņotie spēki atklāja, ka Lugā vilcienos tika iekrauts bataljons ar 2S19 MSTA-S un 2S1 pašgājējiem-haubicēm, kas pēc tam tika transportēti uz Ukrainu. Ukraiņi frontē vēlāk ar izbrīnu konstatēja, ka haubices ražotas tikai šogad. Sarunās ar Igaunijas Bruņoto spēku vadību ukraiņi rēķinājuši, ka Krievija uz fronti nogādājusi 640 pašgājējus. Tiek uzskatīts, ka tik ātra aizvietošana kļuvusi iespējama, jo 2022. un 2023. gadā sankciju apstākļos krieviem izdevies no Taivānas ievest lielu skaitu CNC metālapstrādes darbagaldu. Šīs rūpnieciskās datorvadāmās urbjmašīnas un frēzmašīnas joprojām strādā pilnā sparā.

Savukārt aktīvas mācības un jauni transportlīdzekļi redzami satelītattēlos uz ziemeļrietumiem no Sanktpēterburgas, Kamenkā pie Somijas robežas, 100 kilometru attālumā no Narvas. Šajā bāzē atrodas 138. motociklu brigāde.

Lai gan 2022. gada izlūkošanas laikā bāze bija tukša, šā gada jūnijā uzņemtie satelītattēli liecina, ka pēdējos mēnešos tur izveidots mācību poligons ar aptuveni 120 telšu kompleksu kādiem 2000 karavīriem. Vienlaikus bāzes tehniskais parks ir papildināts ar 30–40 kravas un vieglajām automašīnām. Tāpat kā citas bāzes, arī Kamenka ir savienota ar dzelzceļu.

Atgriežoties pie Lugas, lai arī vairākas bāzes ir teju tukšas, satelītattēlos reģionā tomēr identificējamas vairākas aktīvas militārās vienības – vietās, kurās tās tiek apmācītas un iekāpj vilcienos, lai ar jaunu vai atjaunotu ekipējumu dotos uz fronti Ukrainā. No satelītattēliem redzams, ka ne visas iekārtas ir pazīstamas, liekot apšaubīt plaši izplatīto pieņēmumu, ka Krievijas armijas rīcībā ir tikai PSRS laika krājumi.

Krievijas anklāva Kēnigsbergas rietumu daļā tikai pāris kilometru no jūras spēku bāzes Baltijskā atrodas Parusnojes ciems. Tur, bāzējas specializēta Krievijas GRU izlūkošanas vienība, kurā trenē sabotierus darbam Baltijas valstīs un Polijā.

Pēc LRT intervētajiem drošības un militārajiem avotiem, šajā bāzē strādā līdz 120 militārpersonām, ieskaitot atbalsta personālu, tajā skaitā komandieri, kā arī zemūdens, jūras, sauszemes un gaisa operāciju eksperti. Šeit apmācītie bija arī pirmie aizdomās turētie pēc “Nord Stream” cauruļvadu spridzināšanas.

Apmācībām šeit tiek izvēlēti tikai vīrieši no līgumkaravīru un aktīvo rezervistu rindām. Parusnojes speciālajā vienībā dienošajiem jābūt visamz 172 centimetrus gariem, bez jebkādām fobijām un ar lielisku fizisko sagatavotību, vēsta LRT. Svešvalodu zināšanas ir priekšrocība.

Parusnojē stacionētie sabotieri no 390. izlūkvienības – zināmas kā 390. speciālais izlūkošanas punkts – tiek apmācīti pret NATO vērstām misijām gar Baltijas jūras piekrasti. Mācības iekļauj uzbrukumu veikšanu stratēģiskiem mērķiem tādās valstīs kā Lietuva un Polija. Pagājušajā vasarā Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par treniņu, kurā piedalījās 390. vienības personāls 70 cilvēku sastāvā. Nirēji trenējās lēkt no helikopteriem ar izpletņiem jūrā.

Satelītattēli no Parusnojes apgabala atklāj ievērojamus ieguldījumus bāzē pēdējās desmitgades laikā, iekļaujot jaunas mācību ēkas būvi, helikopteru laukumu un zemūdens mācību baseinu ar nakts apgaismojumu. Kā ziņo par Krievijas militārajām investīcijām informēti avoti, kurus intervēja LRT, nirēji trenējas arī Kuronijas lagūnā. Nirējiem treniņvietas atrodas arī Kuršu nērijas Krievijas daļā, Lesnojas (Šarkuva) un Ribahijas (Rasite) pilsētā, kā arī Morskojā netālu no Lietuvas robežas.

2024. gada sākumā Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW) aizturēja Sergeju S., novēršot plānotu uzbrukumu lielizmēra ķīmiskajai rūpnīcai “Dekoral Center” Vroclavā. Pēc “Gazeta Wyborcza” aprakstītajiem lietas materiāliem, Sergeja telefons tika fiksēts Kēnigsbergā pirms ierašanās Lejassilēzijā (un pat ASV), taču Sergejs noliedz, ka jebkad būtu bijis Kēnigsbergā. Neskatoties uz to, Sergejs atzīst, ka aiz operācijas slēpās Krievijas dienesti.

Pēc kāda Eiropas drošības avota, NATO ir ieguvusi izlūkdatus par Krievijas plāniem, vērstiem uz kritisko un civilo infrastruktūru. Eksperti apgalvo, ka šie uzbrukumi ir radīti, lai spiestu Rietumus ierobežot Ukrainas uzbrukumus Krievijas mērķiem.

Polijas valdības dienestu un Lietuvas izlūkdienesta rīcībā esošie avoti ne apstiprina, ne noliedz potenciālu sabotieru saistību ar Parusnoji: “Nevar izslēgt, ka Kēnigsbergā bāzētie Krievijas drošības un izlūkdienesti ir iesaistīti uzbrukumu plānošanā un izpildē reģionā,” uz lūgumu sniegt komentāru atbild Lietuvas izlūkdienests.

2016. gadā Artūrs Paulausks, toreizējais Lietuvas Parlamentārās nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs, kādā intervijā atklāja, ka Krievijas sabotieri, iespējams, iepriekšējā gadā treniņu ietvaros šķērsojuši Lietuvas robežu pie kāda kūrorta Jodkrantē. Iepriekšēji izlūkdienestu ziņojumi no Lietuvas aģentūrām jau bija brīdinājuši par Krievijas infiltrāciju.

Paulausks skaidroja: “Es vēlējos informēt otru pusi par to, ka mēs apzināmies viņu rīcību – ka mēs neesam aizmiguši... Es visiem uzsvēru, ka “detentes”(no franču valodas: saspīlētu politisko attiecību mīkstināšana komunikācijas ceļā. Vēsturiski apzīmē Aukstā kara periodu, kura laikā PSRS un Ričarda Niksona administrācija ASV mazināja ģeopolitisko saspīlējumu,– tulk.) ēra ir beigusies, ka mums ir jāstiprina mūsu izlūkošana un aizsardzība un tajā jāiegulda vairāk naudas.”

Informēti avoti vēstīja LRT, ka 2015. gadā Jodkrantē nolaidās sabotieri no Krievijas 561. jūras spēku izlūkošanas punkta (vēlāk pārdēvēts par 390.). Šis reģions ietver Klaipēdas ostu un citus NATO vitāli svarīgus stratēģiskos objektus Baltijas jūras piekrastē. Klaipēdas stratēģiskā atrašanās vieta esot neaizstājama NATO piegādes ķēdēm un netālu atrodas arī Palangas lidosta.

GRU vienības biedri ir apmācīti darboties ārvalstu teritorijās, identificējot galvenās sabotāžas vietas un uzraugot NATO loģistikas un piegādes ķēdes. Parusnojes jūras spēku speciālo operāciju komanda teorētiski spēj iefiltrēties Lietuvas teritorijā un, piemēram, iznīcināt ostas infrastruktūru. Izmantojot vidēja izmēra zemūdenes, piemēram, “Piraiju”, vai niršanas transportu, 390. vienība spēj veikt slepenus nosēšanās darbus ostas nomalē, neitralizēt drošības spēkus un pārņemt kontroli pār galvenajām zonām, palielinot gatavību lielāka mēroga operācijām.

“Ja mēs runājam par X dienu un tai gatavojamies – kad Krievija izlems uzbrukt NATO, šis subversīvais grupējums savu darbu līdz šai dienai būs paveicis,” saka viens no LRT avotiem, kurš palīdzēja Krievijas sabotāžas darbības izmeklēšanā.

Eksperti Parusnojes GRU uzskata par vienu no Krievijas bīstamākajām vienībām NATO robežu tuvumā.

Taču Kēnigsberga nav tikai sabotieru sagatavošanas vieta. Tur kopš 2016. gada izvietotas arī “Iskander” raķetes, kuras Krievija pirmoreiz Polijas robežas tuvumā izvietoja 2016. gadā.

2024. gada februārī Polijas premjerministrs Donalds Tusks viesojās Berlīnē un Parīzē un paziņoja, ka “kodoldraudi nav abstrakti, un uzsvēra, ka Krievija nesen ir modernizējusi savu kodolarsenālu. “Varšava un Berlīne atrodas Krievijas “Iskander” raķešu darbības zonā. Viņiem ir apmēram 100 kodolgalviņu – varbūt vairāk. Tās tika uzlabotas noteikta iemesla dēļ, un to skaits ir palielinājies noteikta iemesla dēļ,” viņš sacīja. Tuvs Tuska palīgs “VSquare” atzina: “Tajā laikā viņš [Tusks] nemitīgi runāja par kara draudiem. Sen nebiju redzējis viņu tik norūpējušos.”

2024. gada jūnijā ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis apstiprināja šīs bažas konferencē “Ukrainas rekonstrukcija 2024”, paziņojot: “Krievijai, visticamāk, Kēnigsbergā ir izvietotas aptuveni 1000 kodolgalviņas, kas rada reālu risku Eiropas Savienībai.”

Polijas Aizsardzības ministrija “VSquare” apstiprināja, ka pēdējo gadu laikā Kēnigsbergas ostās bāzējas deviņi kuģi, kas spējīgi pārvadāt “Kalibr-NK” raķetes ar kodolgalviņām. Nākamajos mēnešos gaidāma vēl divu kuģu ierašanās. Kuģu ieroču rādiuss ir 2500 kilometri.

Pie Čerņahovskas dislocētā Krievijas brigāde arī izmanto “Iskander” raķešu sistēmas. Šai brigādei, kas iekļaujas 4. jūras spēku aviācijas pulkā, ir divpadsmit palaišanas iekārtas, kas atkarībā no raķetes tipa spēj pārvadāt kaujas galviņas 500 līdz 2500 kilometrus tālu. Pēc Lietuvas speciālistu datiem, Krievija nesen dažas raķešu sistēmas pārvietoja no Kēnigsbergas uz Rostovu pie Donas.

Čerņjahovskā Su-24M bumbvedējus nomainījušas Su-30SM daudzfunkcionālās lidmašīnas, kuras spēj pārvadāt kodolieročus. Satelītattēli atklāj, ka 4. jūras spēku aviācijas pulka bāzi nostiprina divas pretgaisa aizsardzības vienības. OSINT veiktā analīze gan liecina, ka bāzē pašlaik atrodas 13 Su-24M iznīcinātāji un ka Su-30SM nav redzami. Piecus kilometrus uz dienvidiem no bāzes atrasta vieta, kas, visticamāk, izmantota radaru sistēmu izvietošanai; pagājušajā gadā tur sākusies infrastruktūras paplašināšana. Krievijas spēki, visticamāk, gatavo teritoriju radaru stacijai “Container 29B6”, kura spētu noteikt mērķus līdz 3000 kilometru attālumam.

““Container” sistēma ir stratēģisks agrīnās brīdināšanas radars,” skaidro Polijas OSINT analītiķis un “Rochan Consulting” dibinātājs Konrāds Muzika, kurš specializējies Krievijas militāro pozīciju izsekošanā. “Tā uzrauga uz Krieviju tēmētas ballistiskās raķetes – draudus, kuri varētu signalizēt par lielāka kara sākumu. Tās mērķis ir sargāt Krievijas radaru iekārtas no neitralizācijas pirms raķešu triecieniem citos mērķos.”
Krievija, visticamāk, paplašina radaru tīkla pārklājumu, lai labāk uzraudzītu Eiropas gaisa telpu. Šobrīd sistēma darbojas tikai Mordovijā, uzraugot Ukrainas gaisa telpu. Kopš 2022. gada Ukrainas droni divreiz uzbrukuši šai “Container” radaru iekārtai.

Šā gada jūlija beigās Putins paziņoja, ka Krievija drīz pabeigs jaunu “Iskander” raķetes versiju ar uzlabotu 1000 kilometru diapazonu jeb par 500 kilometriem vairāk, nekā iepriekšējām versijām, kuras ierobežoja starptautiskie līgumi. Eksperti uzsver, ka Krievijas izteikumi par “Iskander” daļēji ir psiholoģiskā karadarbība. ““Iskander” ir tik bīstamas, cik Krievijas faktiskā gatavība tās izmantot. Krievija šeit rada baiļu vadītus scenārijus un testē atbildes, līdzīgi kā tad, kad tā pārkāpj NATO gaisa telpu,” norāda bijušais Polijas Militārās pretizlūkošanas dienesta vadītāja vietnieks Maciešs Matisaks.

Cik liels ir Krievijas kodolarsenāls Baltijas tuvumā? “SIPRI 2024” gadagrāmata, lēš Krievijas taktisko kodolarsenālu 1500 līdz 2000 kaujas galviņu apjomā. Daļa no tām varētu būt Kēnigsbergā.

Polijas Austrumu studiju centra vecākais speciālists starptautiskās drošības militāro aspektu jautājumos Andržejs Vilks atzīst, ka pat labākā pretraķešu aizsardzība var būt nepilnīga, ja mērķi atrodas tuvu. ““Iskander” apturēšanas atslēga ir palaišanas vietu neitralizācija, pirms tās var raķetes izšaut. NATO ir pietiekams spēks, lai Kēnigsbergā to izdarītu nekavējoties,” viņš saka.

Arī bijušais ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Bens Hodžess sarunā ar portālu “Delfi” uzsver, ka konflikta gadījumā ātrs un spēcīgs NATO uzbrukums Kēnigsbergai ir garantēts, taču ar militāro gatavību vien nepietiek – jebkuram uzbrukumam Krievijas teritorijai, pat gadījumā, ja nepieciešams aizstāvēt NATO dalībvalsti, nepieciešams vienots politisks apstiprinājums NATO iekšienē.

Aprīļa beigās aviokompānija “Finnair” apturēja lidojumus maršrutā Helsinki–Tartu. Tam par iemeslu bija atkārtoti GPS traucējumi, kuri sakrita ar Krievijas flotes mācībām saistībā ar tajās izspēlēto pret droniem vērsto taktiku. GPS traucējumu dēļ civilā lidmašīna ceļā no Helsinkiem uz Tartu bija spiesta atgriezties Helsinkos. Savukārt martā RAF lidmašīna, kura atgriezās no Polijas ar Lielbritānijas aizsardzības sekretāru Grantu Šapsu uz borta, uz pusstundu zaudēja GPS signālu. Britu valdība apstiprināja, ka incidents noticis netālu no Kēnigsbergas.

Savukārt arvien biežāki un, kā ziņo “VSquare” avoti Polijas valdībā un izlūkošanas dienestos, arvien spēcīgāki GPS darbības traucējumi no Kēnigsbergas apgabala ir daļa no Krievijas hibrīdkara. Vaicāti par GPS darbības traucējumiem, Polijas izlūkdienesti apstiprina, ka pēdējos mēnešos traucējumi pastiprinājušies. “Tam iemesls varētu būt vai nu treniņi un GPS traucēšanas sistēmu testēšana ar mērķi traucēt dronus, vai arī hibrīdkara darbības veids kā provokācija.”

Polijas Aizsardzības ministrija “Frontstory.pl” apstiprināja signāla traucējumu incidentus Kēnigsbergas apkārtnē, bet uzsver, ka šie traucējumi neapdraud ne militārās, ne civilās lidmašīnas, kuras izmanto alternatīvas navigācijas metodes.

Tiek ziņots ne tikai par sabotieru apmācībām un GPS traucējumiem, bet arī to, ka Kremlis Kēnigsbergā mēģina izveidot ietekmēšanas operāciju centru (“info-ops”). Šī informācija iegūta no nopludinātiem Krievijas Sociālā dizaina aģentūras (SDA) dokumentiem, septembrī atklāja “Delfi.ee”, “VSquare” un partneri. SDA apsvērusi iespēju Kēnigsbergā izveidot struktūrvienību, orientētu uz Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju.

Nopludinātais SDA dokuments vēsta: “Pateicoties ģeogrāfiskajam novietojumam un vēsturiskajām kultūras saitēm ar Eiropu, Kēnigsbergas apgabals ir ērtākais atspēriena punkts informācijas operāciju organizēšanai un realizēšanai ES valstīs.” Mērķi iekļauj politisko un ekonomisko lēmumu ietekmēšanu, vēlēšanu procesus, kā arī sabiedroto tīkla izveidi, vienlaikus virzot un popularizējot Krievijas naratīvus medijos un sociālajos tīklos.

Ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, viens no mērķiem būtu tās nogriezt no atbalsta caur Poliju, pārņemot kontroli pār tā dēvēto Suvalku koridoru 65 kilometru garumā pie Polijas un Lietuvas robežām, kas iespiests starp Kēnigsbergu un Baltkrieviju.

Konflikta gadījumā NATO būtu jāizmanto šie ceļi un dzelzceļi Baltijas valstu atbalstam un apgādei. Līdz ar to NATO prioritāte savukārt būtu Kēnigsbergas un Baltkrievijas spēju neitralizēšana, atzīmē Andržejs Vilks no Austrumu studiju centra.

To vidū ir gan Kēnigsbergā novietotās raķešu sistēmas, gan Krievijas artilērijas vienības, kuras stacionētas centrālās Baltkrievijas bāzē netālu no Asipovičiem. Ja tiktu uzbrukts Suvalku koridoram, šīs sistēmas un vienības varētu tikt pārdislocētas tuvāk Lietuvai un Polijai. Tiek ziņots, ka tur glabājas arī “Iskander” kodolgalviņas. Krievijas mediji apgalvoja, ka augsta ranga amatpersona no Aizsardzības ministrijas 2023. gadā pārbaudījusi Asipovičus saistībā ar to piemērotību kodolglabāšanai.

Satelītuzņēmumi norāda, ka Asipovičos ap 2023. gadu patiešām sākusies infrastruktūras paplašināšana, tostarp, iespējams, veidota garāža “Iskander” palaišanas iekārtām, paralēli turpinoties darbam pie jauniem objektiem.

Ne Lietuvā, ne Polijā nešaubās, ka Baltkrievijas karaspēks ir integrēta Krievijas karaspēka daļa. (Militārās komandlīnijas apvienošana ir viens no Krievijas stratēģiskajiem mērķiem Baltkrievijā.)

Netālu no Grodņas, Baltkrievijai ir divas militārās bāzes. Tur novietota Baltkrievijas armijas 6. mehanizētā brigāde, kas ir apgādāta ar T-72B tankiem un spējīga dienas laikā nokļūt Suvalku koridorā.

Kopš pagājušā gada netālu no Grodņas izvietoti arī aptuveni simt “Wagner” algotņi, kuri, kā tiek ziņots, atbalsta hibrīduzbrukumus Polijai, aprīkojot migrantus ar piparu gāzi un nažiem robežu šķērsošanai. ““Wagner” grupējums sadarbojas ar Baltkrievijas operatīvo karaspēku, nevis parasto armiju. Viņi tos apmāca taktiski. “Wagner” piedalījās arī parastās armijas apmācībās kara sākumā un artilērijas treniņos, lai gan pēdējā laikā šādi gadījumi nav redzēti,” saka Konrāds Muzika.

Turklāt 40 kilometrus no Lietuvas robežas atrodas Lidas militārais lidlauks, vēl viens svarīgs militārais objekts Baltkrievijas un Krievijas karaspēkiem. Pēc LRT avotiem, Baltkrievijas bruņotie spēki gatavojas pretoties Rietumu draudiem un nodrošināt Minskas režīma izdzīvošanu. Piemēram, pagājušā gada aprīlī Baltkrievijas Aizsardzības ministrija publiskoja īsu video, kurā kāds Su-25 pilots skaidro savu jauno lomu pēc mācībām Krievijā. Pēc analītiķu domām, video redzamie attēli rāda, ka Lidas gaisa bāze kļuvusi par jauno “kodoldalīšanas” vietu starp Krieviju un Baltkrieviju, proti, Baltkrievijas iznīcinātāji varētu tikt pielāgoti kodolieroču pārvadāšanai.

Šobrīd Lida ir Baltkrievijas Gaisa spēku 116. gaisa uzbrukuma vienības bāze, kurā novietoti Su-25 iznīcinātāji. Bāze izmantota arī uzbrukumiem Ukrainai.

Publisko avotu analīze liecina, ka šī gada septembrī Grodņas militārajā bāzē sāka veidot jaunu vienību – 62. pretgaisa aizsardzības raķešu pulku. Pēc analītiķu domām, šis notikums var būt saistīts ar jaunajām operatīvajām brigādēm, kuras tiek veidotas kopš 2022. gada.

“Belarusian Hajun”, grupa, kura novēro militāro darbību Baltkrievijā, norāda, ka katrā lidlaukā, tostarp Lidas, atrodas Krievijas Bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības raķešu pulka vienības. Tās uz Baltkrieviju pārdislocētas jau 2022. gada mācību laikā. Krievijas karaspēka rotācijas tika novērotas arī 2023. un 2024. gadā.

Tomēr arī analītiķiem neatbildēts paliek jautājums, kā Baltkrievijas armija varētu piedalīties Krievijas potenciālā uzbrukumā NATO. Pat nesenā kara simulācija ar Krieviju, ko iepriekš prezentēja atvaļināti ASV ģenerāļi, paredzēja baltkrievu spēkiem tikai traucējoša rakstura lomu, norāda Lietuvas atvaļinātais pulkvedis Gintars Ažubalis.

Pilna mēroga Baltijas valstu aneksija ir maz ticama, uzskata nesen atvaļinātie Igaunijas aizsardzības spēku komandieri – Martins Herems, Veiko-Vello Palms un Jūrī Saska. “Nedomāju, ka Krievija uzbruks Igaunijai jau rīt,” “Delfi” sacīja arī atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess, piebilstot: “Vismaz ne tradicionālajā izpratnē.” Neskatoties uz to, viņš uzskata Krievijas draudus pret Baltijas valstīm kā ļoti reālus, nevis hipotētiskus.

Līdzīgās domās ir arī šī raksta tapšanas laikā uzrunātie poļu analītiķi Andržejs Vilks un Konrāds Muzika, kuri uzskata, ka NATO tik drīz izaicināta netiks. Muzika skaidro, ka teju visa Krievijas militārā produkcija aiziet karam Ukrainā un lielākā daļa sauszemes spēku no Kēnigsbergas atrodas frontes līnijās.

“Kamēr ASV ir NATO sastāvā un nav aizņemtas Āzijā, mēs esam drošībā – pat tad, ja krīt Ukraina un Krievija paņem pusi no tās. Krievija no šī kara izkļūs krietni novājināta, it īpaši tās sauszemes spēki," viņš uzskata. Bažas vairāk raisoši scenāriji būtu tādi, kuros ASV ir aizņemtas ar konfliktiem Klusā okeāna reģionā.

Muzika turklāt norāda, ka NATO aizsardzības doktrīnas ietvaros ļoti svarīgs aspekts būtu pārākums gaisā. “Mēs neitralizēsim Krievijas gaisa aizsardzību bez masīvas artilērijas nepieciešamības, mūsu lidmašīnas ir pietiekami precīzas, lai iznīcinātu ienaidnieka sauszemes spēkus.”

"Krievi jau karo ar mums, pat ja mēs to neatzīstam,” pārliecināts ir Hodžess, minot tādus piemērus kā zemūdens kabeļu pārgriešana, sabotāžas akti visā Eiropā, gaisa telpas pārkāpumi, kiberuzbrukumi un hakeru uzbrukumi. Krievija šādas operācijas izmanto, lai testētu Rietumu reakciju. “Un katru reizi, kad mēs nespējam atbildēt uz Krievijas raķeti vai dronu, šķērsojam Polijas vai Rumānijas gaisa telpu, tas viņus iedrošina,” skaidro Hodžess.

Migrācijas kā instrumenta izmantošana pie Baltkrievijas robežas arī ir daļa no Krievijas hibrīdkara kampaņas (“Frontstory.pl” to izmeklēja jau 2021. gada decembrī). “Mūsu izlūki, lai arī nevaru izpaust visas detaļas, nešaubās, ka tā ir Krievijas operācija. Mēs varētu izsekot visu procesu, sākot no cilvēku vervēšanas Afganistānā un citās valstīs, turpinot ar viņu pārvešanu uz noteiktām Eiropas valstīm un beidzot ar viņu pārvešanu uz Baltkrieviju. Šī ir jauna kara taktika, salīdzinoši lēts instruments. Polija (kā arī Latvija un Lietuva - red.) ir spiesta tērēt naudu žogu būvniecībai un ieguldījumiem robežpatruļas misijām,” augustā intervijā ar “Baltic Sentinel” teica ģenerālis Rajmunds Andržejčaks, bijušais Polijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks.

“Krievijas rīcība ir kļuvusi arvien agresīvāka un faktiski atgādina teroristu aktivitātes,” uz lūgumu sniegt komentāru atbildēja Polijas Ārlietu ministrija.

Šogad Kremlis iecerējis piešķirt 10,4 triljonus rubļu (98 miljardus eiro) karam – gada vidū militārie tēriņi nākamajam gadam tika paaugstināti par ceturtdaļu līdz 13,2 triljoniem rubļu (127 miljardiem eiro). (Salīdzinājumam – 2022. gadā izdevumi bija no 34 līdz 52 miljardiem eiro.) Tas, kā šie līdzekļi tiks izmantoti, nav skaidrs, jo 85 procenti Krievijas militāro izdevumu ir klasificēti.

"Krievijas valdība uzskata, ka ir nepieciešams atgriezties pie masu armijas koncepta, lai turpinātu karu pret Ukrainu un būtu gatava iespējamam konfliktam ar NATO,” šā gada februārī situāciju vērtēja Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.

Krievu rīcībā ir sauszemes karaspēks ar bruņumašīnām turpat pie Igaunijas robežas, kā arī gaisa desants un speciālās vienības, kuras ar helikopteru var ātri nogādāt jebkur. Blakus ir arī raķešu bāzes, kuras ir aprīkotas ar “Iskander”. Jebkurā uzbrukuma scenārijā būs jāiesaista arī gaisa spēki.

Dažu simtu kilometru attālumā no Igaunijas – papildus Pleskavas lidlaukam un to atbalstošajai Ostrovas helikopteru bāzei – ir arī, piemēram, Soļcovas aviobāze, Puškinas bāze netālu no Sanktpēterburgas ar dažādiem triecienhelikopteriem, kā arī Siverskas bāze bumbvedējiem. Tomēr viena no lielākajām ir Besovecas bāze pie Oņegas ezera netālu no Petrozavodskas. Plašāka – NATO mēroga – konflikta gadījumā lidmašīnas no Besovecas spētu darboties visā Baltijā.

Ir vairāki pārliecinoši argumenti pret Krievijas rīcībspēju Baltijas konflikta gadījumā. Ja Krievijas autokrātija, iespējams, kļūdaini pieņēma, ka daļa Ukrainas iedzīvotāju pēc 2022. gada februāra nostāsies Krievijas pusē, tad Baltijā un Polijā nekas tāds nav gaidāms. Agresora spēkiem uzreiz pretī stātos miljoniem cīnītāju.

Otrais iemesls ir militāri tehnisks, proti, Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas no savas teritorijas neaizsniegtos pietiekami tālu, lai nosegtu sauszemes spēku virzību, turklāt bez pretgaisa aizsardzības sauszemes spēki būtu viegls mērķis NATO piektās paaudzes iznīcinātājiem.

Lai izveidotu pārliecinošu pretgaisa aizsardzības burbuli, Putina armijai nāktos kaut kur izvietot pretgaisa aizsardzības vienību, piemēram, Gotlandē (Zviedrijā) vai Hījumā (Igaunijā), kuru nāktos arī ilgu laiku noturēt. Šāda operācija izklausās teju neiespējama – NATO valstis ieskauj teju visu Baltijas jūru un šeit būtu tehnoloģiski krietni pārākas. Tas Krievijai būtu pārāk liels risks. Turklāt Ukraina ar savām salīdzinoši ierobežotajām tehnoloģijām ir spējusi no lielas tālienes trāpīt vairākām Krievijas gaisa spēku bāzēm, piemēram, Soļciem.

Par ticamāko scenāriju tiek uzskatīts mēģinājums ieņemt mazāku zemes teritoriju un izmantot tajā dzīvojošos kā ķīlniekus jeb radīt instrumentu prasību izvirzīšanai Rietumiem. Ar to pietiktu, lai plašākā rietumvalstu sabiedrībā iedvestu bailes un sašķeltu NATO sabiedrotos jautājumā par militārās reakcijas samērīgumu.

Hodžess šādam scenārijam piekrīt: “Nedomāju, ka Krievijai ir kādas teritoriālas ambīcijas ārpus Baltijas valstīm un Polijas daļām. Tās patiesais mērķis būtu sagraut NATO: parādīt, ka alianse un tās dalībvalstis nav īsti gatavas nākt palīgā katrai valstij. Var iedomāties scenāriju, kurā Krievijas karaspēks ierodas Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā, ieņem daļu no tās, tad apstājas un jautā: “Vai jūs tiešām vēlaties sākt kodolkaru par šo?” Un, ja atbilde būtu negatīva, tās būtu NATO 5. panta beigas.”

Bijušais Bruņoto spēku vadītājs Martins Herems arī uzskata, ka Krievijas uzbrukums būtu ierobežots. “Viņi atnāk, parāda kaut kādu ļoti grotesku tēlu, un mēs neesam okupēti, bet tik ļoti nobīstamies no Krievijas, ka pieņemam tās nosacījumus. To var panākt ar militāru operāciju.” Herems pauž bažas, ka militārais brīdinājums šādai operācijai mūsdienās ir kļuvis ļoti īss. Ukrainas pieredze liecina, ka 18 dienu laikā tika izvietoti 200 000 karavīru, kas ierobežota uzbrukuma paredzēšanu padara ļoti sarežģītu.

Viens no potenciālajiem Krievijas manevriem, stāsta Herems, ir tāds, ko Igaunijas Bruņotie spēki zina no galvas, – cilvēku masas un uguns spēks, “vilnis pēc viļņa”. "Viņu matemātika ir šāda: “Jums ir viens, mēs pretī liekam trīs, plus uguns atbalsts. Un mums vajadzētu jūs pārspēt. Ja jūs pretosieties, mēs pievienosim uguns atbalstu. Un, ja mums beigsies krājumi, ieradīsies vēl viens ešelons, un mēs tik un tā iesim jums cauri, jo līdz tam brīdim jūs būsiet nokautēti,” jau šobrīd Ukrainā redzamo scenāriju raksturo Herems.

Ģenerālis Veiko-Vello Palms Krievijas uzvedību un potenciālo apturēšanu iebrukuma gadījumā ir pētījis vairākus gadus. Salīdzinot ar Ukrainu, Palms saka, ka Igaunija ir nedaudz labākā situācijā. “Visa infrastruktūra aiz mūsu robežām līdz pat Sanktpēterburgai ir ļoti nelabvēlīga krieviem. Viņiem nav pietiekami daudz ceļu, jauda nav pietiekami laba. Tas pats attiecas arī uz dzelzceļu,” norāda Palms. Iebrukums Ukrainā parādīja, cik ļoti masu armija ir atkarīga no ceļiem. Arī reljefs un meži ir igauņu pusē.

Palms vispārina, ka būtībā krieviem Somu līča piekrastē ir tikai pāris vietu, kur viņi varētu izvietot radarus, lai uzraudzītu jūru starp Tallinu un Sanktpēterburgu. Šīs vietas Igaunijas Bruņotajiem spēkiem ir labi zināmas.

Kad runa ir par pašu pirmo uzbrukuma brīdi, Igaunijai visbīstamākie ir Krievijas operatīvā dziļuma ieroči, piemēram, iepriekšminētie “Iskander” Lugā. “Viņi būtībā varētu uzreiz sākt apšaudīt Igauniju no savām garāžām. Viņiem pat nevajadzētu nekur izbraukt, un tādā gadījumā brīdinājuma laiks ir ļoti īss,” saka Palms.

Tāpēc tālas darbības rādiusa artilērija ir izvirzījusies Igaunijas aizsardzības plānotāju prioritāšu augšgalā. Vērtīgi mērķi ir visas vietas, kuras Krievijas armijai būs jāizmanto visa potenciālā konflikta laikā, piemēram, lidlauki, citas stacionāras pozīcijas un aizmugures atbalsta zonas, kur koncentrējas munīcija un krājumi.

Pamatojoties uz pieņēmumiem, ka uzbrukuma gadījumā mērķi būtu ļoti ierobežoti, Palms norāda, ka vajadzētu izvairīties no divām politiskām kļūdām – cīnīties ar krieviem tikai tur, kur viņi iebrūk, nevis veikt uzbrukumus ciemiem militārajiem mērķiem, kā arī ierobežot sevi attiecībā uz to, cik tālu Krievijas dziļumā uzbrukt mērķiem.

Ģenerālis Hodžess gan uzskata, ka NATO reakcija varētu būt samērā lēna. Ja konflikts sāktos ar hibrīdoperācijām vai “auksto sākumu”, Rietumu pirmā reakcija var arī nebūt steidzama papildspēkus nosūtīšana bailēs no provokācijas Joprojām šķērslis ir arī infrastruktūra – nepieciešamība Lietuvā pārkraut bruņutehniku no viena vilciena uz citu atšķirīgo sliežu platuma dēļ.

“Sliktākajā gadījumā var nākties gaidīt divas vai trīs nedēļas, līdz sabiedrotie ieradīsies no citurienes,” saka Hodžess. “Tas nozīmē, ka jums ir tas, kas jums ir, lai pretotos, tostarp valstīs jau dislocētās NATO starptautiskās vienības. NATO gaisa spēki, visticamāk, parādītos nekavējoties. Tātad – jūs neesat vieni, bet pirmajās divās nedēļās neparādīsies garas “Abrams” tanku kolonnas.”