'Obligātā literatūra' vides draugu grāmatplauktā
Raksts: Kitija Balcare
Foto: Privātais arhīvs/LETA
Foto: Privātais arhīvs/LETA
Ir grāmatas, kas maina dzīvi, bet ir arī grāmatas, kuras maina attieksmi. Dažādu jomu profesionāļi stāsta par tām grāmatām, kas ļāvušas ieraudzīt likumsakarības dabas un cilvēka mijiedarbībā un pārvērtēt savu attieksmi un rīcību ikdienā.
Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš
Dusmīgs raksts sabiedrības attieksmi nemainīs
Ieteikums: Džonatana Franzena (Jonathan Franzen) eseju krājums "The End of the End of the Earth" (2018)
"Lai arī vēl joprojām klimata pārmaiņu jautājumu nereti maldīgi uzskata par tādu, kas attiecas tikai uz vides aktīvistiem, pirms desmit gadiem šis jautājums tika publiski aktualizēts mediju dienaskārtībā vēl retāk," norāda pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Tā pirms laba laika, izlasot 2010. gada žurnālā "Rīgas Laiks" publicēto amerikāņu rakstnieka Džonatana Franzena eseju "Iztukšotās debesis" (lasāma joprojām ikvienam elektroniski), uzrunāja autora izteikti personiskais redzējums.
"Tas bija kas vairāk par virsrakstiem un saukļiem," pauž Viesturs. Raksts, kas tolaik tika publicēts arī žurnālā "The New Yorker", bija atspoguļojums tam, ko autors domā par putnu dzīves vidi, medībām un putnu vērošanu. Turklāt dara to, lūkojoties caur malumedniecību kā ieradumu Kiprā, Maltā, Itālijā. "Autora aizraušanās ar putnu vērošanu ne vien ļāva atsaukt atmiņā to, kā pats bērnībā Cēsu apkaimē ar vecākiem interesējos par putnu ligzdošanas vietām, bet arī autora skatījumā paraudzīties uz šo putnu nelikumīgās nogalināšanas faktu kā uz kultūras komponenti noteiktās sabiedrībās, jo, piemēram, Kiprā Eiropas dziedātājputns melngalvas ķauķis un citi putni ir tradicionālā delikatese, savukārt Itālijā putnu medības cieši saistītas ar vīrišķības apliecināšanu kultūrā," skaidro Viesturs. "Franzens diskutē, nevis moralizē. Viņš netaupa vārdus, vienlaikus ļaujot pretlikumīgajai darbībai izskatīties pat absurdi komiski, piemēram, fragmentā, kur Maltā ierodas inspektori, lai fiksētu šo likumpārkāpumu, bet vainīgos atrast neizdodas, tajā pašā laikā vakariņās vietējā restorānā nākas apēst šos pašus nelikumīgi nogalinātos putnus."
Eseju krājums "The End of the End of the Earth" ("Zemes beigu beigas"), kas izdots angliski 2018. gadā un kas ir viens no Džonatana Franzena darbiem, ir par putnu populācijām, apskatot ekosistēmu jautājumus un izceļot jaunus akcentus klimata pārmaiņu argumentācijā. Tas lasītājam ļauj paraudzīties uz attieksmi pret vides jautājumiem caur kultūras prizmu. "Ar moralizējošu rakstu nav iespējams mainīt citu attieksmi. No regulām ir jāpāriet uz reālo dzīvi," atzīst Viesturs, tādējādi uzsvērdams nepieciešamību izprast konkrētas rīcības sakņošanos sabiedrības kultūrā.
"Lai arī vēl joprojām klimata pārmaiņu jautājumu nereti maldīgi uzskata par tādu, kas attiecas tikai uz vides aktīvistiem, pirms desmit gadiem šis jautājums tika publiski aktualizēts mediju dienaskārtībā vēl retāk," norāda pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš. Tā pirms laba laika, izlasot 2010. gada žurnālā "Rīgas Laiks" publicēto amerikāņu rakstnieka Džonatana Franzena eseju "Iztukšotās debesis" (lasāma joprojām ikvienam elektroniski), uzrunāja autora izteikti personiskais redzējums.
"Tas bija kas vairāk par virsrakstiem un saukļiem," pauž Viesturs. Raksts, kas tolaik tika publicēts arī žurnālā "The New Yorker", bija atspoguļojums tam, ko autors domā par putnu dzīves vidi, medībām un putnu vērošanu. Turklāt dara to, lūkojoties caur malumedniecību kā ieradumu Kiprā, Maltā, Itālijā. "Autora aizraušanās ar putnu vērošanu ne vien ļāva atsaukt atmiņā to, kā pats bērnībā Cēsu apkaimē ar vecākiem interesējos par putnu ligzdošanas vietām, bet arī autora skatījumā paraudzīties uz šo putnu nelikumīgās nogalināšanas faktu kā uz kultūras komponenti noteiktās sabiedrībās, jo, piemēram, Kiprā Eiropas dziedātājputns melngalvas ķauķis un citi putni ir tradicionālā delikatese, savukārt Itālijā putnu medības cieši saistītas ar vīrišķības apliecināšanu kultūrā," skaidro Viesturs. "Franzens diskutē, nevis moralizē. Viņš netaupa vārdus, vienlaikus ļaujot pretlikumīgajai darbībai izskatīties pat absurdi komiski, piemēram, fragmentā, kur Maltā ierodas inspektori, lai fiksētu šo likumpārkāpumu, bet vainīgos atrast neizdodas, tajā pašā laikā vakariņās vietējā restorānā nākas apēst šos pašus nelikumīgi nogalinātos putnus."
Eseju krājums "The End of the End of the Earth" ("Zemes beigu beigas"), kas izdots angliski 2018. gadā un kas ir viens no Džonatana Franzena darbiem, ir par putnu populācijām, apskatot ekosistēmu jautājumus un izceļot jaunus akcentus klimata pārmaiņu argumentācijā. Tas lasītājam ļauj paraudzīties uz attieksmi pret vides jautājumiem caur kultūras prizmu. "Ar moralizējošu rakstu nav iespējams mainīt citu attieksmi. No regulām ir jāpāriet uz reālo dzīvi," atzīst Viesturs, tādējādi uzsvērdams nepieciešamību izprast konkrētas rīcības sakņošanos sabiedrības kultūrā.
Valsts prezidents Egils Levits
Latvijas ainava nav iedomājama bez dižkokiem
Ieteikums: Gunta Eniņa grāmata "Koki mājas nepamet" ("Latvijas Mediji", 2017)
Izvēloties grāmatu, ar kuru aicina iepazīties ikvienu, Valsts prezidents Egils Levits iesaka grāmatu par dižkokiem: "Mūsu Latvijas izcilā dabaspētnieka Gunta Eniņa grāmata "Koki mājas nepamet" ir ļoti iedvesmojoša. Tā samēro un sasaista vietas un cilvēku dzīves ar koku ilgo mūžu. Viens koks pieredz vairākas cilvēku paaudzes, un tas mums varētu daudz ko pastāstīt." Īpaši Valsts prezidents novērtē veidu, kādā autors ir palūkojies uz dabas un cilvēka kopīgo dzīvi, uz koka ietekmi pār noteiktu apkārtni, konkrētu dzimtas dzīvesvietu, norādot, ka autora pieeja liek aizdomāties.
"Šī grāmata ir tapusi simboliskā laikā – valsts simtgadi gaidot. Latvijas simtgade bija laiks, kad dziļi apzinājāmies sava valstiskuma gaitu un dažādu paaudžu un personību ieguldījumu mūsu valstiskumā, kur klātesoši, kā redzam no grāmatas lappusēm, bijuši arī dižkoki. Mēs rūpējamies par Latvijas tradicionālo ainavu. Tā nav iedomājama bez dižkokiem. Es novēlu, lai arī nākamajā valsts simtgadē vienmēr dzīva būtu paša autora Gunta Eniņa izteiktā doma par to, ka "Latvija ir dižkoku lielvalsts"," tā pauž Egils Levits.
Izvēloties grāmatu, ar kuru aicina iepazīties ikvienu, Valsts prezidents Egils Levits iesaka grāmatu par dižkokiem: "Mūsu Latvijas izcilā dabaspētnieka Gunta Eniņa grāmata "Koki mājas nepamet" ir ļoti iedvesmojoša. Tā samēro un sasaista vietas un cilvēku dzīves ar koku ilgo mūžu. Viens koks pieredz vairākas cilvēku paaudzes, un tas mums varētu daudz ko pastāstīt." Īpaši Valsts prezidents novērtē veidu, kādā autors ir palūkojies uz dabas un cilvēka kopīgo dzīvi, uz koka ietekmi pār noteiktu apkārtni, konkrētu dzimtas dzīvesvietu, norādot, ka autora pieeja liek aizdomāties.
"Šī grāmata ir tapusi simboliskā laikā – valsts simtgadi gaidot. Latvijas simtgade bija laiks, kad dziļi apzinājāmies sava valstiskuma gaitu un dažādu paaudžu un personību ieguldījumu mūsu valstiskumā, kur klātesoši, kā redzam no grāmatas lappusēm, bijuši arī dižkoki. Mēs rūpējamies par Latvijas tradicionālo ainavu. Tā nav iedomājama bez dižkokiem. Es novēlu, lai arī nākamajā valsts simtgadē vienmēr dzīva būtu paša autora Gunta Eniņa izteiktā doma par to, ka "Latvija ir dižkoku lielvalsts"," tā pauž Egils Levits.
Foto: Privātais arhīvs
Dzejniece Inese Zandere
Pavēršam pret sevi spēkus, kurus neizprotam
Ieteikums: Sjouna (Sjón) romāns "Skugabaldrs (Ēnu lapsa)" ("Mansards", 2017)
Taujāta pēc grāmatas, kas ietekmējusi pašas attieksmi pret dabu, dzejniece Inese Zandere pēc pārdomu brīža nosauc islandiešu rakstnieka Sjouna romānu "Skugabaldrs. Ēnu lapsa", ko tulkojis Dens Dimiņš: "Grāmatā izmantots folkloras motīvs, draudīga, mītiska, fantastiska būtne – "ēnu lapsa" (islandiski "skuggabaldur"), kas nav nošaujama ar parastu bisi, bet tikai ar sudraba lodi. Tā spēj atdzimt un eksistē starp reālo un garu pasauli."
Raksturojot grāmatu, kurai pirms kāda laika bija LALIGABA nominācija kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā", Inese norāda, ka šajā stāstā, ēnu lapsu vajājot, cilvēks vajā un apdraud pats sevi, ir spiests atkal un atkal ieskatīties acīs pats sev, savai sirdsapziņai un postam, ko spējis nodarīt citiem, nesaudzīgi un savtīgi izmantojot vājāko, citādo, nesaprotamo, līdz beidzot ietērpjas nomedītās lapsas ādā un lapsas ķermenī, it kā pats pārtopot sava upura upurī.
"Man šķiet, ka šī grāmata, kura līdzinās līdz galam neatšifrējamam mītam un lieto skarbus, lakoniskus ziemeļu dabas tēlus, spēj radīt, kā raksta kritiķe Bārbala Simsone, "līdz kaulam dzeļošu atskārsmi par visa esošā apdraudētību" un izpurināt domāšanas rutīnu, atgādināt par it kā racionālās un pragmatiskās cilvēku pasaules šaurajām robežām, kuras pārkāpjot mēs pavēršam pret sevi spēkus, kurus paši neizprotam," uzsver dzejniece.
Taujāta pēc grāmatas, kas ietekmējusi pašas attieksmi pret dabu, dzejniece Inese Zandere pēc pārdomu brīža nosauc islandiešu rakstnieka Sjouna romānu "Skugabaldrs. Ēnu lapsa", ko tulkojis Dens Dimiņš: "Grāmatā izmantots folkloras motīvs, draudīga, mītiska, fantastiska būtne – "ēnu lapsa" (islandiski "skuggabaldur"), kas nav nošaujama ar parastu bisi, bet tikai ar sudraba lodi. Tā spēj atdzimt un eksistē starp reālo un garu pasauli."
Raksturojot grāmatu, kurai pirms kāda laika bija LALIGABA nominācija kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā", Inese norāda, ka šajā stāstā, ēnu lapsu vajājot, cilvēks vajā un apdraud pats sevi, ir spiests atkal un atkal ieskatīties acīs pats sev, savai sirdsapziņai un postam, ko spējis nodarīt citiem, nesaudzīgi un savtīgi izmantojot vājāko, citādo, nesaprotamo, līdz beidzot ietērpjas nomedītās lapsas ādā un lapsas ķermenī, it kā pats pārtopot sava upura upurī.
"Man šķiet, ka šī grāmata, kura līdzinās līdz galam neatšifrējamam mītam un lieto skarbus, lakoniskus ziemeļu dabas tēlus, spēj radīt, kā raksta kritiķe Bārbala Simsone, "līdz kaulam dzeļošu atskārsmi par visa esošā apdraudētību" un izpurināt domāšanas rutīnu, atgādināt par it kā racionālās un pragmatiskās cilvēku pasaules šaurajām robežām, kuras pārkāpjot mēs pavēršam pret sevi spēkus, kurus paši neizprotam," uzsver dzejniece.
Foto: Privātais arhīvs
Grafikas dizainers Miķelis Baštiks
Saimniekot mijiedarbībā ar dabu, nevis pret to
Ieteikums: Masanobu Fukuoka grāmata "One-Straw Revolution" (1975)
Pirmā grāmata, kas nāk prātā zīmolu dizaina studijas "Asketic" līdzdibinātājam un grafikas dizaineram Miķelim Baštikam, ir japāņu autora Masanobu Fukuoka grāmata "One-Straw Revolution" ("Viena salma revolūcija"). Tās autors, lauksaimnieks un filozofs, savu dzīvi 95 gadu garumā veltījis saimniekošanai, vērojot un strādājot sinerģijā ar apkārt esošo dabu, necenšoties to pakļaut.
"Doma, kas palikusi atmiņā no izlasītā, ir autora atgādinājums, ka saimniekošanas galvenais mērķis nav vis kultūraugu audzēšana, bet gan paša cilvēka pilnveidošana. Lai arī tas ir stāsts par lauksaimniecību, tomēr, manuprāt, to varam attiecināt arī plašāk uz jebkādu cilvēka mijiedarbību ar dabu," uzsver Miķelis. "Ar savu piemēru Masanobu Fukuoka rāda, ka reizēm lielāka gudrība ir paiet malā, vērot, ļaut dabai darīt savu un cieņpilni būt klātesošam. Iejaukšanās ar savām cilvēka zināšanām un iedomāto gudrību reizēm nodara lielāku kaitējumu gan dabai, gan sev pašam."
Grāmata, ko Masanobu Fukuoka uzrakstījis 1975. gadā un kas tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās, atspoguļo viņa dzīves gājumu, attieksmi pret zemkopību un lauksaimniecību, un pieejām tajā. Tā Fukuoka ir pamatoti uzskatāms par pasaules ilgtspējīgās lauksaimniecības kustības līderi. Savukārt vēlāk viņš pievērsies arī pasaules tuksnešu "rehabilitācijai" ar ilgtspējīgas zemkopības metodēm, šī ideja izklāstīta grāmatā "Sowing Seeds in The Desert" (2012).
Pirmā grāmata, kas nāk prātā zīmolu dizaina studijas "Asketic" līdzdibinātājam un grafikas dizaineram Miķelim Baštikam, ir japāņu autora Masanobu Fukuoka grāmata "One-Straw Revolution" ("Viena salma revolūcija"). Tās autors, lauksaimnieks un filozofs, savu dzīvi 95 gadu garumā veltījis saimniekošanai, vērojot un strādājot sinerģijā ar apkārt esošo dabu, necenšoties to pakļaut.
"Doma, kas palikusi atmiņā no izlasītā, ir autora atgādinājums, ka saimniekošanas galvenais mērķis nav vis kultūraugu audzēšana, bet gan paša cilvēka pilnveidošana. Lai arī tas ir stāsts par lauksaimniecību, tomēr, manuprāt, to varam attiecināt arī plašāk uz jebkādu cilvēka mijiedarbību ar dabu," uzsver Miķelis. "Ar savu piemēru Masanobu Fukuoka rāda, ka reizēm lielāka gudrība ir paiet malā, vērot, ļaut dabai darīt savu un cieņpilni būt klātesošam. Iejaukšanās ar savām cilvēka zināšanām un iedomāto gudrību reizēm nodara lielāku kaitējumu gan dabai, gan sev pašam."
Grāmata, ko Masanobu Fukuoka uzrakstījis 1975. gadā un kas tulkota vairāk nekā 25 pasaules valodās, atspoguļo viņa dzīves gājumu, attieksmi pret zemkopību un lauksaimniecību, un pieejām tajā. Tā Fukuoka ir pamatoti uzskatāms par pasaules ilgtspējīgās lauksaimniecības kustības līderi. Savukārt vēlāk viņš pievērsies arī pasaules tuksnešu "rehabilitācijai" ar ilgtspējīgas zemkopības metodēm, šī ideja izklāstīta grāmatā "Sowing Seeds in The Desert" (2012).
Uzņēmēja Lotte Tisenkopfa-Iltnere
Rāmums, ko meklējam, ir latviešu klasikā
Ieteikums: Ernesta Birznieka-Upīša bērnības atmiņu tēlojums "Pastariņa dienasgrāmata"; Džona G. Neiharta stāsts "Runā Melnais Briedis" ("Zvaigzne ABC", 2019); Emmi Iterantas romāns "Ūdens atmiņa" ("Jānis Roze", 2016)
Domājot par tām grāmatām, kas raisījušas pārdomas par cilvēka un dabas attiecībām, Lotte Tisenkopfa-Iltnere, AS "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāja, uzskaita vairākas – gan pašmāju, gan netālu kaimiņos, gan aiz okeāna tapušas.
"Latviešu klasika ir tā literatūra, kas tik jutīgi un dziļi atklāj cilvēka harmoniskās attiecības ar dabu. Īpašo rāmumu, ko šodien nereti meklējam retrītos," literatūru kā vietu, kur smelties mieru un dabas klātbūtni, raksturo Lotte, īpaši izceļot Ernesta Birznieka-Upīša bērnības atmiņu tēlojumu "Pastariņa dienasgrāmata". Turklāt šīs triloģijas notikumi esot risinājušies kaimiņos tai ģimenes lauku mājai, kur pirms 14 gadiem fotosesijā tapis arī pašas un domubiedru izlolotā zīmola "MÁDARA" vizuālais stāsts par dabu un cilvēku.
Taču aizdomāties par saknēm, par katra lomu šajā pasaulē un par to, kas paliek pēc mums un bez mums, mudinājusi amerikāņu dzejnieka, rakstnieka un kritiķa Džona G. Neiherta grāmata "Runā Melnais Briedis". "Tas ir stāsts par Ziemeļamerikas indiāņu pasauli, kurš uzdod jautājumu, kas ir pasaules definīcija un robežas," stāsta uzņēmēja, atsaucot atmiņā vēl kādu nesenu spilgtu grāmatlasīšanas pieredzi – somu rakstnieces Emmi Iternatas romānu "Ūdens atmiņa".
"Grāmata par to, kā būtu, ja būtu. Ja visa pasaule tiešām paliktu bez ūdens, ar plastmasas kapsētu vietā. Ja globālā sasilšana ūdeni padarījusi par lielāko dārgumu. Par to, kā cilvēce adaptējas šai situācijai, lēnām pieņemot, un kā cenšas izdzīvot," stāsta Lotte. "Lai arī aprakstītā aina ir biedējoša un saistītie notikumi nežēlīgi, jāatzīst, tajā visā ir reizē arī īpatnējs miers. Iespējams, tāpēc, ka stāsts ir vēstīts ar galvenās varones tējas meistara meitas ikdienas starpniecību un meditatīvajiem senās tējas ceremonijas rituāliem."
Domājot par tām grāmatām, kas raisījušas pārdomas par cilvēka un dabas attiecībām, Lotte Tisenkopfa-Iltnere, AS "MADARA Cosmetics" valdes priekšsēdētāja, uzskaita vairākas – gan pašmāju, gan netālu kaimiņos, gan aiz okeāna tapušas.
"Latviešu klasika ir tā literatūra, kas tik jutīgi un dziļi atklāj cilvēka harmoniskās attiecības ar dabu. Īpašo rāmumu, ko šodien nereti meklējam retrītos," literatūru kā vietu, kur smelties mieru un dabas klātbūtni, raksturo Lotte, īpaši izceļot Ernesta Birznieka-Upīša bērnības atmiņu tēlojumu "Pastariņa dienasgrāmata". Turklāt šīs triloģijas notikumi esot risinājušies kaimiņos tai ģimenes lauku mājai, kur pirms 14 gadiem fotosesijā tapis arī pašas un domubiedru izlolotā zīmola "MÁDARA" vizuālais stāsts par dabu un cilvēku.
Taču aizdomāties par saknēm, par katra lomu šajā pasaulē un par to, kas paliek pēc mums un bez mums, mudinājusi amerikāņu dzejnieka, rakstnieka un kritiķa Džona G. Neiherta grāmata "Runā Melnais Briedis". "Tas ir stāsts par Ziemeļamerikas indiāņu pasauli, kurš uzdod jautājumu, kas ir pasaules definīcija un robežas," stāsta uzņēmēja, atsaucot atmiņā vēl kādu nesenu spilgtu grāmatlasīšanas pieredzi – somu rakstnieces Emmi Iternatas romānu "Ūdens atmiņa".
"Grāmata par to, kā būtu, ja būtu. Ja visa pasaule tiešām paliktu bez ūdens, ar plastmasas kapsētu vietā. Ja globālā sasilšana ūdeni padarījusi par lielāko dārgumu. Par to, kā cilvēce adaptējas šai situācijai, lēnām pieņemot, un kā cenšas izdzīvot," stāsta Lotte. "Lai arī aprakstītā aina ir biedējoša un saistītie notikumi nežēlīgi, jāatzīst, tajā visā ir reizē arī īpatnējs miers. Iespējams, tāpēc, ka stāsts ir vēstīts ar galvenās varones tējas meistara meitas ikdienas starpniecību un meditatīvajiem senās tējas ceremonijas rituāliem."
Ornitologs Viesturs Ķerus
Atgādinājums, ka vides aizsardzība nav luksuss
Ieteikums: Džereda Daimonda (Jared Diamond) grāmata "Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed" (2005)
Grāmata "Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed" ("Sabrukums: Kā sabiedrības izvēlas starp neveiksmi un izdošanos"), ko uzrakstījis Pulicera balvu ieguvušais amerikāņu izcelsmes ornitologs, ģeogrāfs un pasaulslavenais zinātnieks Džereds Daimonds, izdota 2005. gadā, taču līdz šim nav tulkota latviski, lai arī savulaik Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājam ornitologam Viesturam Ķerum bija pašam šāda iecere.
Kā stāsta Viesturs, grāmatas autors Džereds Daimonds salīdzina un analizē vairākas cilvēku sabiedrības mūsdienās un pagātnē, lai izprastu, kas noved pie sabiedrību sabrukuma un kāda loma tajā ir cilvēka nodarītajam kaitējumam videi: "Prasmīgi iezīmējot paralēles starp dažādām sabiedrībām un starp pagātni un tagadni, Daimonds uzsver, ka vides aizsardzība nav luksuss, bet priekšnoteikums mūsu izdzīvošanai. Viņš aicina mācīties no pagātnes kļūdām un brīdina, ka mūsdienās neviena sabiedrība vairs nevar sabrukt izolācijā, neietekmējot pārējo pasauli. Tajā pašā laikā autors dod cerību – ja vien būsim gatavi, varam vides problēmas atrisināt un pasargāt sevi."
"Tā kā mēs esam izraisījuši savas vides problēmas, mēs tās kontrolējam un mēs varam izvēlēties vai neizvēlēties beigt tās izraisīt un sākt risināt. Nākotne ir mūsu rokās. Mums nav nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, lai risinātu šīs problēmas. Lai gan jaunas tehnoloģijas var dot zināmu ieguldījumu, lielākoties mums vajag "tikai" politisko gribu likt lietā tos risinājumus, kas mums jau pieejami," grāmatā paudis Džereds Daimonds, kurš par šo tēmu runājis arī vienā no 2003.gada TED konferencēm. Savukārt Viesturs Ķerus uzsver: "Šī grāmata ir aktuāla arī Latvijai, jo arī pie mums nereti privātas īstermiņa intereses tiek liktas augstāk par sabiedrības kopējo labumu. Tieši šāda pieeja nereti noved pie vides problēmām, kam, tās nerisinot, var sekot arī sabiedrības sabrukums."
Grāmata "Collapse: How Societies Choose to Fail or Succeed" ("Sabrukums: Kā sabiedrības izvēlas starp neveiksmi un izdošanos"), ko uzrakstījis Pulicera balvu ieguvušais amerikāņu izcelsmes ornitologs, ģeogrāfs un pasaulslavenais zinātnieks Džereds Daimonds, izdota 2005. gadā, taču līdz šim nav tulkota latviski, lai arī savulaik Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājam ornitologam Viesturam Ķerum bija pašam šāda iecere.
Kā stāsta Viesturs, grāmatas autors Džereds Daimonds salīdzina un analizē vairākas cilvēku sabiedrības mūsdienās un pagātnē, lai izprastu, kas noved pie sabiedrību sabrukuma un kāda loma tajā ir cilvēka nodarītajam kaitējumam videi: "Prasmīgi iezīmējot paralēles starp dažādām sabiedrībām un starp pagātni un tagadni, Daimonds uzsver, ka vides aizsardzība nav luksuss, bet priekšnoteikums mūsu izdzīvošanai. Viņš aicina mācīties no pagātnes kļūdām un brīdina, ka mūsdienās neviena sabiedrība vairs nevar sabrukt izolācijā, neietekmējot pārējo pasauli. Tajā pašā laikā autors dod cerību – ja vien būsim gatavi, varam vides problēmas atrisināt un pasargāt sevi."
"Tā kā mēs esam izraisījuši savas vides problēmas, mēs tās kontrolējam un mēs varam izvēlēties vai neizvēlēties beigt tās izraisīt un sākt risināt. Nākotne ir mūsu rokās. Mums nav nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, lai risinātu šīs problēmas. Lai gan jaunas tehnoloģijas var dot zināmu ieguldījumu, lielākoties mums vajag "tikai" politisko gribu likt lietā tos risinājumus, kas mums jau pieejami," grāmatā paudis Džereds Daimonds, kurš par šo tēmu runājis arī vienā no 2003.gada TED konferencēm. Savukārt Viesturs Ķerus uzsver: "Šī grāmata ir aktuāla arī Latvijai, jo arī pie mums nereti privātas īstermiņa intereses tiek liktas augstāk par sabiedrības kopējo labumu. Tieši šāda pieeja nereti noved pie vides problēmām, kam, tās nerisinot, var sekot arī sabiedrības sabrukums."
