"Eiropas Savienības likumdošana nosaka, kādas ķīmiskās vielas un kādā daudzumā drīkst būt kosmētiskajos produktos. Visi produkti, kas tiek laisti apgrozībā ES tirgū, netiek testēti uz dzīvniekiem, tajos nav sastopamas kancerogēnas vai toksiskas vielas, bet, ja ir aizdomas par vielas toksicitāti, tās daudzums un izmantošana kosmētiskajā produktā tiek kontrolēta," skaidro Aneka Kļaviņa, RSU zinātniskā centra "Kleisti" pētniece un kursa "Kosmētikas ķīmija" vadītāja.

"ES no 2004. gada ir aizliegts testēt kosmētikas produktus uz dzīvniekiem. Viena no alternatīvām ir testēt uz cilvēkiem, proti, brīvprātīgajiem. No 2009. gada uz dzīvniekiem nedrīkst testēt arī izejvielu kombinācijas. Alternatīvas metodes ir datormodelēšanas sistēmas vai in vitro testi uz mākslīgajām šūnām, piemēram, lai noteiktu dermālo kairinājumu," atklāj RSU pētniece.

Kosmētiskie produkti sastāv no dažādu ķīmisko vielu maisījuma, un ķīmiskās vielas var nākt no dabas produktiem, var būt daļēji mākslīgas, proti, iegūtas no dabas izejvielām, bet sintētiski apstrādātas, vai pilnībā sintētiskas izejvielas, kas tiek rūpnieciski iegūtas, piemēram, no naftas produktiem. Kosmētiskajos līdzekļos ir atļauts lietot visu trīs grupu ķīmiskās izejvielas, bet, protams, uzņēmumiem ir jāpierāda šo izejvielu tīrība un jāievēro likumdošanā atļautais vielas daudzums, lai patērētājs varētu būtu drošs, ka iegādātais produkts neietekmēs veselību.

Pirmais signāls par produkta nepiemērotību ir alerģiska reakcija. Kā skaidro Kļaviņa, alerģijas var būt gan iedzimtas, gan iemantotas dzīves laikā, izpaužoties kā organisma atbildes reakcijai uz kairinājumu.

Viena no izejvielām, kas var izraisīt alerģiskas reakcijas, ir konservanti. Tie tiek pievienoti, lai saglabātu kosmētiskā līdzekļa stabilitāti un pasargātu to no baktēriju un sēnīšu savairošanās. Tiesa, viens konservants nespēj iznīcināt visus iespējamos mikroorganismus, turklāt tie ir dažādi, daži konservanti šķīst eļļā, bet daži – ūdenī, tāpēc bieži vien vienā produktā izmanto vairākus konservantus. Šis aspekts var būt viens no iemesliem, kādēļ kosmētiskais līdzeklis izraisa kairinājumu vai alerģisku reakciju.

Populārs konservants ir fenoksietanols (phenoxyethanol), kas sastopams ļoti daudzos kosmētikas produktos – krēmos, šampūnos un dušas želejās. ES gala produktā tā saturs drīkst būt 1%, taču fenoksietanols ir pilnībā aizliegts bērnu produktos (līdz trīs gadu vecumam). Caur ādu šī konservanta absorbcija nav bīstama, tāpēc tas neatstāj ietekmi uz veselību, taču to nedrīkst uzņemt orāli – parādās toksiskā iedarbība, tas atstāj iespaidu uz centrālo nervu sistēmu un gremošanas sistēmu, atklāj pētniece.

Plaši pielietoti konservanti ir parabēni, tie ir ļoti lēta izejviela. Parabēni labi uzsūcas caur ādu, jo to struktūra ir līdzīga hormoniem, un to lietošana kosmētiskajos produktos tiek stingri kontrolēta. Kaitējums var izpausties uzreiz kā kairinājums, gan arī ilgtermiņā, jo daži parabēni ir kancerogēni un tos ir aizliegts lietot kosmētikas produktos, skaidro Kļaviņa. Piemēram, aizliegtie parabēni, kuru nedrīkst būt kosmētikas sastāvā, ir: isobutylparaben, benzylparaben, isopropylparaben, phenylparaben.

Pēc ķīmiskās uzbūves ļoti tuvi konservanti parabēniem ir ftalāti. Visi ftalāti kosmētiskajos līdzekļos nav aizliegti, bet to izmantošanai ir būtiski ierobežojumi, jo to uzbūve ir līdzīga dabīgajiem cilvēka hormoniem – tie absorbējas organismā un var atstāt ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un ģenētisko mantojumu. Ftalāti, kas ir aizliegti kosmētiskajos līdzekļos: dibutyl Phthalate (DBP), benzyl butyl phthalate (BBP), dicyclohexyl phthalate (DCHP), diethylhexyl phthalate (DEHP).

Veselībai bīstami savienojumi var veidoties arī no atļautām ķīmiskajām izejvielām, kuras reaģē ar apkārtējo vidi (piemēram, pārāk augsta temperatūra) vai degradējas pēc produkta derīguma termiņa beigām. Ir izejvielas, kuras rada formaldehīdu, piemēram, imidazolidinyl urea, diazolidinyl urea, DMDM hydantoin. Formaldehīds ir ļoti kairinošs ādai, acīm, gļotādai un elpošanas sistēmai. Ilgtermiņā tas spēj akumulēties organismā un var būt kancerogēns. "Vēl pirms pieciem gadiem formaldehīds bija sastopams matu kosmētikā, un arī šobrīd ļoti reti tas parādās profesionālajos produktos, bet tad uz iepakojuma ir jābūt brīdinājumam. Dažas nagu lakas un nagu stiprinātāji arī var saturēt formaldehīdu. ES tas kā konservants ir aizliegts, taču Amerikā ne," stāsta Kļaviņa.

"Bieži vien sabiedrībā parādās uzskats, ka silikonus saturoša kosmētika var atstāt ietekmi uz veselību un uzkrāties ādā un matos, izraisot alerģiskas reakcijas un poru nosprostošanos. Bet ne viss ir balts un melns. Silikoni tiek iegūti no minerālkomponentiem, kam ļoti reti novēro alerģiskas reakcijas. Slimnīcās galvenokārt izmanto silikonu saturošus plāksterus. Par poru nosprostošanos ir jāmin, ka silikona molekulas izmērs ir pārāk liels, lai spētu iekļūt porās. Silikonu saturoši šķidrumi ir elpojoši. Kā arī bažas par to, ka kosmētikas tīrības silikons ir kaitīgs ieelpojot, ir mīts, kosmētikas tīrības silikoni nav kaitīgi, industriālie silikoni var būt kaitīgi, tos ieelpojot," skaidro pētniece.

Atsevišķa "opera" ir pretsviedru līdzekļi ar alumīnija savienojumiem, kas ir kancerogēni un var izraisīt krūšu vēzi. Kosmētikas ražošanā izšķir dezodorantus, kas noņem sviedru aromātu, un antiperspirantus, kas bloķē sviedru dziedzerus. Bloķējot sviedru dziedzeri, kaitīgā izejviela iesūcas ādā un nonāk asinsritē, līdz ar to tiešā veidā iedarbojas uz organismu.

"Kosmētiskie produkti tiek lietoti uz ādas, matiem, nagiem, mutes gļotādas un ārējiem dzimumorgāniem. Mūsos nonāk tikai tas, ko āda spēj absorbēt. Tas savukārt ir atkarīgs no ķīmiskās vielas molekulas izmēra un fizikāli ķīmiskajām īpašībām. Dekoratīvā kosmētika paliek uz ādas virsējiem slāņiem. Ja runā par mitrinošo kosmētiku, tad tā nonāk epidermā un dermā. Neko no kosmētikas līdzekļiem nav iespējams uzņemt pa tiešo asinsritē, bet tas nenozīmē, ka ķīmiskās vielas caur ādu neabsorbējas. Protams, caur gremošanas sistēmu ķīmiskās vielas absorbējas daudz vieglāk nekā caur ādu," skaidro RSU pētniece.

Viņa arīdzan pauž, ka ķīmiski ražota kosmētika nebūt nenozīmē, ka tā ir veselībai kaitīga, savukārt dabīga – ne vienmēr veselībai labvēlīga.

"Problēma ar dabas produktiem ir tāda, ka tajos izmanto daudz ēterisko eļļu un dabas ekstraktu, kas var izraisīt alerģijas un arīdzan var būt toksiski. Ja tas ir ekoloģisks produkts, tad uzņēmumam ir jābūt sertificētam. Pārmērības ir kaitīgas jebkurā gadījumā, tāpēc būtu jāievēro mērenība. Nelietot kosmētiskos līdzekļus nemaz arī nav risinājums. Ir jāievēro elementāra higiēna, kas ir nepieciešama gan veselības nolūkos, gan sabiedrības pieņemto normu dēļ. Ķermenis un mati ir jāattīra un jāaizsargā – jāmitrina un jāaizsargā no UV starojuma. Bez aizsargkrēma ar SPF 15 vispār nevajadzētu iziet ārā no mājas. Risks no saules var būt lielāks nekā risks no kosmētikas līdzekļa," rezumē Kļaviņa.

1. Uzdod sev kontroljautājumu, kāds ir pirkuma mērķis, proti, kāpēc tev šo produktu vajag. Vai tā ir mirkļa kaprīze vai praktiska nepieciešamība?

2. Pievērs uzmanību starptautiskajiem standartiem un simboliem uz iepakojuma.

3. Seko līdzi sastāvam – jo mazāk izejvielu, jo produkts neitrālāks. Sarakstā pirmo minēto vielu būs proporcionāli visvairāk, pēdējo – vismazāk.

4. Dušas želejām un šampūniem skaties, lai pH līmenis ir maksimāli tuvu ādas dabīgajam pH 5,5.

5. Ja tev ir jutīga āda, pērkot šampūnu, izvēlēties tādu, kura sastāvā nav sodium laureth sulfate – tas ir kairinošs.

6. Glabā norādītajos apstākļos, seko līdzi derīguma termiņam un tam, cik ilgā laikā produkts jāizlieto pēc atvēršanas.

7. Neiegādājies kosmētiku internetā no ārvalstīm (it sevišķi, ja nav zināma izcelsmes valsts), jo tā var neatbilst ES drošības un kvalitātes standartiem.

8. Ik pēc pusgada maini kosmētisko līdzekli, jo ādai veidojas pieradums, tā kļūst "slinka" un neražo vairs dabīgo aizsargslāni (lipīdus) pati. Tas pats attiecas arī uz matu kosmētiku.

9. Alerģisku reakciju gadījumā empīriski izslēdz vielas, kas rada kairinājumu, un vairs nelieto. Laboratoriski ķīmiskos kosmētikas alergēnus asinsanalīzēs ir grūti noteikt, un tas prasīs laiku, jo testēt visas izejvielas nebūs iespējams.

10. Un vēlreiz – ievēro mērenību un pērc apzināti, neiegādājoties un nelietojot vairāk par nepieciešamo!