Kā atklāj Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Kristīne Kļaveniece, tad kopumā cilvēku izpratne par vides pārkāpumiem arvien palielinās, kā arī pieaug vēlme aktīvi rīkoties, lai novērstu konstatētos pārkāpumus. Par to liecina mobilās lietotnes "Vides SOS" dati – 2020. gadā par vides pārkāpumiem iedzīvotāji iesnieguši 5124 ziņojumus – tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt līdz 2021. gada 30. maijam lietotnē saņemti jau 1598 ziņojumi.

Lielākā daļa – vairāk nekā 65% – no "Vides SOS" saņemtajiem ziņojumiem saistīti ar vides piegružošanu, proti, gadījumiem, kad vidē tiek konstatēti mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī atkritumi, kas radušies mazo uzņēmumu darbības rezultātā (piemēram, riepas no autoservisiem u.c.). Vislielākais ziņojumu skaits saņemts par pārkāpumiem Rīgā un Pierīgas reģionā.

Visi lietotnē saņemtie ziņojumi tiek piereģistrēti, izskatīti un atbilstoši kompetencei nodoti rīcībai vides inspektoriem, kā arī nepieciešamības gadījumā arī zemes īpašniekiem un pašvaldībām. Savukārt piegružotājus soda par Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārkāpšanu – piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu radītājam vai valdītājam. Fiziskai personai naudas soda apmērs svārstās no 70 līdz 1000 eiro, savukārt juridiskai – no 250 līdz 2800 eiro.

Latvijas Universitātes pētnieks, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs un vides eksperts Jānis Brizga skaidro, ka vides piesārņojums rada draudus ne tikai cilvēku veselībai, labsajūtai un drošībai, bet arīdzan nopietni kaitē vides kvalitātei – augiem, dzīvniekiem, ekosistēmām, ainavai u.c., kā arī ir šķērslis racionālai un efektīvai dabas resursu izmantošanai. Kādā veidā? Nonākot gaisā, virszemes un pazemes ūdeņos, kā arī augsnē, no kurienes tālāk ar pārtiku un dzeramo ūdeni kaitējumu uzņem cilvēks.

Galvenās gaisu piesārņojošās vielas ir sēra oksīdi SO_x (nelabvēlīgi ietekmē elpošanas sistēmu, var izraisīt saslimšanu ar astmu, rada bronhu un acu gļotādas kairinājumu, iespējama plaušu, kuņģa un smadzeņu audzēju veicinoša iedarbība), slāpekļa oksīdi No_x (plaušu funkciju traucējumi, alerģiskas elpceļu iekaisuma reakcijas), oglekļa oksīdi CO un CO2, gaistošie organiskie savienojumi (metāns CH₄, benzols C₆H₆, formaldehīds CH₂O, hlorfluorogļūdeņraži, hlorbromogļūdeņraži), disperģētas cietās daļiņas PM10, PM2,5 (putekļi, kvēpi, svina u.c. smago metālu savienojumi, nitrāti un sulfāti, šķīdumu pilieni) u.c., kas izraisa elpceļu un plaušu iekaisumu, kaitīgi ietekmē sirds-asinsvadu sistēmu, samazina dzīves ilgumu, iespējams, arī izraisa plaušu vēzi.

Virszemes un pazemes ūdeņus galvenās piesārņojošās vielas ir smagie metāli, slāpeklis, fosfors, dažādas organiskās vielas, tajā skaitā naftas produkti, virsmas aktīvās vielas u.c. Savukārt augsnei īpaši bīstami ir smagie metāli, dažādas organiskās vielas, tajā skaitā naftas produkti. Pārsvarā dabā nonāk eļļas produktu atkritumi u.c. ķīmiskās vielas, izlietoti filtri, akumulatori, nolietota elektronika, nolietotas automašīnu riepas, dažādas metāla detaļas un auto stikls.

Brizga atzīst, ka allaž pastāv diezgan liela plaisa starp cilvēka zināšanām un rīcību. Samērā izteikti to varot novērot dažādu aptauju rezultātos, turklāt tas nav tikai Latvijas fenomens, bet gan novērojams visā pasaulē: "Aplūkojot Eirobarometra pētījumu rezultātus, Latvijā cilvēki diezgan augsti vērtē vides kvalitāti un uzskata, ka tīra vide ir būtisks labklājības elements. Savukārt atšķirība no daudzām citām Rietumeiropas valstīm ir tāda, ka cilvēki paši sevi neuzskata par vainīgajiem vai atbildīgajiem vides piesārņošanā un domā, ka galvenie atbildīgie ir lielie uzņēmumi vai lielās valstis. Proti, vaina tiek meklēta kaut kur citur, un kamēr viņi neko nedarīs, tikmēr nav vērts neko darīt arī mums."

Tiesa, nevar visus "bāzt vienā maisā" un jāņem vērā, ka Latvijā sabiedrība nav viendabīga, turklāt nevar arīdzan visu atbildību novelt uz indivīdu. "Mēs kā sabiedrība esam "ierobežota" infrastruktūrā un sociālajās sistēmās, kas lielā mērā nosaka mūsu uzvedību. Piemēram, pārvietošanās ar velosipēdu. Ja nav drošas velonovietnes, veloceliņu vai dušas darba vietā, tad nevar gaidīt, ka cilvēks ikdienā pārvietosies ar velosipēdu. Ir jāsaprot konteksts, kādā mēs gaidām kādu konkrētu rīcību. Tas gan neattiecas uz tīšiem piegružotājiem, kuri mērķtiecīgi brauc uz mežu tur izgāzt savus atkritumus," skaidro Brizga, piemetinot, ka kopaina vis nav galīgi drūma un virzība vides aizsardzības jautājumos tomēr notiek pozitīvā gultnē.