Latvijā savākto PET taru pārstrādā Jelgavā bāzētais uzņēmums "PET Baltija". Tas ir lielākais PET pudeļu pārstrādes uzņēmums Ziemeļaustrumeiropā, kas diendienā sadarbojas ar vismaz 20-30 valstīm – gan izejmateriālu iegādē, gan galarezultāta realizācijā. Tostarp šeit nonāk viss Latvijā savāktais PET materiāls, taču tā apjoms uz kopējā pārstrādes materiāla apmēru fona ir salīdzinoši mazs – kopējais pārstrādes apjoms ir ~66 tūkstoši tonnu gadā, no kurām Latvijas artava ir ~2000 tonnu. 98% no pārstrādājamā materiāla tiek importēts un 99% no galaprodukta tiek eksportēts.

Pārstrādei paredzētās PET pudeles tiek saņemtas sapresētu ķīpu veidolā, ko precīzi uzskaita, jo katrai valstij un piegādātajām ir sava kvalitāte. Tas jāņem vērā pārstrādes procesā, kombinējot pārstrādājamos materiālus, lai beigās iegūtu labu produktu.

Kā skaidro AS "Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, viss saņemtais PET materiāls tiek šķirots uz trim līnijām atkarībā no kvalitātes. Piemēram, izšķirojot piemaisījumus caurspīdīgajam PET, pārstrādē nonāk ~75% materiāla. Kvalitāte savukārt ir atkarīga no valsts, kurā PET ir savākts. Ja tā ir valsts ar depozītsistēmu, tad tālākai pārstrādei ir derīgi 95-98% materiāla. Savukārt – ja tā ar valsts, kur atkritumus šķiro roboti, tad tur piemaisījumu ir krietni vairāk.

Izšķiroto materiālu tālāk mazgā un atdala etiķetes un korķīšus, kas arī tiek atsevišķi pārstrādāti – pāri nepaliek gandrīz nekas. Šķirošanu veic trīs automātiskie pudeļu šķirošanas agregāti, kas sadala pudeles gan pēc materiāla, gan pēc krāsām. Pēc tam procesam pieslēdzas cilvēki, kuri pārliecinās par robotu precizitāti. Un pēc šī posma 99,99% tīrs PET nonāk smalcinātājā, kur iegūst pārslas.

Daļu pārslu tālāk tirgo, bet daļu ved uz blakus esošos rūpnīcu, kur no tām ražo granulas, ko savukārt pēcāk izmanto jaunu pudeļu ražošanai u.c., piemēram, lokšņu ražošanai, kas nepieciešamas salātu trauciņu izgatavošanai, savukārt kombinējot tās ar citiem materiāliem, ražo pat apģērbu.

Cik reizes var pārstrādāt PET pudeli? "Mūsu pārstrādes procesā ir SSP (single superphosphate) reaktors – tā funkcija ir uzlabot polimēra fizikāli ķīmiskās īpašības. Respektīvi, gala materiāls stāv zināmā temperatūrā vakuumā noteiktu stundu skaitu, un šajā procesā tiek atdalīti visi piemaisījumi un uzlabota molekulārā struktūra. Izejot cauri šim ciklam, jebkuru PET pudeli var pārstrādāt atkal un atkal," skaidro Simanovičs.

Lai samazinātu plastmasas radīto vides piesārņojumu, 2021. gada 5. jūnijā visā Eiropas Savienībā, arī Latvijā, tika pieņemta direktīva, kas paredz virkni ierobežojumu un nosacījumu, tostarp arī attiecībā uz PET pudeļu ražošanu. Direktīvā noteikts, ka no 2025. gada PET pudelēm būs jāsatur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas, bet no 2030. gada – 30% pārstrādātas plastmasas visām pudelēm. Tāpat ir noteikti mērķi, cik daudz PET pudeļu katru gadu ir jāsavāc un jāpārstrādā. 2025. gadā ir jāsavāc un jāpārstrādā 77%, bet 2029. gadā – 90% PET pudeļu.