Sabiedrībā veidojas arvien lielāka izpratne par to, kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstāj patēriņa kults. Lērums mantu, īpaši pirms Ziemassvētkiem, tiek nopirktas impulsīvi un drīz vien nokļūst izgāztuvē. Turklāt dāvanas parasti nāk bonusā ar izraibinātiem iesaiņošanas papīriem, plastmasas bantītēm un dabai tik ļoti nedraudzīgajiem spīgulīšu rotājumiem. Daļa sabiedrības jau tagad dāvaniņas cenšas iesaiņot dabai pēc iespējas draudzīgāk, un netrūkst arī tādu, kas pavisam atteikušies no mantām, tā vietā citus iepriecinot ar jaunām pieredzēm, sajūtām un kopābūšanu.

Arī globālā pandēmija un Covid-19 ierobežojumi ieviesuši savas korekcijas iepirkšanās paradumos, un gan tirgotājiem, gan pircējiem nākas pielāgoties jau otrajiem Ziemassvētkiem vīrusa ēnā. Situācija visā pasaulē vēl vairāk pamudinājusi cilvēkus rūpīgi izvērtēt, ko un kā saviem mīļajiem dāvināt svētkos. Kamēr vieni vienkārši vēlas izvairīties no pulcēšanās un burzmas veikalos, ļaujot ar nepieredzētu vērienu uzplaukt interneta veikaliem, citiem pandēmija likusi pārdomāt savu vērtību skalu, un materiālo lietu nozīme daudziem tajā ir krietni mazinājusies.

Ir ļoti daudz alternatīvu, ar ko aizstāt tradicionālo dāvanu formātu. Ja mērķis ir otru iepriecināt un sniegt patīkamas emocijas, tad būtībā par dāvanu var kļūt jebkas – galvenais, lai tiek atmodināti laimes hormoni.

Koncertu un teātra mīļotāji vienmēr priecāsies par biļetēm, piedzīvojumu meklētājus var pārsteigt ar izbraucieniem, pārgājieniem un iespēju nakšņot kādā spocīgā muižā, tie, kuriem patīk apgūt jaunas prasmes, noteikti nesmādēs kursus un apmācības, bet jaunos vecākus varētu sajūsmināt piedāvājums pieskatīt viņu bērnus, ļaujot mammai un tētim uz brīdi atpūsties divatā.

Personalizēts iemīļotā mākslinieka video sveiciens, pašsacerēts dzejolis, lēciens ar gumiju, izjāde ar zirgu – šīs ir tikai dažas idejas, ar kurām pārsteigt un iepriecināt savus mīļos. Uzdāvini pieredzi, nevis mantu!

"Domāju, ka aizvien vairāk ir pieejama informācija, kas aicina būt atbildīgiem un ka Ziemassvētkiem nav jābūt patēriņa svētkiem. Tieši pretēji — Ziemassvētki ir brīdis, kad mēs varam atjaunot saikni ar dabu, domājot par savām rīcībām, ejot dabā un rūpējoties vairāk par patiesām sajūtām, ne mantām. Jāatceras, ka katrs mūsu iztērētais eiro ir tāds kā balsojums par to, kādu vēlamies redzēt mūsu pasauli. Priecē redzēt, ka cilvēki izvēlas iesaistīties dažādos ziedošanas projektos, kas atbalsta grūtībās nonākušos. Bet līdzīgi kā atbalsts sociālajiem projektiem, tā arī atbildībai pret apkārtējo vidi būtu jākļūst par ikdienu. Svētki var būt labs sākums izmēģināt citus paradumus.

Par to, kā mūsu paradumi ietekmē klimatu un dabas daudzveidību, ir nemitīgi jārunā, jāskaidro, jādiskutē. Tikai tā augs izpratne. Pasaules Dabas fonds šogad sagatavojis īpašu kampaņu sociālajos tīklos, piedāvājot desmit idejas videi draudzīgākiem Ziemassvētkiem. Līdzīgi rīkojas arī citas organizācijas. Labie piemēri, ar kuriem dalās vides organizācijas vai cilvēki medijos, var kļūt par iedvesmu arvien jaunām izmaiņām paradumos. Idejas un piemēri ir milzum daudz, un katra atbildīgā rīcība saistīta ar kādu ietekmju samazināšanu. Piemēram, izvēloties darināt dāvanas pašiem vai pērkot tās labdarības veikalos, mēs mazināsim patēriņu, vairosim radošumu mājās. Vai arī, ieplānojot svētku galdā celt Latvijas saldūdens zivi ierastā cepeša vietā, mēs mazināsim sarkanās gaļas patēriņu, spiedienu uz populārajām zivju sugām (piemēram, lasi) un ēdīsim veselīgāk gan sev, gan mūsu planētai," stāsta Elīna Pekšēna, Pasaules Dabas fonda (PDF) pārstāve.

""Iepirkšanās drudzis", kā to dēvē, es teiktu, tūlītēju ietekmi atstāj uz mūsu prātiem. Parasti esam noguruši, sastresojušies un, protams, neskaitāmas ietekmes uz vidi. Lielveikalos bieži iek pirktas tās saucamās simboliskās dāvanas. Tās ir vienas dienas vai svētku laika manta. Tad arī viss – tā nozūd atkritumu tvretnē, aiz sevis atstājot vien ražošanas ietekmes un papildinot atkritumu kalnus. Tiek runāts, ka kopumā gada nogales svētku laikā atkritumu daudzums vidēji palielinās par vairāk nekā 30%. Runa lielā mērā ir par pārtikas atkritumiem, iepakojumu un citiem atkritumiem. Jau ikdienā mēs izmetam trešo daļu no visas pārtikas, bet svētkos šis skaitlis ievērojami palielinās par apmēram 40%. Attieksmei pret to, ko un cik daudz pērkam svētku galdam, ir milzīga nozīme. Nav noslēpums, ka daudzi pārtikas produkti ir atbildīgi par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos pasaulē (mežu izciršana, augšņu noplicināšana, ūdeņu piesārņošana, jūru pārzveja un tā tālāk).

Runājot par iepakojumu, spīdīgais svētku papīrs, visticamāk, nebūs pārstrādājams. Vai mums visas dāvanas būtu tādā jāsaiņo? Nē! Ir citi varianti. Iesaiņošanai var atkārtoti izmantot papīra iepirkumu maisiņus, vecās kartes, nošu lapas utt.," skaidro Elīna Pekšēna.

Labākās dāvanas ir tās, kuras vispār nav jāsaiņo. Piemēram, dalība dažādos pasākumos, kā arī pašu darinātas vai labdarības veikalos pirktas dāvanas. Protams, pandēmija rada zināmus ierobežojumus, bet, kā norāda Elīna, mēs joprojām varam dāvināt:

"Domāju, ka varam būt gandarīti, ja kaut vienai daļai savu tuvo cilvēku varētu sarūpēt kaut ko no pieminētā. Protams, ka bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim, visticamāk, būs daudz citu vēlmju. Tad varam paturēt prātā, ka labāk iegādāties kvalitatīvu materiālu mantas, kuras nedarbina baterijas," piebilst Elīna.