Pāvels Melnis, iniciatīvas "Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā" iesniedzējs, stāsta, ka pēc pārcelšanās no Rīgas uz dzimtas lauku mājām Alūksnes novadā nācies sastapties ar daudzām grūtībām. Tostarp ar to, ka kaimiņos strādāja industriālais lauksaimnieks, kas ar sintētiskajiem pesticīdiem netraucēti apsmidzināja savus laukus.

"Vējš pārnesa izsmidzināto vielu uz manu īpašumu. Tas radīja vairākus jautājumus. Vai varu uzskatīt, ka dzīvoju ekoloģiski tīrā vidē un manis izaudzētā pārtika ir droša, ja gan dīķis, ko izmantojam dārza laistīšanai, gan pats dārzs un pat dzeramā ūdens aka atrodas dažu desmitu metru attālumā no miglota lauka?"

Lai aizstāvētu lauku iedzīvotāju tiesības, Melnis 2018. gada novembrī iesniedza iniciatīvu platformā "Manabalss.lv". Tā nepalika gružu kastē, atsaucība bija, nepilnu divu gadu laikā izdevās pārkāpt nepieciešamo 10 tūkstošu parakstu slieksni, un iniciatīva tika iesniegta izskatīšanai Saeimā. "Būtība ir dot iespēju Latvijas parlamentam un sabiedrībai paskatīties uz pesticīdu lietošanas problēmu ne tikai no ekoloģijas skatupunkta, bet vispirms no cilvēktiesību viedokļa," būtību formulē Pāvels Melnis. Ar pilsoņu balsu spēku iniciatīva nonāca izskatīšanā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Viedokļiem krasi atšķiroties, tā tomēr deva zaļo gaismu tās tālākai virzīšanai. Vispirms – uzdodot Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai (VARAM) izveidot darba grupu. Tās uzdevums – rast iespējamos risinājumus pesticīdu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību.

Ieviest pesticīdu nodokli, sargāt lauku mājas, ciemus un pilsētas, veikt sabiedrības biomonitoringu un nodrošināt saindēšanās gadījumu uzskaiti. Tie ir tikai daži no priekšlikumiem, kas izskanējuši deviņu mēnešu garumā, kopš VARAM paspārnē sāka strādāt darba grupa, kas apvieno lauksaimniecības, vides un veselības organizācijas.

No vienas puses – pirmo reizi vēsturē pesticīdu bīstamībai Latvijā veltīta tik liela uzmanība. No otras – iniciatīvas iesniedzēja sākotnēji prasītais kilometra attālums no lauka, uz kura tiek izmantoti pesticīdi, līdz apdzīvotai lauku mājai VARAM informatīvā ziņojuma projektā sarucis tieši 40 reizes – līdz 25 metriem.

Starptautiski pētījumi atklāj, ka sintētisko lauksaimniecības pesticīdu atliekvielas ir visur – kā 25 metrus, tā neskaitāmus kilometrus no lauka. Pēc šo ķīmisko vielu izsmidzināšanas to daļiņas piesārņo ūdeņus, augsni un paliek gaisā – nesen Eiropā veikts pētījums atklāj, ka nozīmīgs pesticīdu piesārņojums ir pat mūsu mājokļos. Un ne jau tikai virtuvē, kur glabājas industriāli ražota pārtika, kuru audzējot ražas palielināšanai izmantotas šīs vielas. Pesticīdi atklāti pat guļamistabās. Kādā guļamistabā Beļģijā, analizējot putekļus, atklāti 23 dažādi lauksaimniecības pesticīdi. Savukārt 81% pētīto guļamistabu atklāta tādu pesticīdu klātbūtne, kas ietekmē reproduktīvo veselību.

Kamēr lielākā daļa sabiedrības dzīvo ar it kā nemanāmu piesārņojuma fonu, laukos dzīvojošajiem nākas sastapties ar pesticīdiem biedējoši tuvu. Pat tiem, kas to neapzinās vai ignorē un noliedz, tostarp pašiem lauksaimniekiem.

Pašlaik Latvijā pesticīdus var brīvi lietot tieši gar cita īpašuma, zemes vai mājas robežu. Ja, braucot gar laukiem, kas tiek apstrādāti ar šīm vielām, var sajust smaku, vai ir pamats apgalvot, ka vielas nonāk tikai tur, kur to paredzējis lauksaimnieks? Līdz šim normatīvais regulējums bijis ļoti vienpusējs, un, lai gan industrija apgalvo, ka pesticīdu lietošana ir droša, likumu un institūciju pieskatīta, realitātē dabas un līdzās dzīvojošo cilvēku tiesības pesticīdu jautājumos līdz šim vērtētas zemāk par cerību likmēm uz kārtējām graudu rekordražām.

Neskatoties uz augošo neapmierinātību sabiedrībā, ZM darba grupas vērtējuma laikā nav piedāvājusi nekādus jaunus problēmas risinājumus, turoties pie uzskata, ka zemes īpašnieki un lauksaimnieki arī tāpat, bez īpašiem ierobežojumiem, var savstarpēji vienoties par joslas platumu, kas netiek apstrādāta ar pesticīdiem. Tos ZM un to lietotāji labprātāk dēvē par augu aizsardzības līdzekļiem. Turklāt, ZM ieskatā, pesticīdu izmantotājiem jau tāpat jāievēro šo vielu marķējumā norādītie risku mazinošie pasākumi – noteiktās aizsargjoslas un jāizmanto smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas.

Ar ZM vienots uzskats šajos jautājumos ir biedrībai "Zemnieku saeima". Tās ieskatā, nav nepieciešami vispār nekādi ierobežojumi, jo risinājums varētu būt brīvprātīga vienošanās – starp kaimiņiem zemes īpašniekiem vai starp īpašnieku un nomnieku. Kā norāda organizācijas līdere Maira Dzelzkalēja-Burmistre, iespējams, jau pašlaik pastāvot šāda veida attiecības starp konvencionālajiem lauksaimniekiem un laukos dzīvojošajiem.

ZM pakļautais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pauž skaidrāku valodu, sakot, ka pirms aizliegumu ieviešanas nepieciešams izvērtēt ekonomiskās un tiesiskās sekas. Vienlaikus iestāde aicina kāpināt kontrolējošo iestāžu kapacitāti lauksaimnieku darbību uzraudzībai, tostarp mērot atliekvielas saražotajā produkcijā un nodrošinot lielāku atbalstu par saudzīgāku saimniekošanu, buferjoslu ierīkošanu.

"Zemnieku saeima" vēlētos, lai valsts laikus paredz kompensācijas par zaudējumiem un neiegūtajiem ieņēmumiem gadījumā, ja "lēmumu pieņēmēji ieviesīs saimniekošanas aprobežojumus". Citas organizācijas gan iebilst, ka pesticīdu izmantošanas aizliegums noteiktās teritorijās nav saistāms ar saimniekošanas ierobežojumiem, jo lauksaimniekiem ir iespējas saimniekot ar metodēm, kas izslēdz sintētisko pesticīdu lietošanu.

Tāpat "Zemnieku saeima" norāda, ka lauksaimnieki no 2023. gada varēs saņemt atbalstu par zaļo joslu ierīkošanu četru metru platumā gar lauka malu, kur pesticīdus izmantot nevarēs, taču – šis pasākums ir brīvprātīgs, līdz ar to par efektivitāti spriest pāragri.

Visai ātri jau sākotnējās diskusijās ZM un atsevišķas lauksaimnieku organizācijas noņēma no dienaskārtības iniciatīvas vēlmi par bezpesticīdu zonu 1000 metru garumā, jo tas it kā iznīcināšot lauksaimniecību. Drošās zonas metri darba grupas darbošanās laikā ruka un ruka. Vēl diskusijas nav galā, bet decembra sākumā VARAM gatavotais informatīvais ziņojums liecināja, ka ministrija gatavojas rosināt noteikt aizliegumu lietot pesticīdus komercdarbības nolūkā līdz 25 metru attālumā no apdzīvoto lauku māju apbūves laukuma. Ar piebildi, ka jāparedz, kā rīkoties, ja iedzīvotāji vēlas šos līdzekļus lietot savā mazdārziņā, ražu izmantojot pašpatēriņam. Lai to paveiktu, būs jāveic izmaiņas Augu aizsardzības likumā un Aizsargjoslu likumā.

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pārstāvis Valters Brusbārdis iebilst, ka šis VARAM priekšā liktais kompromisa variants reālajā dzīvē nedarbosies, jo nenovērsīs pesticīdu nokļūšanu cilvēku dzīves telpā. Piemēram, ja dzīvojamā māja atrodas zemesgabala stūrī, daļa no dzīves telpas paliks nepasargāta, piemēram, dārzs vai rotaļu laukums. Tāpēc viņš aicina papildus noteikt aizliegumu lietot pesticīdus desmit metru joslā no mājai piegulošās zemes.

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno aktīvākās vides organizācijas Latvijā, aicina Augu aizsardzības likumā noteikt aizliegumu lietot pesticīdus 50 metru zonā no apdzīvotu lauku māju apbūves laukuma, vienlaikus paredzot, ka jāizveido vismaz piecus metrus plata un vismaz divus metrus augsta pastāvīga daudzgadīgo lakstaugu un kokaugu josla gar lauka malu. Ja lauksaimniekam nav iespējas veidot šādas joslas, tad ierobežojums nosakāms 250 metru attālumā, norāda VKP pārstāve vides zinātniece Jana Simanovska. Papildus VKP rosina noteikt 25 metru no pesticīdu lietošanas brīvo joslu no cita īpašuma robežas, ja vien īpašnieks nav rakstiski piekritis pesticīdu lietošanai tuvāk. Tāpat Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs Gustavs Norkārklis aicina noteikt lietošanas aizliegumu 250 metru zonā no dzīvojamās mājas apbūves laukuma. Viņa ieskatā, papildus nepieciešams noteikt pilnīgu pesticīdu aizliegumu pilsētu un ciemu teritorijās.

Ne tikai vides organizācijas un bioloģisko zemnieku kopiena iestājas par ierobežojumiem. Arī Latvijas Zemnieku federācijas vadītājas Agitas Haukas ieskatā ir nepieciešana vienošanās starp zemes īpašnieku un pesticīdu izmantotāju par nemiglošanas (buferjoslas) izveidi. Hauka aicina sākotnēji noteikt 25 metru ierobežojumu, paralēli Latvijā uzsākot zinātniskus pētījumus, kas palīdzētu pamatot attāluma palielināšanu vai samazināšanu.

Tāpat Latvijas Permakultūras biedrība rosina pieļaut par 250 metriem mazākas no sintētisko AAL lietošanas brīvas aizsargjoslas ap apdzīvotām vietām tikai tādā gadījumā, ja tiek veidota ilggadīgo lakstaugu un kokaugu vienlaidus buferjosla, kas spēj apturēt un akumulēt sintētisko augu aizsardzības līdzekļu sānplūsmu.

Viedokļu šķelšanos izraisījis arī jautājums par sabiedrības apziņošanu par plānotajiem darbiem, kas var apdraudēt iedzīvotājus un viņu īpašumu. "Zemnieku saeima" paudusi nostāju, ka nav nepieciešamības apgrūtināt pesticīdu lietotāju darbu vai tērēt līdzekļus informācijas sistēmu veidošanai. Savukārt LBB pārstāvis Valters Brusbārdis norāda, ka "lauku māju iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kas, kur, kad un kādā apmērā lieto sintētiskos pesticīdus". Viņaprāt, apziņošana sniegtu izvēles iespēju lauku mājas iedzīvotājam rīkoties, piemēram, neuzturoties īpašumā, kad kaimiņos veic smidzināšanu, vai aizvērt logus, bērnus ievest iekštelpās. Otrkārt, uzsver Brusbārdis, informēšana dotu iespēju lauku iedzīvotājam kontrolēt smidzināšanas darbus, kas tiek veikti lauku mājai piegulošos intensīvi apsaimniekotos laukos, un pārliecināties, vai tiek ievērotas aizsargjoslas. Trešais – šāda sistēma ļautu laukos dzīvojošai un strādājošai sabiedrības daļai precīzāk uzraudzīt pesticīdu lietošanu, piemēram, bioloģiskajiem lauksaimniekiem beidzot būtu iespēja izsekot, vai pesticīdu lietotājs ievēro aizsargjoslas gar bioloģiski apsaimniekotiem laukiem, bet biškopjiem palīdzētu pieņemt lēmumus par bišu saimju izvietojumu.

Arī citas organizācijas aicina nodrošināt iespēju ikvienam brīvi sekot līdzi plānotajai pesticīdu lietošanai tiešsaistes datubāzē. Vēl kāds līdzšinējās sistēmas trūkums, uz ko norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis, ir informācijas vakuums par veicamajiem piesardzības pasākumiem, kas jāievēro, dzīvojot vai pārvietojoties vietās, kur tiek lietoti pesticīdi. Tāpat nepieciešama lauksaimnieku izglītošana par sintētisko pesticīdu ietekmi uz viņu pašu un arī sabiedrības veselību, kā arī par iespējām izmantot alternatīvas metodes, norāda organizācijas.

Savukārt VKP rosina gar visu apstrādāto lauku robežām izvietot brīdinājuma zīmes, kā arī redzami marķēt pesticīdu lietošanas iekārtas, norādot konkrēto iepildīto vielu, lai labāk pasargātu visu sabiedrību kopumā, ne tikai lauku sētās dzīvojošos. Tāpat VKP aicina noteikt kārtību, kādā ārsti uzskaita gadījumus, ja ir aizdomas, ka cilvēks saindējies ar augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu, līdzīgu principu ievērojot arī dzīvnieku saindēšanās gadījumos.

Informatīvā ziņojuma projekts liecina, ka VARAM varētu rosināt noteikt pienākumu pesticīdu lietotājam par plānoto pesticīdu lietošanu un veidu rakstveidā informēt apdzīvoto lauku māju iedzīvotājus, kuru mājas atrodas mazāk nekā 100 metru attālumā no pesticīdu pielietošanas vietas. Herbicīdu un augu augšanas regulatoru paredzētās lietošanas gadījumā – trīs dienas pirms to lietošanas, insekticīdu un fungicīdu gadījumā – ne mazāk kā 24 stundas pirms lietošanas.

Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā un citās Eiropas valstīs kā viens no instrumentiem pesticīdu izmantošanas ierobežošanai ieviests pesticīdu nodoklis. VARAM apkopotā informācija liecina, ka Dānijā pēc nodokļa ieviešanas būtiski pieaugusi pesticīdu cena. Vienlaikus jaunā nodokļa ieviešana balansējusi ar atvieglojumiem citos sektoros, piemēram, samazinot zemes izmantošanas nodokli. Dānija ir viena no tām mūsu reģiona valstīm, kas dažu gadu laikā transformējusi pārtikas ražošanu, liekot ievērojami sarukt pesticīdu izmantošanai, kamēr Latvijā novērojams pretējs efekts, liecina "Eurostat" apkopotā statistika. Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2019. gadam pārdoto lauksaimniecības pesticīdu apjoms palielinājies par 54%, savukārt Dānija šajā laika posmā to lietošanu samazinājusi par 42%.

VKP rosina pesticīdiem, kas satur videi vai cilvēka veselībai bīstamas vielas, noteikt dabas resursu nodokli no 2023. gada ar likmi 5% apjomā no pārdošanas cenas, likmi pakāpeniski paaugstinot. Savukārt LBB rosina ar nodokli aplikt nevis ķīmiskās vielas, bet lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā izmanto sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus. Jo lielākas ar pesticīdiem apstrādātās teritorijas, jo nodoklis – augstāks.

VARAM rosina ieņēmumus no pesticīdu nodokļa novirzīt tādu pasākumu un projektu finansēšanai, kas saistīti ar vides izglītību un pesticīdu monitoringu vidē, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem, kā arī zaudējumu segšanai personām iepriekš minētajos gadījumos.

Diskusijās par ierobežojumu nepieciešamību un veidu sarkano kartīti saņēmuši pesticīdu uzraugi – vairākas organizācijas pauž neuzticību VAAD, kas pašlaik vienpersoniski gan propagandē, gan kontrolē pesticīdu izmantošanu, aicinot ierobežojumu uzraudzību deleģēt citai iestādei, piemēram, Valsts vides dienestam.

"Nevar viena valsts institūcija vienlaikus strādāt ar ķīmijas kompānijām, uzturēt augu aizsardzības līdzekļu reģistru, apmierināt pesticīdu lietotāju prasības un kontrolēt pesticīdu lietošanu praksē, risināt ar vidi saistītus jautājumus. Šobrīd pesticīdu kontroles sistēma valstī ir vāja un negatīviem valsts pārvaldes riskiem pakļauta," skaidro Valters Brusbārdis no LBB.

VAAD nostāju spilgti parāda VAAD vadītāja Venta Ezera pesticīdu salīdzinājums ar pārtikā izmantojamo sāli. "Salīdzinot pesticīdu kaitīgumu ar sāli, mēs trivializējam pesticīdu lietošanu un devalvējam bažas par kaitīgu, sintētisku ķimikāliju iedarbību," iebilst Jana Simanovska no VKP. "Sāls nelielās devās dzīvajiem organismiem ir ļoti nepieciešams, bet kaitīgs tas kļūst pārmērīgās devās. Sintētiskie pesticīdi dzīvajiem organismiem nav vajadzīgi nekādā daudzumā un pat nelielās devās var izraisīt ilgstošus veselības traucējumus, graujot hormonālo sistēmu, izraisot alerģijas vai veicinot ļaundabīgos audzējus," viņa norāda.

Pēc tam, kad darba grupa būs galā ar savu pienākumu apkopot organizāciju ieteikumus, šie priekšlikumi nonāks Saeimā, un tālākais iniciatīvas liktenis būs atkarīgs no parlamenta deputātiem.

"Saeimas lēmums šajā jautājumā ir ļoti būtisks, jo ir pretnostatītas uzņēmēju komercintereses gūt peļņu jebkādiem līdzekļiem un iedzīvotāju tiesības droši un netraucēti atrasties savā īpašumā," uzskata pesticīdu ierobežojumu iniciatīvas autors Pāvels Melnis. Viņš ierobežojumus salīdzina ar aizliegumu smēķēt uz daudzdzīvokļu mājas balkona vai pie atvērta loga, kad par pasīviem smēķētājiem negribot kļūst visi kaimiņi.

Kāda ir pesticīdu iedarbība? Pirmkārt, akūta toksicitāte, kas iestājas pēc šo vielu norīšanas, ieelpošanas vai saskarsmes ar ādu, kas var izraisīt kaitīgas vai pat letālas sekas. Simptomi var parādīties 48 stundu laikā – elpošanas ceļu kairinājums, kakla iekaisums vai klepus, izteikta alerģija, acu un ādas kairinājums, slikta dūša, vemšana un caureja, galvassāpes, koordinācijas traucējumi, samaņas zudums, ataksija, galīgs vājums un krampji.

Savukārt, ilgākā laika posmā pesticīdiem iedarbojoties zemā līmenī, parādās hroniskas toksicitātes sekas. Sevišķi tas attiecas uz pašiem pesticīdu lietotājiem vai tiem, kas dzīvo to izmantošanas tuvumā. Parkinsona slimība, astma, depresija un trauksme, uzmanības traucējumi un hiperaktivitāte bērniem, audzēji, tostarp leikēmija un nehodžkina limfoma. Tās ir ļoti nopietnas slimības, uz kuru sasaisti ar pesticīdu lietošanu norāda Pasaules Veselības organizācija.

Normālā, dzīvā augsnē mīt saprofītās baktērijas, bet tās nedzīvo augsnē, kas tiek ilgstoši apstrādāta ar pesticīdiem. Šīs baktērijas ir ļoti nozīmīgas – tām ir pretiekaisuma, imūnregulējoša un stresa noturību palielinoša iedarbība. Esam viena pasaule – viena dzīva būtne, un patiesībā mūsu mikrobioms ir visiem kopīgs – kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem un arī augsnei. Izmantojot pesticīdus, noindējam arī to, kas mūs pašus glābj. Mikrobiomu mijiedarbība ir pierādīta, par to vairs nediskutē. Tāpat kā par to, ka cilvēkam ir cieša saistība ar dabu. Līdz ar to uzturs bez pesticīdiem stiprina mūsu mikrobiomu un imunitāti kopumā. Tāpat augsnes mikrobioms ietekmē cilvēka mikrobiomu, un lauksaimniecība bez pesticīdiem, saglabājot augsnes mikrobiomu, tiešā veidā sargā dabu. Bet, sargājot dabu, mēs sargājam arī paši sevi un savu bērnu veselību. Augsne ir visa pamats, un nevaram runāt atrauti par cilvēku veselību, jo ir viena veselība – cilvēkiem, dzīvniekiem un augsnei."