Brīvprātīgu atteikšanos no gaļas ēšanas cilvēce pazīst jau kopš aizvēsturiskiem laikiem, kad to sporādiski pielietoja rituālos kā īslaicīgu attīrīšanos vai sagatavošanos tikt ieceltam kāda augstāka garīga līdera amatā, savukārt regulāras bezgaļas diētas popularizēšana sākās apmēram pirmās tūkstošgades vidū pirms mūsu ēras Indijā un Vidusjūras reģiona austrumu daļā kā daļa no tā laika filozofiskās atmošanās.

Cauri laikiem līdz pat mūsdienām veģetārisma kustību lielākoties ir virzījuši cilvēki ar spēcīgiem ētiskiem apsvērumiem, dibinot kustības un paužot savu nostāju arīdzan publiski. Pirmo veģetāriešu biedrību nodibināja Bībeles kristiešu sekta Anglijā 1847. gadā, kad arī parādījās termins "veģetārisms", savukārt Starptautiskā Veģetāriešu savienība tika dibināta 1889. gadā.

Pētījumi liecina, ka globālā pārtikas sistēma ir atbildīga par teju trešdaļu visu cilvēku radīto siltumnīcas gāzu emisiju, no kurām 30% veido lopkopība un zivsaimniecība. 60% pasaules lauksaimniecības teritoriju tiek izmantoti lopu audzēšanai, taču kopējā pasaules gaļas patēriņā veido līdz 24% "ražas".

Lauksaimniecība ne tikai aizņem milzīgas zemes platības, bet arī patērē milzīgu daudzumu ūdens, kas arī ir viena no lielākajām vides problēmām. Lai gan aramzeme un ganības aizņem tikai vienu trešdaļu no sauszemes, tās patērē trīs ceturtdaļas no pasaules ierobežotajiem saldūdens resursiem, liecina ANO ziņojums.

Zinātnieki un vides eksperti atkal un atkal brīdina, ka cilvēkiem ir jāpārdomā pašreizējā pārtikas sistēma. Viens no veidiem, kas krietni palīdzētu samazināt konvencionālās lauksaimniecības oglekļa pēdu, ir vismaz daļēja pārslēgšanās uz augu valsts uzturu, proti, pievēršanās kādam no veģetārisma veidiem. Piemēram, kā informē organizatori, pagājušā gada "Neapēd zemeslodi" izaicinājuma dalībnieki janvārī aiztaupīja tik daudz CO₂ izmešu, cik rastos, ar vieglo automašīnu 736 reizes apbraucot apkārt visai Latvijas robežai. Un tas viss, pateicoties nelielām izmaiņām ikdienas ēdienkartē!

Veģetārisms ir diēta (nejaukt ar svara zaudēšanai paredzētajām diētām!), kurā ētisku vai arī veselības apsvērumu dēļ tiek izslēgti dažādi dzīvnieku valsts produkti. Galvenokārt tā ir gaļa – liellopa, cūkgaļa, vistas gaļa –, zivis, kā arī jūras produkti. Reizēm veģetārisma piekritēji no sava uztura izslēdz arī piena produktus un pat medu. Atkarībā no tā, ko iekļauj vai izslēdz no sava uztura, izšķir vairākus veģetārisma paveidus:

• vegānisms – pilnībā tiek izslēgti visi dzīvnieku valsts produkti;
  
• frutārisms – līdzīgs vegānismam, taču izslēdz no ēdienkartes sakņaugus (jo tādējādi augs iet bojā) un graudaugus, jo augs tiek nopļauts. Ēdienkartē ir sēklas, rieksti, augļi, ogas un citas auga virszemes daļas;
  
• svaigēšana – šī veģetārisma paveida piekritēju uzturu 75% līdz 100% veido termiski neapstrādāti pārtikas produkti vai produkti, kuru apstrādē netiek izmantota temperatūra, kas pārsniedz 42°C. Svaigēšana pieļauj piena produktu un olu izmantošanu;
  
• ovoveģetārisms – diētā tiek iekļautas olas, taču tiek izslēgti piena produkti;
  
• laktoveģetārisms – diētā ir iekļauti piena produkti, taču netiek lietotas olas;
  
• laktoovoveģetārisms – uzturā lieto gan olas, gan piena produktus;
  
• fleksitariānisms – reizēm savā uzturā lieto gaļu.
  
  

Kā atklāj veselības centra "Vivendi" uztura speciāliste Aija Libere, pētījumi par veselības un veģetārisma tēmu ir pietiekami plaši, lai varētu apgalvot, ka pilnvērtīgs veģetārs uzturs var nodrošināt visu nepieciešamo organisma vajadzībām. "Turklāt lielos ilgtermiņa pētījumos pat novēro papildu pozitīvās blaknes – mazāks kardiovaskulāro slimību, audzēju un diabēta risks. To varētu izskaidrot ar to, ka veģetārs uzturs parasti ir bagātāks ar šķiedrvielām, beta karotīniem (antioksidantiem), K un C vitamīnu, folātiem, magniju un kāliju. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi apzināties, ko nozīmē pilnvērtīgs veģetārais uzturs, jo, kaut ko izslēdzot no uztura, pastāv arī papildu veselības riski. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nevis pavisam izslēgt dzīvnieku produktus, bet tos aizvietot," skaidro uztura speciāliste.

1. Enerģijas daudzums jeb kalorijas
Augu izcelsmes produkti parasti satur mazāk kaloriju, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai maltītes ir pietiekami apjomīgas un regulāras. Tādā ziņā privilēģijas ir visēdājam, tādēļ ka var atļauties 4–5 stundas aizmirst par ēdienreizi, jo gaļa pārstrādājas ilgāk un saturēs vairāk tauku un olbaltumvielu, lai radītu ilgāku sāta sajūtu. Ja izvēlas augu izcelsmes ēdienkarti, jāņem vērā, ka ir nepieciešams vairāk piedomāt, lai ir vismaz trīs galvenās ēdienreizes plus divas trīs uzkodas katru dienu.

2. Tauki
Dzīvnieku izcelsmes tauki ir piesātinātie tauki jeb tautā sauktie "sliktie tauki", un liels to patēriņš tiek saistīts ar daudzām kaitēm – paaugstināts holesterīna un cukura līmenis, kā arī palielināts aptaukošanās risks. "Bet kas tad īstenībā slēpjas aiz tā "sliktā" priekškara? Kas par daudz, tas par skādi! Un ko mēs redzam klasiskajā latvieša viensētā? Gotiņu, kas dod sviestu, krējumu, sieru, pienu, vistiņas, kas dēj olas, un cūciņu, kas dod gaļu. Ko mēs neredzam šajā viensētā – olīvkoku, kas dotu vērtīgo olīveļļu un antioksidantus, riekstu kokus, kas dotu mums vērtīgās mononepiesātinātās taukskābes un taukos šķīstošos vitamīnus, foreles un lašus piemājas dīķī ar augsto omega 3 taukskābju daudzumu. Te arī redzam cildināto Vidusjūras efektu! Taču patiesībā, ja mums šo piesātināto tauku nav nemaz, tas arī nav nekāds absolūtais risinājums. Ķermenim vajadzīgi arī tie! Tāpēc tāda strikta kategorizēšana labajās un sliktajās uzturvielās neiztur kritiku. Kā mēs varam nodrošināt sevi ar visām vajadzīgajām taukskābēm? Ēdot daudzveidīgi!" skaidro uztura speciāliste. Daudzveidīgas augu eļļas + piesātināto tauku izņēmums augu pasaulē – kokosa eļļa, palmu tauki (vēlams nerafinēti, jo tie būs vitamīniem bagātāki un gardāki) vai piena produkti + omega 3 taukskābes (kaņepju sēklas, linsēklas, valrieksti, ķirbju sēklas un to eļļas).

3. Aminoskābes
"Aminoskābes ir sīkās vienības, kas veido olbaltumvielas, un ir zināma atšķirība starp to, no kurienes tās iegūstam. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (olas, gaļa, zivis, jūras veltes) ir slavenas ar savu savstarpējo līdzību cilvēka šūnām. Galu galā mēs taču arī esam dzīvnieki. Savukārt katram augu izcelsmes pārtikas produktam būs kāda trūkstošā aminoskābe, kura būtu jāpiemeklē kaut kur citur. Risinājums būtu dažādot to izcelsmes avotus – graudaugi kopā ar sēklām, pākšaugi kopā ar piena produktiem, sēklas kopā ar pākšaugiem u. tml. Respektīvi, atkal stāsts ir par daudzveidību – veģetārā uzturā īpaši jāpiedomā par olbaltumvielām (vidēji 1 g uz 1 kg ķermeņa svara)," stāsta Libere.

4. Minerālvielas un vitamīni
"Katrs pārtikas produkts izceļas ar savu īpašo uzturvielu kompozīciju. Augu pasaule ir ļoti bagāta un daudzveidīga, taču, izslēdzot dzīvnieku izcelsmes produktus pavisam, mēs riskējam ar atsevišķu uzturvielu deficītu. Šīs lietas gan es iesaku noskaidrot konkrētāk katram individuāli, jo, bez izpratnes izdzerot visu aptiekas uztura bagātinātāju plauktiņu, visdrīzāk defekti būtu lielāki nekā efekti. Tas, ar ko jārēķinās, – veģetārs uzturs parasti ir nabadzīgāks ar dzelzi (lai arī zaļie lapu dārzeņi, rieksti un pākšaugi to satur gana daudz, nehēma dzelzs tomēr uzsūcas vājāk). Jāpiedomā arī pie cinka, joda, kalcija, D vitamīna (par to parasti ir vērts piedomāt arī mūsu platuma grādos dzīvojošam visēdājam) un B12 vitamīna pilnvērtīgas uzņemšanas," uzsver uztura speciāliste.

Uzzināt vairāk par uzturvielām un pilnvērtīgu veģetārieša uzturu var Veselības ministrijas vadlīnijās, par veģetāru un vegānu dzīvesveidu, kā arī par produktu uzturvērtību un receptēm var mājaslapā vegan.lv, savukārt smelties iedvesmu, kādus veģetārus un vegāniskus produktus var iegādāt veikalos, – "Instagram" kontā "Vegan Finds Riga".