Iniciatīvas iesniedzējs Pāvels Melnis sākotnēji rosināja aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotajām lauku mājām – ar nolūku ievērojami samazināt kaitīgo vielu ieelpošanas risku, kā arī to nonākšanu dzeramajā ūdenī un uz piemājas dārzu kultūraugiem.

Lai šķetinātu iespējas sargāt lauku iedzīvotājus no iespējamām blaknēm veselībai saistībā ar jomu, kas līdz šim bijusi vāji regulēta attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību, tapa darba grupa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paspārnē. 2022. gada maijā darba grupa pēc garām debatēm un kompromisu cīņām nonāca pie ļoti nosacīta kopsaucēja. Tā bija ceļamaize iniciatīvas gaitām atpakaļ uz Saeimu, tiesa, ieteikumi bija reducējušies līdz tādiem priekšlikumiem pesticīdu lietošanas ierobežošanai, kas nekaitētu konvencionālo lauksaimnieku biznesam un vienlaikus joprojām tiektos pasargāt iedzīvotājus, nu, vismaz no pesticīdu iesmidzināšanas tieši pa logu.

Prasītā kilometra vietā lauku māju iedzīvotājus valsts var pasargāt 25 metru joslā no sliekšņa – tāds īsumā varētu būt VARAM informatīvā ziņojuma kopsavilkums. Darba grupas formālais uzdevums bija "izstrādāt iespējamos risinājumus augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas nelabvēlīgās ietekmes ierobežošanai, lai nodrošinātu vides un sabiedrības veselības aizsardzību, ņemot vērā tautsaimniecības un reģionālo attīstību". 

Tiesa, ziņojums Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas plauktos ilgi nogulējis nekustināts. Pesticīdu iniciatīvas izskatīšana varētu atsākties Saeimas ziemas sesijā, jo līdz šim komisija esot fokusējusies uz enerģētikas krīzi, un pesticīdu iniciatīva neesot vienīgais jautājums, kas palicis ārpus Saeimas nu jau divu sasaukumu deputātu redzesleņķa. No otras puses, jautājuma nozīmīgumu apliecina ne tikai VARAM sasauktā darba grupa, bet arī Saeimas analītiskā dienesta veiktais izvērtējums "Augu aizsardzības līdzekļu lietojuma samazināšana: situācija Latvijā un nodoklis kā risinājums ārvalstīs".

Iniciatīva pašlaik ir ceļā uz atgriešanos Saeimas dienaskārtībā, bet arī pesticīdu lietošana Latvijā nestāv uz vietas. Gluži pretēji – tā turpina uzņemt ātrumu. "Eurostat" dati rāda, ka Latvijā no 2011. līdz 2020. gadam noticis straujākais pesticīdu pārdošanas pieaugums Eiropas Savienībā – par 77%. Arī vērtējot faktiski izlietoto aktīvās vielas daudzumu (1,18 kg/ha, FAO), Latvija ir līdere Baltijā un starp lielākajām pesticīdu lietotājām Ziemeļeiropā.

Nevietā ir salīdzināt Latvijas pesticīdu patēriņu ar tādām izteikti industriālām valstīm ar krasi atšķirīgu lauksaimniecības struktūru kā Nīderlande vai ar Dienvideiropas zemēm, kurās ir pavisam citi augu aizsardzības izaicinājumi, tostarp divas ražas sezonā. Tas nozīmē, ka vidējais pesticīdu patēriņš ES nav objektīvs rādītājs, pēc kura vajadzētu tiekties.

Kamēr iniciatīva Saeimā krāj putekļus, nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par veselīgāku vidi laukos, nesnauž. Un tieši putekļi nonāca Latvijas Permakultūras biedrības un biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" uzmanības lokā, kas neatkarīgā laboratorijā Francijā veica lauku māju skapjaugšās un grāmatplauktos savākto putekļu analīzes. To rezultāti apstiprināja bažas par to, ka pat no konvencionālajiem tīrumiem attālās mājās pesticīdi nonāk šā kā tā. 

Tas nav viss, abas nevalstiskās un ar vides aizsardzību saistītās organizācijas iesūdzēja tiesā Zemkopības ministriju, prasot padarīt caurskatāmu datu apriti par pesticīdu pārdošanu Latvijā, kas ļautu atšifrēt, kādas tieši aktīvās vielas, ko satur dažādi pesticīdi, Latvijas lauksaimnieki lieto visbiežāk. 

Administratīvā rajona tiesa 2022. gada novembrī lēma uzdot par pienākumu Zemkopības ministrijai atklāt pārdoto augu aizsardzības līdzekļu apmērus, atzīstot, ka informācija par pesticīdu darbīgo vielu pārdošanas apjomiem attiecas uz emisijām vidē, līdz ar to tā nav ierobežotas pieejamības informācija un nav slēpjama no sabiedrības, kā ticis darīts līdz šim.

Vai līdz ar šo lēmumu ZM atzīs līdzšinējās nepilnības un turpmāk plāno padarīt pesticīdu pārdošanas datus caurskatāmākus sabiedrībai? No pieejamās informācijas izriet, ka Zemkopības ministrija tiesas lēmumu noteiktajā termiņā nav pārsūdzējusi. Tas nozīmē, ka ministrijai būs sabiedrībai jāatklāj dati par pesticīdu aktīvo vielu tirdzniecības apjomiem. 

Tikmēr pesticīdiem labvēlīgs bezvējš draud iestāties arī Eiropas Komisijā, tostarp pateicoties Latvijas viedokli pārstāvošajai Zemkopības ministrijai, jo esam starp tām valstīm, kas līdz šim ir prasījušas atsaukt iecerēto stingrāko pesticīdu lietošanas regulējumu. Ar to Eiropas Komisija plānojusi noteikt, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāsasniedz pesticīdu lietošanas samazinājums vismaz 50 procentu apmērā.

24. janvārī Eiropas Parlamenta deputāti uzklausīs 1,1 miljona eiropiešu parakstītās pilsoņu iniciatīvas "Glābiet bites un lauksaimniekus" iesniedzējus, kas prasa līdz 2030. gadam samazināt sintētisko pesticīdu lietošanu un līdz 2035. gadam šo dabai nedraudzīgo praksi pārtraukt uz pavisam.

Vienlaikus Eiropas Komisijas iecere uz pusi samazināt pesticīdu lietošanu vēl šīs desmitgades laikā sastapies ar spēcīgu industriālo lauksaimnieku kritiku. Pērn decembrī lauksaimniecības lobijs pārliecināja 19 valstis, kuru vidū ir arī Latvija, lūgt Eiropas Komisijai jaunu ietekmes novērtējumu priekšlikumam par pesticīdu lietošanas samazināšanu, pamatojot prasību ar iespējamiem ražīguma kritumiem un pārtikas deficītu saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā. Dabas daudzveidības sargi bažījas, ka atkārtots novērtēšanas process ievērojami kavēs pesticīdu ierobežojumu noteikšanu un varētu likt izgāzties visam Zaļajam kursam.

Kādus mērījumus vajadzētu veikt tiem, kas vēlas dzīvot/ēst/elpot brīvi no pesticīdiem?

Kā jau minēju – ļoti nopietni jāizvērtē dzeramā ūdens kvalitāte, jo sevišķi laukos. Viena ūdens parauga analīzes cena Latvijas laboratorijās ir vismaz 150 eiro, turklāt ļoti nopietni jāseko līdzi, lai analīzē tiktu noteikti tie pesticīdi, kuri visvairāk tiek lietoti un kuru radītais risks veselībai ir visievērojamākais.

Vēl nopietns arguments par pesticīdu lietošanas ierobežošanu ir gaisa analīzes – Latvijas laboratorijās tādas nav pieejamas, bet Eiropā ir iespējas tās veikt. Sistemātiski dažādos attālumos un virzienos no apstrādāta lauka vai arī dažādās jutīgas teritorijas vietās (piemēram, bērnudārza teritorijā tiešā lauka tuvumā) izvietojot paraugu savācējus un ievācot gaisa paraugus visas sezonas laikā, var iegūt pierādījumus ar pesticīdiem piesārņotas gaisa plūsmas migrācijai. Šādā veidā var konstatēt gan primāro gaisa piesārņojumu, kas rodas lauka apstrādes brīdī kā nenosēdušos pilienu migla, gan sekundāro gaisa piesārņojumu, kas veidojas, iztvaikojot izsmidzinātajām vielām no augiem, augsnes, putekļiem.

Ja ir aizdomas, ka smidzinājums nokļuvis ārpus apstrādātās teritorijas, īpaši, ja nokļuvis jūsu īpašumā, pastāv iespēja iesaistīt Valsts augu aizsardzības dienestu, kura pienākums ir arī kontrolēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu lauksaimniecībā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Un tie paredz, ka smidzinājumam jāpaliek tur, kur tas paredzēts, – apstrādātajā laukā, nevis kaimiņa kāpostu dobē. Šādās situācijās, kad varētu būt noticis tīšs vai netīšs noteikumu pārkāpums, VAAD veic analīzes par valsts līdzekļiem. Pirms tam var nākties iestādi nopietni pārliecināt par pārkāpuma iespējamību.

Ko šajos jautājumos var sagaidīt no 14. Saeimas, un kādai jābūt jautājuma par lauku iedzīvotāju aizsardzību tālākajai virzībai?

Tiešām ceru, ka jaunā Saeima pārtrauks ignorēt lauksaimniecības radītos arvien pieaugošos riskus cilvēku un vides veselībai, kā arī sāks uzklausīt visus lauksaimniekus. Līdz šim Zemkopības ministrijas virzītā lauksaimniecības politika aizstāvējusi tikai aptuveni piecu procentu lauksaimnieku intereses – ekonomiski spēcīgākos. Viņi var būt droši, ka viņu intereses ievēros. Tikmēr vairākums lauksaimnieku, kas nodarbina 89% darbaspēka lauksaimniecībā, saražo gandrīz visu bioloģisko produkciju un lielāko daļu dārzeņu, augļu un dzīvnieku produktu, palicis bez pārstāvniecības. Mums, iedzīvotājiem, svarīgāka ir tā zemnieka labklājība, no kura varam nopirkt tīru burkānu, bioloģisko pienu, sātīgu maizi, nevis to uzņēmēju, kuri audzē graudus un rapsi, lai eksportētu uz Saūda Arābiju, Latvijā atstājot vien piesārņojumu.

Beidzot Latvijā jānosaka aizsargjoslas ap dzīvojamām mājām, kurās nevar tikt lietoti 2. klases sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi, vēlams, lai aizsargjoslas ir pietiekami lielas, tie varētu būt 250 metri. Šāda aizsargjosla tiešām reāli aizsargātu iedzīvotājus.

VARAM izstrādātajā priekšlikumā kā viens no instrumentiem pesticīdu lietošanas samazināšanai minēta pesticīdu nodokļa ieviešana. Lai gan ideja vēl nav iestrādāta likumdošanā, tomēr šis varētu būt spēcīgs instruments, jo atsevišķās ES valstīs šāda nodokļa ieviešana krasi samazināja pesticīdu lietošanu un pārtrauca lietošanas pieaugumu, kas ir aktuāla problēma Latvijā. Kā nekā mūsu valstī ir visstraujākais pesticīdu lietošanas pieaugums pēdējā desmitgadē visā Eiropas Savienībā.

Jau 2019. gadā tika paredzēti līdzekļi pētījumiem par pesticīdu darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā, par Latvijas bišu saimju veselības stāvokli. Šie pētījumi jāpabeidz. Tāpat jāpabeidz pētījums lauksaimniecības uzņēmumos par darba drošību darbībās ar augu aizsardzības līdzekļiem. Saeimai vajadzētu aicināt VAAD iepazīstināt ar šo pētījumu rezultātiem, pētījumu sniegtā informācija varētu papildināt priekšstatu par aktuālo situāciju Latvijā un kopā ar mūsu iesniegto pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos" kalpot par pamatu jaunu ierobežojumu un normatīvu izstrādei.

Turpinājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātie risinājumi lauku iedzīvotāju aizsardzībai no sintētisko pesticīdu ietekmes.