"Pirms pieciem gadiem biju pārliecināts gaļēdājs. Mans ceļš uz uztura pārmaiņām sākās neilgi pēc iepazīšanās ar sievu Lauru. Viņa dalījās ar savu pieredzi, kopā noskatījāmies arī vairākas dokumentālās filmas, tostarp "What the Health", "Cowspiracy", "Dominion". Mana interese par augu izcelsmes uzturu, veselību, dzīvnieku aizsardzību un vides piesārņojuma problēmām pakāpeniski auga,” stāsta Uģis Vīva, kurš šogad izaicinājumā piedalās jau ceturto reizi, novērtēdams, kā uztura paradumu maiņas ceļā pašam ir uzlabojusies pašsajūta.

To apliecina arī uztura speciāliste Anna Rozīte, skaidrojot, ka augu valsts produktu iekļaušana ikdienas uzturā tik tiešām nāk par labu ne vien zemeslodes veselībai, bet arī ēdēja pašsajūtai: "Augu valsts produkti – tās ir šķiedrvielas, tie ir antioksidanti, tie ir arī “labie tauki”, kas ir labas veselības pamatā." Turklāt būtiski arī, ka dārzeņu un augļu lietošana uzturā mazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kas vēl aizvien Latvijā uzskatāms par biežāko nāves cēloni.

Piedaloties iniciatīvā, Uģa lielākais atklājums bijis tas, cik augu valsts uzturs var būt daudzveidīgs un arī garšīgs un kā paša ķermenis spēj ātrāk atjaunoties arī pēc intensīviem treniņiem. Tas, ar ko jārēķinās, izmēģinot veģetāru vai vegānisku maltīšu ēdienkarti pirmo reizi, ir laiks, kas jāatvēl produktu sastāva izpētīšanai, lasot etiķetes sīkā drukā. Šo procesu var atvieglot ideja piedalīties izaicinājumā nevis vienatnē, bet kopā, piemēram, ar draugiem, ģimenes locekļiem vai kolēģiem. Tāpat produktu izvēlē vērtīgi ir akcijas rīkotāju ikdienā e-pasta vēstulēs sūtītie padomi, kuri ļauj paplašināt savu zināšanu apvāršņus.

"Vairums sabiedrības pārstāvju nezina, kas īsti ir vegānisks uzturs. Valda mīts, ka šie cilvēki ēd tikai sausus kartupeļus un salātus, kas nudien neatbilst patiesībai. Īstenībā augu valsts produkti nodrošina cilvēka organismu ar visām nepieciešamajām uzturvielām. Dzīvnieki arī uzņem olbaltumvielas no augiem, un mēs, apēdot dzīvniekus, uzņemam šīs vielas tikai nākamajā barības ķēdes posmā, nevis "pa tiešo"," skaidro Laura, kura iniciatīvā piedalās jau ceturto gadu un kuras ikdienas ēdiens šobrīd ir 80–90% vegānisks.

Pirms mesties šajā ēdienkartes revidēšanas izaicinājumā, Laura iesaka katram pašam atrast savu iemeslu, kāpēc pieņemt šādu izvēli, – dabas, sevis, zemeslodes vai dzīvnieku dēļ, vienlaikus piebilzdama, ka 100% augu valsts uzturs nav domāts pilnīgi visiem. Pirms spert kardinālu soli un uz ilgu laiku mainīt ēšanas paradumus, jākonsultējas ar savu ārstu vai dietologu. "Savā pirmajā gadā piedalījos izaicinājumā recepšu dēļ, izvēloties vien pirmo līmeni, kas nozīmē ēst veģetāri trīs dienas nedēļā. Receptes ir tik vieglas, ātri pagatavojamas un gardas, ka izaicinājuma pirmais līmenis grūtības nesagādātu nevienam. Nācās papūlēties nepieciešamo produktu iegādes procesā, jo mazpilsētā, kurā dzīvoju pirmos izaicinājuma gadus, visus produktus iegādāties nebija iespējams. Šobrīd, esot Rīgā, problēmu tas nesagādā, kā arī mazpilsētās produktu klāsts pēdējā laikā arī ticis papildināts."

Šogad savu atbalstu aicinājumam paudis arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, uzskatot, ka līdzdalība šajā iniciatīvā ir viens no mazajiem soļiem Rīgas uzņemtajā virzienā tuvāk klimatneitralitātei. Tā Rīgas domes Centrālā administrācija janvārī pasākumos pasniedz tikai veģetārus ēdienus, taču jau decembrī šis zaļi domājošā pilsētvalža solis izpelnījies neizpratni un pārspīlētu kritiku no vietējo lauksaimnieku puses, sakot: kāds gan svētku galds bez cūkas šņukura uz tā?

Ceļi uz veģetāru un vegānisku uzturu var būt dažādi. Ja nav vēlmes atteikties no gaļas pavisam, ir jāizvērtē tas, cik bieži un kādu gaļu patērējam savā uzturā. Kā no vides, tā no veselības viedokļa ieteicams izvēlēties bioloģisko gaļu, kā arī mazo saimniecību audzēto un visbiežāk tiešajā tirdzniecībā pārdoto, apzinoties, kādos apstākļos dzīvnieki tiek audzēti. Videi mazkaitīgākā izvēle ir vista tās dzīves cikla dēļ. Taču arī liellopa izvēle vietējā mērogā var tikt veikta atbildīgāk, jo gaļas audzēšanai Latvijā ir nozīme dabas saglabāšanā saistībā ar noganīšanu. 

"Zālājos barota liellopa patēriņš ir vienlaikus arī devums vietējo pļavu saglabāšanā," uzsver Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa, piebilstot, ka būtiski ir ne vien izvērtēt sava gaļas patēriņa apjomus, bet arī tās izcelsmi un mēroto ceļu līdz ēdamgaldam. "Gaļas patēriņš ir faktors, kas radikāli mainījis zemes lietojumu visā pasaulē un sekmējis gan klimata izmaiņas, gan bioloģiskās daudzveidības zudumu, tāpēc bez gaļas lietošanas samazināšanas tuvākā vai tālākā nākotnē mēs neiztiksim. Nav jau jāatsakās no gaļas pavisam, bet ir būtiski samazināt tās patēriņu. Tas, ko varam jau tagad, ir izmēģināt atteikties no industriāli ražotās gaļas iekļaušanas katras dienas ēdienkartē, tā vietā reizi nedēļā ēst, piemēram, liellopa, kurš barojies, noganot zālājus, gaļu."