Kā zināms, dominējošais pārtikas ražošanas modelis nav dzīvotspējīgs ilgtermiņā – tas noplicina dabas daudzveidību un veicina klimata sasilšanu, tāpēc augošais pieprasījums pēc pārtikas būtu jāapmierina ekoloģiski ilgtspējīgā veidā. Taču ir vēl kāds cits aspekts – viens no galvenajiem bioloģiskās pārtikas patēriņa dzinuļiem ir labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību. Iespējams, publiskajā telpā pārāk reti izskan pārliecinoši pierādījumi par konvencionāli un bioloģiski iegūtu pārtikas produktu atšķirībām. Taču arvien jauni pētījumi šos baltos plankumus aizpilda.

Poļu zinātnieci Evu Rembjalkovsku konferenču zālē nevar nepamanīt viņas spilgti sarkanās žaketes dēļ. Viņa ir Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes Funkcionālās un bioloģiskās pārtikas departamenta vadītāja. Eva Rembjalkovska stāta, ka pētnieku redzeslokā ir vēža šūnu progresēšanas novēršana, iekļaujot augu savienojumus tradicionālajā pretvēža ārstēšanā.

Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē un arī Latvijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra izplatīto informāciju ar to sirgst katrs 10. no visiem ļaundabīgo audzēju pacientiem. Poļu zinātnieki savā pētījumā darbojušies tieši ar šī ļaundabīgā audzēja šūnām, kas veidojas resnajā vai taisnajā zarnā. Saslimstība ar to pieaug, un mediķi to saista ar mūsdienu dzīvesveidu: lieko svaru un mazkustīga dzīvesveida piekritēju skaita palielināšanos, kā arī sabiedrības novecošanos.

Zinātnieki pētījuma rezultātus prezentēja bioloģiskās pārtikas nozares izstādei "Biofach" līdztekus notiekošajā kongresā Vācijas pilsētā Nirnbergā februārī. Profesore Rembjalkovska, sarkanajai žaketei cilājoties, nosvērtā balsī stāstīja par Polijā veiktajiem pētījumiem un ar lepnumu rādīja arī attēlu, kurā redzama milzīga moderna ēka universitātes pilsētiņā jeb kampusā. Tā uzcelta pētniecības vajadzībai un viņas komandai ir iespēja tajā strādāt. Nākamajā prezentācijas lapā redzams jautājums, kas nomoka daudzus: vai bioloģiskā pārtika tiešām ir labāka?

Vērienīgs uztura paradumu pētījums "Nutri Net-Santé" tiek veikts Francijā. Tajā piedalās ap 300 tūkst. dalībnieku, iesaukti par "nutrinautiem", kuri tiek novēroti desmit gadu garumā. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Pētījuma ietvaros iegūti dati arī par gandrīz 70 tūkstošiem cilvēku, kuri norādījuši, vai un cik lielā mērā patērē bioloģiski sertificētu pārtiku. Salīdzinājumam – aptuveni tik daudz iedzīvotāju mīt Liepājā. Izpēti veic Parīzes universitāte sadarbībā ar medicīnas un lauksaimniecības pētniecības institūcijām. Arī franču pētījuma rezultāti tika prezentēti "Biofach" kongresā.

Viens no aspektiem, par ko liecina rezultāti, ir zemāks liekā svara un aptaukošanās risks tiem pētījuma dalībniekiem, kam ikdienas uzturā ir augstāks bioloģisko produktu īpatsvars. Šis pētījums norāda arī uz to, ka cilvēkiem, kas uzturā biežāk izvēlas bioloģisko pārtiku, ir par 31% mazāks risks sasirgt ar mūsdienās bieži sastopamo metabolo sindromu, ko raksturo dažādi vielmaiņas traucējumi. Dati uzrāda – jo lielāku daļu no uztura aizņem bioloģiskie produkti, jo mazāk vielmaiņas problēmu izraisītu saslimšanu.

Pētījuma dalībnieku vidū esošo bioloģisko produktu piekritēju asins plazmā konstatēta lielāka a-karotīna, b-karotīna, luteīnam un zeaksantīna, magnija un dažādu taukskābju koncentrācija. Taču nav konstatētas atšķirības dzelzs, vara, kadmija, likopēna, A un E vitamīnu saturā plazmā. Bioloģiskā uztura piekritēji bijuši mazāk pakļauti pesticīdu iedarbībai uz veselību un attiecīgi urīnā konstatēts ievērojami mazāks pesticīdu atliekvielu daudzums.

Būtiski uzsvērt, ka pētījuma dalībniekiem, kuri lielākoties izvēlas bioloģisku uzturu, arī vispārējā uztura kvalitāte novērtēta kā augstāka. Tostarp lielāku uztura daļu nekā citiem veido augu izcelsmes produkti, retāk tiek lietoti saldinātie un alkoholiskie dzērieni, uzturā ir maz apstrādātas gaļas un retāk tiek lietots arī piens un piena produkti.

Taču pētījums rāda, ka bioloģiskie ēdāji kopumā veselīgāku dzīvesveidu piekopj arī ārpus virtuves: biežāk ir fiziski aktīvi, viņu vidū ir mazāk smēķētāju, kā arī augstāks izglītības līmenis.