Šopavasar ar svaigu elpu un jaunu meža dzīvnieku ekspozīciju dabas izziņas dzītos sagaidīs Jaundomes muiža – 19. gadsimta celtā muiža, kas atrodas Rāznas Nacionālā parka teritorijā un kuras senā akmens klēts ir pārtapusi par vides izglītības centru Latgalē. Ja līdz šim te ir bijis iespējams apskatīt vienu no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā, kā arī iepazīties ar ūdensputnu daudzveidību Latgalē, tad jau maijā būs pieejama jaunveidotā ekspozīcijā par meža dzīvniekiem. Turpat muižas apkaimē ir ērti laipojama dabas taka, kas ļaus izbaudīt arī Latgales dabas daudzveidību gan meža pavēnī, gan pļavas lokos, aizvedot gājējus iemērkt kājas salām bagātākajā ezerā Baltijā – Ežezerā.

Dabas stāstus var atrast arī Rīgas centrā. Latvijas Nacionālais dabas muzejs vairākos stāvos tematiskās ekspozīcijas, kuras ir papildinātas ar interaktīviem elementiem, piedāvā uz savas ādas izjust zemestrīci, atpazīt dzīvniekus pēc to pēdu raksta, aizceļot animācijas pavadībā uz senākiem ģeoloģiskajiem laikmetiem, ielūkoties acīs rūcošam dinozauram vai apceļot Zemeslodi, izsekojot dzīvnieku mītnes vietām lielizmēra gaismiņu kartē un iegūt jaunas vai pārbaudīt esošās zināšanas izzinoši iesaistošās aktivitātēs. Muzeja apmeklētājiem ir iespēja uzzināt plašāk un dziļāk par cilvēka un dabas evolūciju tādās ekspozīcijās kā dinamiskā ģeoloģija un ieži, zemes un biosfēras evolūcija, mineraloģija, Latvijas ģeoloģija, Latvijas putni, Latvijas zīdītāji, pasaules dzīvnieki, kukaiņu pasaule, dzīvība jūrās, Latvijas augi un sēnes, cilvēks un vide.

Ja pa ceļam ir Jelgava, ir vērts apmeklēt visnotaļ neparastu Osteoloģijas muzeju, kas atrodas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē Kristapa Helmaņa ielā 8. Osteoloģija ir anatomijas nozare, kas pēta kaulus, savukārt Jelgavas dzīvnieku skeletu modeļu krājums ir Baltijā lielākais. Brangajā kolekcijā nu jau ir vairāk nekā 120 eksponātu jeb dzīvnieku skeletu modeļu, kurus zinātnes vārdā veidojuši paši fakultātes studenti un kuri līdz ekspozīcijai nonākuši dažādos ceļos – gan no savvaļas, gan no zooloģiskā dārza vai medībām – nesot sev līdzi arī dažādas leģendas, par kurām izstāstīs gids. Turklāt te ir ne tikai pašmāju dzīvnieki, tostarp vārna, čūska, mežacūka un pat Skultē reiz izskalota vaļa skriemeļi, bet arī eksotiskāki dzīvnieki, piemēram, nostāstiem apvīts nīlzirgs, zilonis, krokodils. Ikdienā kolekcija ir aiz atslēgas, taču ir pieejama iepriekš piesakot vizīti, sazinoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti.

Atstājot skolas literatūras grāmatā rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša "Pelēkā akmens stāstus", dodoties uz Alūksni, ir iespēja apskatīt krietni krāšņāku, turklāt vienu no lielākajām fluorescento minerālu kolekcijām Eiropā. Privātkolekcijā, kas atrodama dabas muzejā "Vides labirints" Alūksnē, ir iespējams ieraudzīt, kā šķietami pelēcīgie akmeņi atdzīvojas ultravioletajos staros, iemirdzoties varavīksnes krāsās. Muzejā ir iespējams izzināt ne tikai zemes dzīles, bet arī uzzināt vairāk par putniem, to dziesmām un ligzdošanu un migrācijas ceļiem, par vietējām un eksotiskām gliemju gliemežnīcām, par kukaiņu pasauli, par planētas attīstību un piedzīvot arī tematiskas ekskursijas.

Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju pamatā ir smagais Latvijas Universitātes herbārijs ar vairāk nekā 150 tūkstošiem paraugu. Te klātienē zinātnieku virsvadībā var izpētīt čiekuru kolekciju no visas pasaules, tuvplānā skatīt vēsturiskas sēņu skices, iemācīties izlocīt origami orhideju un apbrīnot vairāk nekā simts gadus veco atrasto 103 centimetrus liela apkārtmēra "saimnieku" – milzu apaļpūpēdi, ko 1922. gada 2. septembrī Rīgas Sarkankalna vājprātīgo iestādes parkā atradis kāds mēms slimnieks.

Turpretī LU Muzeja Zooloģijas kolekcijas ekspozīcijā ir apskatāmas raibu raibās dzīvnieku grupas, tostarp sūkļi, koraļļi, gliemji, adatādaiņi, kukaiņi, zirnekļveidīgie, vēžveidīgie, zivis, abinieki, rāpuļi, putni, zīdītāji. Eksponātu skaits mērāms jau vairāk nekā astoņos tūkstošos, tostarp, te var redzēt pat vēsturisku mežacūkas izbāzeni, kuru savulaik nomedījis Latvijas pirmais prezidents. Atskatoties pagātnē, muzeja aizsākums meklējams vairāk nekā pirms simts gadiem, kad 1920. gada vasarā inventāra grāmatā ir 37 ieraksti par putnu izbāzeņiem, no kuriem divdesmit ir apskatāmi vēl šobaltdien Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, bijušajā LU Bioloģijas fakultātē.

Ja ir vēlme klātienē redzēt vienīgo runājošo govi Baltijā, ir jādodas uz Skrundas apkaimi, kur slejas Piena muiža. Turpat atrodas arī Piena muzejs, kurā ir apskatāmi ap 250 tematiski piensaimniecības vēsturi vēstoši eksponāti. Tostarp arī runājošā govs Venta ar teliņu Druvi, kas Latvijā ieradušies no Itālijas mākslinieka darbnīcas, sverot teju 500 kilogramu jeb tikpat cik īstena Latvijas brūnaļa. Runājošā govju ģimene izstāstīs par to, kā rodas piens un kādu ceļu tas veic līdz piena glāzei. Citi eksponāti muzejam sagādāti gan no ilggadējā Latvijas piensaimnieka Žaņa Seska mantojuma, gan no dažādiem piensaimniecības uzņēmumiem, gan arī no vecu māju bēniņiem. Turpat uz vietas varēs arī iemēģināt roku pašmāju “pusgovs” Gaujas slaukšanā.

Pastaigu līdz putnu vērošanas tornim vēju pilsētas Zirgu salā, kas izgūlusi Liepājas ezerā, ir iespējams apvienot ar Liepājas Dabas mājas apmeklējumu, kur pašreiz ir iespēja iejusties pat zivs ādā, izzinot zemūdens pasauli ar virtuālās realitātes palīdzību. Koka nams ieplūst Zirgu salas ainavā un piedāvā maziem un lieliem apmeklētājiem interaktīvu vides zinātņu ekspozīciju, kā arī tematiskas nodarbības bioloģijas, ekoloģijas, zooloģijas tēmās, aicinot tuvplānā izzināt dažādus dabas stāstus mijiedarbē ar cilvēku.

Tiem, kam tuvāk Pārdaugava, ir iespēja ielūkoties LU Dabas mājā Jelgavas ielā 1, Rīgā, jaunajā augstskolas akadēmiskajā centrā, kur papildus citām tematiskām un brīvi aplūkojamām ar dabas tematiku saistītām vitrīnām ēkas labirintos, ir atklāta jauna ekspozīcija "Zemes dzīļu bagātības Latvijā: kaļķakmens". Ekspozīcijas apmeklējumu var apvienot ar paraudzīšanos uz Rīgas panorāmu teju no putna lidojuma perspektīvas no ēkas augšstāviem un priecāties par mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas ar dabas tematiku saistītajiem sienu gleznojumiem, kuri atdzīvina LU Dabas mājas sienas ēkas iekšienē.

Izzinošus pārgājienus aizsargājamās teritorijās Latvijā – dabas parkos – ir iespējams papildināt ar domātrosinošām zināšanām. Lai palīdzētu izprast cilvēka un dabas mijiedarbību, Dabas aizsardzības pārvalde aicina uz vairākiem reģionālajiem dabas centriem, kuri ir izvietoti dažādās Latvijas malās: Gaujas Nacionālā dabas parka dabas centrs atrodas Siguldā, Ķemeru Nacionālā parka dabas centrs atrodas Ķemeros, Rāznas Nacionālā dabas parka dabas centrs atrodas Lipuškos, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas centrs atrodas Salacgrīvā, savukārt Slīteres Nacionālā dabas parka dabas centrs, kas apmeklētājus iekštelpās gaidīs no septembra, atrodas Šlīterē.

Šajos dabas centros ir pieejamas izglītības programmas gan dažāda vecumposma bērniem un jauniešiem un pedagogiem, gan arī tūristiem, lai izprastu dabā valdošās likumsakarības un izzinātu dabas aizsardzības nozīmi, kā arī apzinātos savu lomu tajā.