Ivars Kalviņš: Jādomā par pārtikas nodrošinājumu, bet ne uz dabas rēķina
Teksts: Raivis Bahšteins
Foto: Shutterstock/LETA
Foto: Shutterstock/LETA
Jauni gēnu inženierijas paņēmieni pārtikas ražošanā līdz šim nav bijis plaši apspriests temats Latvijā. Tās ir metodes, ko zinātne izstrādājusi salīdzinoši nesen un kas varētu lauksaimniekiem palīdzēt iegūt lielākas ražas. Tomēr pastāv arī bažas un riski – vai gēnu inženierijas turpmāka attīstīšana pārtikas nozarē ir atbildīga pret dabu un cilvēku?
Eiropas Savienība ilgstoši nav atradusi kopīgu valodu jautājumā par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), un paredzams, ka vienotas nostājas nebūs arī turpmāk, metodēm turpinot attīstīties. ĢMO “jaunā iepakojumā” tiecas atkal nonākt ES politikas dienaskārtībā.
Lauksaimnieku viedokļi šķeļas
Domājot par pārtikas ražošanu, konvencionālās lauksaimniecības organizācijas paudušas atbalstu gaidāmajam Eiropas Komisijas priekšlikumam par jaunajām genomikas metodēm (new genomic techniques (NGT)), kas, kā sagaidāms, savā ziņā pavērs Eiropas Savienības slēgtās durvis līdz šim visai stingri ierobežotajai ĢMO audzēšanai. Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka jauna pieeja tradicionālajai selekcijai nepieciešama, lai cīnītos ar klimata pārmaiņu ietekmi un – nedaudz ironiski – lai izpildītu ”Zaļā kursa” prasības.
Eiropas industriālo lauksaimnieku interešu grupa COPA/COGECA prasa Eiropas Komisijai rīkoties steigšus, lai virzītos tuvāk regulējumam par NGT. Vienlaikus Eiropas bioloģiskās pārtikas kopiena paziņojusi, ka neatbalstīs NGT un turpinās attīstību pēc līdzšinējā kursa – bez ĢMO jebkādās izpausmēs.
Tātad arī turpmāk bioloģiskajā pārtikā ĢMO nebūs. Tāpat kā ĢMO ir aizliegti lopbarībā, ko izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā, savukārt konvencionālajā lopkopībā importēta ĢMO barība ir ierasta prakse un tā veido lielu daļu lauksaimniecības dzīvnieku uztura arī Latvijā.
Eiropas industriālo lauksaimnieku interešu grupa COPA/COGECA prasa Eiropas Komisijai rīkoties steigšus, lai virzītos tuvāk regulējumam par NGT. Vienlaikus Eiropas bioloģiskās pārtikas kopiena paziņojusi, ka neatbalstīs NGT un turpinās attīstību pēc līdzšinējā kursa – bez ĢMO jebkādās izpausmēs.
Tātad arī turpmāk bioloģiskajā pārtikā ĢMO nebūs. Tāpat kā ĢMO ir aizliegti lopbarībā, ko izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā, savukārt konvencionālajā lopkopībā importēta ĢMO barība ir ierasta prakse un tā veido lielu daļu lauksaimniecības dzīvnieku uztura arī Latvijā.
Ilgtspējas solījumi pagaidām vēl tukši
“Jaunās gēnu inženierijas ilgtspējas solījumi pagaidām vēl ir tukši,” brīdina “IFOAM Organics Europe” prezidents Jans Plage (Jan Plagge). Viņaprāt, lai pārtikas sistēma nākotnē būtu patiesi ilgtspējīga, nevar paļauties uz īstermiņa tehnoloģiskiem risinājumiem ar nepierādītiem ieguvumiem un pašlaik neparedzamiem riskiem, turklāt – ignorējot līdz galam neizdibinātos mijiedarbības procesus dabā.
Vēl kāds aspekts — jaunās paaudzes ĢMO var veicināt augu un dzīvnieku šķirņu un ģenētiskā materiāla patentu monopolizāciju tikai dažu uzņēmumu rokās. Līdzīgs piemērs ir ASV agroķīmijas un lauksaimniecības biotehnoloģiju uzņēmumam “Monsanto” piederošā pret kaitēkļiem izturīgā kukurūzas ĢMO šķirne “MON 810” – vienīgā ĢMO kukurūza, ko atļauts audzēt Eiropas Savienībā kopš 1998. gada.
“NGT ir šaurs fokuss uz konkrētiem gēniem vai iezīmēm, bet šāda pieeja ignorē mijiedarbības sarežģītību plašākā ekosistēmā,” uzskata Plage. Ja NGT patiešām saņems zaļo gaismu un ar laiku nonāks eiropiešu pusdienu šķīvjos, ES tiesību aktiem būs jāspēj nodrošināt šādu produktu izsekojamību visā ražošanas ķēdē, uzskata Plage. Un jāparedz arī šādu produktu marķēšana, lai brīdinātu patērētājus, paredzot izvēles iespējas – kurus produktus likt iepirkumu grozā un kurus atstāt veikala plauktā.
Vēl kāds aspekts — jaunās paaudzes ĢMO var veicināt augu un dzīvnieku šķirņu un ģenētiskā materiāla patentu monopolizāciju tikai dažu uzņēmumu rokās. Līdzīgs piemērs ir ASV agroķīmijas un lauksaimniecības biotehnoloģiju uzņēmumam “Monsanto” piederošā pret kaitēkļiem izturīgā kukurūzas ĢMO šķirne “MON 810” – vienīgā ĢMO kukurūza, ko atļauts audzēt Eiropas Savienībā kopš 1998. gada.
“NGT ir šaurs fokuss uz konkrētiem gēniem vai iezīmēm, bet šāda pieeja ignorē mijiedarbības sarežģītību plašākā ekosistēmā,” uzskata Plage. Ja NGT patiešām saņems zaļo gaismu un ar laiku nonāks eiropiešu pusdienu šķīvjos, ES tiesību aktiem būs jāspēj nodrošināt šādu produktu izsekojamību visā ražošanas ķēdē, uzskata Plage. Un jāparedz arī šādu produktu marķēšana, lai brīdinātu patērētājus, paredzot izvēles iespējas – kurus produktus likt iepirkumu grozā un kurus atstāt veikala plauktā.
Starptautiskā vides aizsardzības organizācija “Greenpeace” paudusi viedokli, ka gēnu rediģēšana ir nepareizā atbilde izaicinājumiem, ar ko saskaras ES pārtikas nozare. “Greenpeace” brīdina, ka gēnu vai genoma rediģēšanas metožu izmantošana var ne tikai saasināt rūpnieciskās lauksaimniecības negatīvo ietekmi uz dabu, bet var nozīmīgi mainīt arī mūs pašus – ar pārtiku, ko ēdam. “Greenpeace” ieskatā ĢMO tehnoloģijas ir “gigantisks gēnu inženierijas eksperiments ar nezināmiem un potenciāli neatsaucamiem rezultātiem”.
Ko mums māca ģenētiski modificēts tomāts?
Ivars Kalviņš, ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Foto: LETA
Foto: LETA
"Cilvēki vēlas uzlabot pārtikas augus un dzīvniekus ar vienu mērķi – lai tie labāk spētu pretoties apkārtējās vides ietekmei, kas apdraud ražu vai dzīvnieku augšanas ātrumu. Patiesībā šādā veidā mēs iejaucamies ekosistēmas darbībā, jo no augiem barojas mūsu mazie brāļi – kukaiņi un citas dzīvas būtnes, piemēram, baktērijas. Tostarp arī labās baktērijas. Kā šie visi apkārtējās vides komponenti reaģēs uz barības bāzes maiņu, to mēs nezinām. Patiesībā neviens to nevar šodien precīzi pateikt. Tāpēc man nešķiet sevišķi prātīgi pieņemt lēmumus par šādām izmaiņas, pirms nav absolūtas skaidrības par to, kādas vēl bez vēlamajām sekām radīs ĢMO tālāka attīstība. Varu sniegt vienkāršu piemēru par tomātu, kas ir modificēts tādā veidā, lai to nespētu bojāt nedz pelējuma sēnītes, nedz pūšanas baktērijas un citi mikroorganismi. Kas notiks, ja apēdīsim šādu tomātu? Jāpatur prātā, ka barības sagremošanā piedalās apmēram divi kilogrami baktēriju un vīrusu, kas mājo kuņģa zarnu traktā. Kā viņi tiks galā ar šādu modificētu augu? Arī par to mums nav pilnīgas informācijas. Skaidrs ir viens – baktērijām sagremot barību būs komplicētāk. Tāpēc neesmu sevišķi priecīgs par to, ka mēs varētu plašāk pielietot šīs metodes. Ir jāpēta un jāmēģina risināt problēmas, kas kļūst arvien aktuālākas, pieaugot iedzīvotāju skaitam pasaulē, bet nevajadzētu to darīt, vēl vairāk palielinot cilvēces ietekmi uz apkārtējo vidi. Jāatceras, ka ar laiku nevēlamās baktērijas piemērosies un gala rezultātā mēs iegūsim vēl agresīvākus baktēriju celmus, tāpat kā ir noticis ar mikroorganismiem slimību izraisītājiem. Antibiotikas, kas tos sekmīgi apkaroja pirms 50 gadiem, šodien ir bezspēcīgas. Mans viedoklis ir tāds, ka mums visos jautājumos, kas skar ĢMO attīstību, jābūt piesardzīgiem," ar viedokli dalās Ivars Kalviņš – ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents un bijušais Organiskās sintēzes institūta direktors.
Ivars Kalviņš, ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents
Cilvēkiem patīk pagriezt upes pretējā virzienā un izcirst mežus, taču – tas nepaliek bez sekām.
