Trokšņi – skaņas, kas traucē, ir negaidītas un rada diskomfortu – ir dažādi, un to uztvere var būt subjektīva. Kādam skaļa tehno mūzika var sagādāt prieku, bet citam galvassāpes.

Transporta satiksme (vilcieni, automašīnas, lidmašīnas) rada gan trokšņa, gan gaisa piesārņojumu: divus lielākos draudus cilvēku veselībai Eiropā.

Tomēr trokšņa piesārņojums būtiski atšķiras no ikdienas skaņām un trokšņiem. Ar savu nepārtraukto esamību fonā tas traucē mums koncentrēties, atpūsties un baudīt mierīgu dzīvi.

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru, troksnis atbildīgs par visa veida veselības ligām, sākot no satraukuma un miega traucējumiem līdz pat nopietnām sirds, asinsvadu un vielmaiņas sistēmas problēmām. Cieš arī bērnu uztveres spējas, lasītprasme un pat uzvedība skolās.

Aplēses liecina, ka trokšņa piesārņojums ik gadu atbildīgs par aptuveni 12 000 Eiropas pilsētu iedzīvotāju nāvēm un 48 000 jauniem sirds išēmiskās slimības gadījumiem.

Laikraksts The New York Times izpētījis, ka trokšņa ietekmei uz veselību ir sniega bumbas efekts. Troksnis mūsu smadzenēs stimulē stresa atpazīšanas centrus, kas pastiprināti veido stresa hormonus, piemēram, kortizolu, adrenalīnu un citus.

Papildus tam hronisks troksnis iespaido arī nervu sistēmu, paātrinot sirdsdarbību un paaugstinot asinsspiedienu. Palielinās arī infekciju risks. Kad saprotam šo ķēdi, liekas loģiski, ka ķermenis no šādas slodzes nopietni cieš, it sevišķi, ja tā ilgst gadiem vai pat visu mūžu.

Jaunākie pieejamie dati par trokšņa ietekmi uz Rīgas iedzīvotājiem ievākti 2021. gadā. Tos apkopo gada griezumā, kas visprecīzāk ataino trokšņa iespējamo ietekmi uz hroniskām veselības problēmām. Tie rāda, ka Rīgā trokšņa piesārņojums virs Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteiktā robežlieluma (maksimāli 54 dB dienā) ietekmējis gandrīz 360 tūkstošus rīdzinieku.

Vislielāko diskomfortu radījusi ceļu satiksme, ievērojami mazāk – dzelzceļa radītais un industriālais troksnis.

Kopējais vides trokšņa piesārņojums diennaktī. Foto: RD MVD

Latvijas mērogā autotransporta troksnis visvairāk traucē cilvēkus, kuri dzīvo A2, A6, A7 un A8 autoceļu tuvumā. Visi šie autoceļi izriet no Rīgas, savienojot centrālos Latvijas reģionus ar galvaspilsētu.

Šajos posmos plānots būvēt klusākus ceļu segumus, novirzīt satiksmes plūsmu, celt trokšņa barjeras un veikt citus plānus, kas varētu palīdzēt īpaši skaļo reģionu iedzīvotājiem.

Trokšņu samazināšanas plāni gan tiek īstenoti tikai tad, ja teritorijā dzīvo vairāk kā 100 iedzīvotāju.

Skaidrs, ka tūkstošiem cilvēku Rīgā un ārpus tās nevar tā vienkārši sakravāt mantas un doties klusākas dzīves meklējumos. Tomēr trokšņa priekšā neesam arī pavisam bezpalīdzīgi.

Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas lektors un pētnieks Edmunds Vanags iesaka visvairāk uzmanīt bērnu un pusaudžu veselību: “Viņi tomēr vēl mācās, viņu smadzenes attīstās un nobriest, un būtu labi, ja šajā attīstības periodā troksnis būtu pēc iespējas mazāks, it īpaši mājās un skolā, kad viņi mācās.”

Savukārt pieaugušos pētnieks rosina aktīvāk līdzdarboties esošo un topošo trokšņa avotu mazināšanā un iestāties par tīru akustisko telpu, piemēram, piedaloties publiskās apspriešanās pirms jaunu būvniecības projektu uzsākšanas savā rajonā.

Pētījumi rāda, ka dabas tuvums (parki, apstādījumi, dārzi) urbānā vidē var palīdzēt cīnīties ar trokšņa radīto negatīvo psiholoģisko efektu un pat samazināt stresa līmeni, kad baudām vizuāli pievilcīgas ainavas.

Rīdzinieki par palielinātu troksni var arī sūdzēties, rakstot iesniegumu Veselības inspekcijai.

Efektīvākais risinājums, protams, būtu strādāt ar problēmu, ne tikai mazināt tās ietekmi. Kamēr darbiem trokšņa mazināšanai Rīgā pagaidām, šķiet, ir visai limitēti rezultāti, mēs katrs varam izvērtēt savas iespējas dalīties zināšanās ar citiem, meklēt domubiedrus un iestāties par savām tiesībām uz drošu un veselīgu apkārtējo vidi.