Savvaļas ugunsgrēki Austrālijā sākās jau 2019. gada septembrī un turpinājās līdz pat šī gada sākumam. Liesmas izraisīja plašus postījumus, iznīcinot vairāk nekā 24 miljonus hektāru zemes un nopostot vairākus tūkstošus māju. Traģisko ugunsgrēku rezultātā dzīvību zaudēja vismaz 33 cilvēki, un bojā gāja arī milzīgs skaits dzīvnieku, tostarp koalas, par kuru baiso likteni liesmu skartajos punktos ļoti plaši rakstīja un informēja pasaules mediji.

Ugunsgrēki plosījās teju visos Austrālijas štatos, taču īpaši tie skāra dienvidaustrumu reģionā esošo Jaundienvidvelsu. Ņemot vērā Austrālijas vasarām raksturīgos karstos un sausos laikapstākļus, ugunsgrēki pasaules mazāko kontinentu piemeklē katru gadu. Vairumā gadījumu ugunsgrēki izceļas dabisku iemeslu dēļ, piemēram, zibenim iesperot sausuma skartā mežā.

Ugunsgrēku radītās sekas bija izjūtamas arī lielākajās Austrālijas pilsētās, kur ārkārtīgi pasliktinājās gaisa kvalitāte.

Viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšana par reģionāla un globāla mēroga notikumiem nu jau ir ierasta mūsdienu parādība. Savvaļas ugunsgrēki Austrālijā nebija izņēmums.

Viens no veidiem, kā par Austrālijā notiekošo izplatīja nepatiesu informāciju, bija "hashtag" jeb tēmtura izmantošana mikroblogošanas vietnē "Twitter". Janvāra sākumā, kad ugunsgrēki bija plosījušies jau vairākas nedēļas un piesaistījuši arī starptautiska mēroga uzmanību, Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātes pētnieki atklāja aptuveni 300 "Twitter" kontus, kuri izmantoja tēmturi "#ArsonEmergency" (no angļu valodas – "ļaunprātīgas dedzināšanas ārkārtas situācija). Šādā veidā tika mēģināts radīt iespaidu, ka savvaļas ugunsgrēku izcelšanās galvenais iemesls ir ļaunprātīga dedzināšana, nevis klimata pārmaiņu radītie izaicinājumi vai arī dažādi meteoroloģiskie faktori.

Iepriekš minētie 300 konti, kuri izplatīja šo tēmturi, izrādīja tā saucamo "neautentisko uzvedību", kas nozīmē, ka tie, iespējams, bija boti vai automatizēti sociālo mediju konti, kurus var ieprogrammēt tā, lai tie izplatītu konkrētus ziņojumus, reaģējot uz konkrētu saturu vai notikumu, raksta portāls "The Sydney Morning Herald".

"Mēs atklājām, ka daudzi konti, kas izmanto (tēmturi) #ArsonEmergency, izturējās "aizdomīgi", salīdzinot ar tiem, kas izmantoja #AustraliaFire un #BushfireAustralia," medijs citē Kvīnslendas Tehnoloģiju universitātes pārstāvju Timotija Grehema un Tobiasa R. Kellera rakstīto. "Ar kontiem, kas nodarbojas ar #ArsonEmergency izplatīšanu, tika veiktas darbības, kas līdzinājās tām, kuras esam pieredzējuši iepriekšējās dezinformācijas kampaņās, piemēram, Krievijas troļļu koordinētajai rīcībai 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu laikā," piebilduši Grehems un Kellers.

Komunikācijas zinātnes doktore un Latvijas Universitātes (LU) pasniedzēja Klinta Ločmele portālam "Delfi" skaidro, ka sociālajos tīklos boti tiek veidoti kā īstu cilvēku profili, lai nerastos aizdomas par to, vai aiz šī profila stāv reāla persona. "Šos botus izmanto, lai izplatītu kādus konkrētus vēstījumus," norāda medijpratības eksperte, piebilstot: "Ar botiem ir iespējams iepludināt konkrētus vēstījumus un izplatīt tos tā, lai cilvēkiem rastos iespaids, ka "visi domā tā, bet es vienīgais domāju citādi"."

Tāpat Ločmele atklāj, ka tēmturu izmantošana ir viens no veidiem, kā dezinformācijas izplatītāji mēģina apgrūtināt sociālo tīklu lietotāju iespējas noskaidrot reālos faktus un kāda notikuma patiesos apstākļus. Kā piemēru viņa min Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova slepkavību Maskavā: "Cilvēki, izdzirdējuši par šo notikumi, sāka mikroblogošanas vietnē "Twitter" meklēt informāciju, izmantojot konkrētu tēmturi. Tomēr šie sociālo tīklu lietotāji secināja, ka ļoti daudz ierakstu ar Borisam Ņemcovam piesaistītu tēmturi ir vai nu pavisam par citu tēmu, vai arī tajos minēti pilnīgi citi iemesli par to, kādēļ viņš tika nogalināts."

Ļaunprātīgu dedzināšanu Austrālijas savvaļas ugunsgrēku kontekstā piesauca ne tikai "Twitter" boti, bet arī sabiedrībā zināmākas personas, tostarp ASV medija "Fox News" raidījuma vadītājs Šons Hanitijs un Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa dēls – Donalds Tramps juniors. Abi vīri plašsaziņas līdzekļos izplatīja apgalvojumu, ka teju 200 cilvēki apsūdzēti par tīšu ugunsgrēku izraisīšanu. Taču arī šī bija maldinoša informācija.

Ziņas par gandrīz 200 apsūdzētajiem nāca no preses relīzes, kuru šī gada janvāra sākumā izdeva Jaundienvidvelsas policija. Šajā relīzē gan norādīts, ka pret 183 cilvēkiem juridiska vēršanās kopš 2019. gada 8. novembra notikusi saistībā ar dažādiem pārkāpumiem, tostarp nepareizu cigarešu izmešanu.

Tātad visi 183 cilvēki nebija apsūdzēti par ļaunprātīgu dedzināšanu, raksta portāls "Vox". Medijs vēsta, ka ar ļaunprātīgu dedzināšanu saistītas apsūdzības vērstas pret 24 no 183 cilvēkiem un ka arī šo 24 cilvēku vidū tikai daži bija izraisījuši plaša mēroga ugunsgrēkus.

Lai gan ļaunprātīga dedzināšana arī ir bijusi vainojama dažos no Austrālijas savvaļas ugunsgrēkiem, tostarp tajos, kas izcēlās 2009. gadā, šogad piedzīvoto ugunsgrēku kontekstā tās loma ir tikusi ievērojami pārspīlēta, norāda "The Guardian". Jaundienvidvelsas ugunsdzēsības dienesta pārstāvji norādījuši, ka pie liesmu izcelšanās primāri vainojama zibens iesperšana sausā vietā. Arī Viktorijas štata policija vēstījusi, ka, pēc tās domām, ļaunprātīgai dedzināšanai nebija būtiska loma savvaļas ugunsgrēku izplatībā.

Viens no iemesliem, kādēļ Austrālijas savvaļas ugunsgrēki šogad kļuva par tik apspriestu notikumu, bija fotogrāfijas, kurās redzams liesmu nodarītais posts zemei, mežiem, mājām, cilvēkiem un dzīvniekiem. Šīs fotogrāfijas, izraisot emocionālu reakciju, ātri apceļoja visu pasauli – ar tām dalījās gan vienkārši cilvēki, gan slavenības, kuras tādējādi centās pievērst uzmanību traģiskajiem notikumiem Austrālijā.

Taču vairākas slavenas fotogrāfijas un ilustratīvi attēli neatspoguļoja šī gada notikumus vai pat bija izveidoti ar datorprogrammu palīdzību, radot maldinošu iespaidu par dzīvi savvaļas ugunsgrēku skartajos rajonos.

Viens no piemēriem: fotogrāfija, kurā redzams, kā ģimene no liesmām cenšas slēpties zem piestātnes. Šī fotogrāfija uzņemta 2013. gadā, bet plašsaziņas līdzekļos cirkulējusi arī šī gada ugunsgrēku laikā, norāda Austrālijas ziņu portāls "SBS News".

Tāpat sociālajos tīklos izplatīti attēli, kuri izveidoti ar datorprogrammas "Photoshop" palīdzību. Starp populārākajiem šāda veida vizuālajiem materiāliem ir attēls, kurā gados jauna meitene rokās tur koalu, kamēr viņai aiz muguras zemi iznīcina savvaļas ugunsgrēku liesmas.

Austrālijas savvaļas ugunsgrēku kontekstā sociālajos tīklos izplatījās arī kāds attēls, kas daudziem atgādināja no satelīta uzņemtu fotogrāfiju, bet patiesībā bija mākslinieka radīts ilustratīvs attēls, kas atspoguļoja ugunsgrēku intensitāti konkrētos Austrālijas reģionos.

Tomēr pietiekami liels skaits cilvēku pārpratuma dēļ uzskatīja to par reālu fotogrāfiju un dalījās ar to. Starp šiem cilvēkiem bija arī popmūzikas izpildītāja Rianna, kas šo fotogrāfiju pārpublicēja arī savā "Twitter" kontā. Dziedātājai šajā sociālajā tīklā ir vairāk nekā 90 miljoni sekotāju, un ar tvītu, kurā Rianna bija publicējusi ilustratīvo attēlu, dalījās vairāk nekā 70 000 cilvēku. Šī attēla autors Antonijs Hērsijs vēlāk skaidroja, ka izmantojis Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) satelīta datus, lai izveidotu trīsdimensiju vizualizāciju, vienlaikus pārspīlējot ar oranžo krāsu, kas atspoguļo liesmas. "Uzskatiet to [attēlu] par grafiku," savā "Instagram" kontā norādīja Hērsijs.

Starptautiskā žurnālistu centra pētījumu direktore Džūlija Poseti "SBS News" saka: "Lai arī daudzi cilvēki netīšām dalās ar safabricētiem vai no konteksta izrautiem attēliem, (..) ir arī citi, kas apzināti cenšas veicināt dezinformāciju ļaunprātīgos nolūkos – sākot ar uzmanības pievēršanas mēģinājumiem, beidzot ar centieniem gūt politisku labumu."

Līdzās dezinformācijas kampaņām sociālajos tīklos un fotogrāfijām, pēc kurām par traģiskajiem notikumiem dažkārt radās maldinošs iespaids, apvainojumi, vainīgo meklēšana un nepamatoti apgalvojumi ugunsgrēku kontekstā izplatījās arī Austrālijas politiskajā telpā.

Viens no faktos nebalstītajiem argumentiem bija, ka Zaļās partijas politiķi apgrūtinot savvaļas ugunsgrēku likvidēšanu. Pamanāms šī apgalvojuma izplatītājs bija politiķis Bārnabijs Džoiss, kurš izteicās, ka "zaļo politika" traucējot vairākām praktiskām darbībām, kas nepieciešamas "ugunsgrēku dzēšanai un iegrožošanai". Tāpat politiķis "zaļos" apsūdzēja par dokumentu sagatavošanu, kas apgrūtina ugunsdzēsības darbus.

Vollongongas Universitātes Savvaļas ugunsgrēku vides riska pārvaldības centra direktors Ross Bredstoks norādīja, ka šīs Džoisa izteiktās apsūdzības ir nepamatotas. "Tās vienkārši ir konspirācijas. Tas ir acīmredzams mēģinājums novērsties no sarunas par klimata pārmaiņām," Bredstoku citē "The Guardian".

Arī bijušais Jaundienvidvelsas ugunsdzēsības un glābšanas komisārs Gregs Mulins rakstījis, ka karstie un sausie laikapstākļi, kā arī augstie uguns bīstamības rādītāji ir faktors, kas apgrūtinājis cīņu pret savvaļas ugunsgrēkiem. ""Zaļo" vainošana (..) ir populistiska, bet būtībā nepatiesa apsūdzība," viņš piebilda.

Klinta Ločmele sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka dezinformāciju un viltus ziņas saturošu materiālu pārsvarā mēdz izplatīt par ļoti jūtīgiem tematiem – tādiem, kas sabiedrībā rada emocijas un rezonansi.

Eksperte skaidro, ka dezinformatīvi materiāli spēj piesaistīt cilvēku uzmanību, jo tie mēdz ļoti vienkāršoti izskaidrot notikumus, kuri patiesībā ir ļoti sarežģīti. "Dezinformācija parasti pievērš uzmanību ar skaļiem virsrakstiem, saukļiem un izmanto periodus, kad sabiedrībā valda neziņa par kaut ko. Kad eksistē informācijas vakuums, tad cilvēki vēlas mazināt neskaidrību, meklēt informāciju. Ja informācija nenāk no oficiāliem, atzītiem avotiem, tad cilvēki var sākt meklēt to citviet," saka Ločmele.

Kā vienu no izaicinājumiem viņa min faktu, ka mūsdienās interneta vidē jebkurš var būt satura veidotājs. Tāpat LU pasniedzēja atgādina, ka dezinformācijas izplatīšanās var notikt, ne tikai izmantojot sociālos tīklus, bet arī ar baumu starpniecību cilvēku savstarpējās komunikācijas veidā, tostarp privātā sarakstē "WhatsApp" grupās.

Ločmele arī atzīst, ka no dezinformācijas nav iespējams izvairīties un nav vienas informācijas pārbaudes receptes, kas derētu visām situācijām: "Dezinformācijas izplatītāji attīsta veidus, kā ar cilvēkiem manipulēt. Līdz ar to, primārais ir spēt atrast uzticamus informācijas avotus, kur par konkrēto jautājumu pārliecināties. Jo, atskaitot faktos balstītu žurnālistiku, pārējie informācijas avoti katrā situācijā var atšķirties, piemēram, oficiālās iestāžu mājaslapas, ekspertu tviterkonti var būt dažādi atkarībā no nozares un problēmas."

"Svarīgi vienmēr ir apskatīt informācijas avotu – bieži vien, lietojot sociālos tīklus, cilvēki nemaz nepamana, kas to [informāciju par kādu notikumu] izplata. Dažkārt [dezinformācijas lapās] pat tiek kopēts gan kāda esoša medija dizains, gan nosaukums. Pārliecinoties par avotu, dažkārt atkrīt šaubas par to, vai šī informācija ir patiesa vai nav. Tāpat ir vērts apskatīties vairāku avotu teikto par konkrētu notikumu," skaidro Ločmele.

Komentējot ziņu izplatīšanos sociālajos tīklos, eksperte norāda, ka liela nozīme ir arī interneta vietņu algoritmiem, kas ir viens no faktoriem, kā dažāda veida saturs, tostarp viltus ziņas, nonāk pie cilvēkiem.

Tāpat medijpratības eksperte norāda uz nepieciešamību vienmēr domāt par to, kāds ir konkrētās informācijas nolūks, – vai šis saturs ir radīts tikai tādēļ, lai informētu sabiedrību, vai arī mērķis ir izraisīt emocijas. "Pirms dalīšanās ar informāciju svarīgi ir to vispirms izlasīt arī pašam," saka LU pasniedzēja.