Viena no Eiropas vadošajām nozares organizācijām "Eurelectric" prognozē, ka līdz 2050. gadam Eiropā elektrifikācijas patēriņa līmenim jāpieaug 2 līdz 3 reizes. Arī nule publiskotajā KPMG pētījumā tepat Latvijā tiek prognozēts, ka no 2030. līdz 2035. gadam elektroenerģijas patēriņa pieaugums var sasniegt pat 100 %.
Uz šo ambiciozo prognožu fona teju absurds pirmajā brīdī šķiet fakts, ka pēdējo piecu gadu laikā (kopš 2019. gadā Eiropa pieteica zaļo kursu) Latvijā sadales sistēmā sadalītās (vienkārši sakot – sabiedrības patērētās) elektroenerģijas apjoms sarucis par teju 10 % - no 6,5 teravatstundām (TWh) 2019. gadā līdz 6 TWh 2023. gadā. Iemesli tam ir dažādi, tostarp – sarūkošs iedzīvotāju skaits, augoša energoefektivitāte un, protams, elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam – saražotā un tūlītēji patērētā elektroenerģija "neiekrīt" sistēmas operatora sadalītās elektroenerģijas bilancē.
Tomēr mums "Sadales tīklā" šī situācija rada deja vu sajūtu – kā sabiedrība ļoti bieži esam gatavi nogaidīt līdz pēdējam un tad milzīgā jaudā un ātrumā mobilizēties, lai panāktu kaimiņvalstis. Tieši to vērojām mājsaimniecību saules paneļu bumā Latvijā, kad pēc ļoti lēnas iešūpošanās burtiski divu gadu laikā faktiski esam apsteiguši mūsu kaimiņus igauņus uzstādīto mikroģeneratoru skaita ziņā. Šoreiz bijām veiksmīgi, jo savlaicīgi īstenotā elektroenerģijas sadales sistēmas viedizācijas programma (no viedajiem skaitītājiem līdz tīkla un pakalpojumu digitializācijai) ļāva mums pietiekami ātri un operatīvi apstrādāt pieteikumus, neskatoties uz milzīgo interesi, ko veicināja gan elektroenerģijas cenu straujais lēciens, gan atbilstoša valsts politika un atbalsta programmu pieejamība.