Jau ceturto reizi AS "Sadales tīkls" rīko "AC/DC Tech" forumu, lai runātu par aktuālajiem izaicinājumiem energoapgādes nozarē un ieskicētu nākotnes tendences. Ja pirms diviem gadiem foruma dienaskārtību ietekmēja pandēmija – toreiz eksperti diskutēja par tehnoloģiju attīstību un digitalizāciju –, bet pērn karš Ukrainā aktualizēja nepieciešamību kļūt energoneatkarīgiem un rosināja sarunas par mikroģenerāciju, ilgtspējību un energopratību, tad šogad ekspertu fokusā nonāca drošība un elektrifikācija. Atskatoties uz pasākumu, piedāvājam iepazīties ar 10 atziņām.
1. Droša un ilgtspējīga elektroapgāde ir prioritāte. Vislielāko drošību rada tas, ka enerģiju varam saražot paši. Latvijai jākļūst energoneatkarīgai, konkurētspējīgai un arī dabai draudzīgākai, tādēļ ir jāizmanto tehnoloģiju attīstība un inovācijas.
2. Elektrības ražotgribētāju skaits joprojām aug. Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 20 tūkstoši mājsaimniecību, kas ir ne tikai elektrības patērētāji, bet arī ražotāji, jo uzstādījuši saules paneļus. Arī daudzas pašvaldības un uzņēmumi ir elektroenerģijas ražotāji. Kopējā "Sadales tīklam" pieslēgtā saules ģenerācijas jauda ir jau vairāk nekā 400 megavatu apjomā. Interese par saules paneļiem ir joprojām, un "Sadales tīkls" saņem gan privātpersonu, gan industriālo saules parku pieteikumus par ražošanas iekārtu pieslēgšanu. Eksperti norāda, ka lielu izaicinājumu saules paneļu uzstādīšanā šobrīd nav.
3. Saules saražotās elektroenerģijas būs daudz, un arvien biežāk tā būs ļoti lēta. Mikroģenerācijas attīstības pīķi piedzīvoti 2022. gadā, un turpmāk tā turpinās mērenu attīstību, savukārt strauji pieaugs saules elektrostaciju ražošanas jauda. Saules saražotās elektroenerģijas apjoms arvien palielināsies, kas radīs stimulu tālākai elektrifikācijai. Ir jādomā, kā šo lēto elektroenerģiju uzkrāt un izmantot.
4. Inovācija – elastības pakalpojumi. Atjaunīgo energoresursu izmantošana ir veids, kā mazināt klimata pārmaiņas. Jārēķinās, ka atjaunīgie energoresursi ir svārstīgi un ilgtermiņā grūtāk prognozējami, kā ietekmē var rasties elektrības tirgus cenas svārstības un jauni izaicinājumi elektroenerģijas plūsmu pārvaldībai tīklā. Tas palielina nepieciešamību izmantot tīkla elastības pakalpojumus, kas ir process, kur sistēmas darbības stabilizēšanā tiek iesaistīti klienti. Viens no elastības pakalpojumiem ir pieprasījuma reakcija, kas ir patērētāju spēja pielāgot savu elektroenerģijas patēriņu, reaģējot uz dažādiem tīkla signāliem un elektroenerģijas cenām. Elastības pakalpojumi vēl atrodas izpētes fāzē, bet tiem ir liels potenciāls, tādēļ jau tuvākajā laikā Latvijā varētu uzsākt pirmos pilotprojektus.
5. Elektroenerģiju varētu izmantot siltumapgādes nozare. Centralizētajā siltumapgādē tiek izmantota šķelda un fosilie enerģijas avoti, bet nākotnē, visticamāk, liela loma būs elektrībai. Kopējais energoresursu patēriņš centralizētajā siltumapgādē ir aptuveni astoņas teravatstundas gadā. Eksperti paredz, ka 2030. gadā siltumapgādē divas teravatstundas nodrošinās elektrība, bet 2050. gadā 62% centralizētās siltumapgādes būs elektrificēti. Izaicinājums – siltumenerģijas kopējā jauda ir būtiski lielāka nekā kopējā elektroenerģijas jauda, tādēļ nākamais solis ir saprast, kā tieši centralizēto siltumapgādi var elektrificēt un kādā apmērā tas iespējams. Lai raitāk virzītos uz šo mērķi, Klimata un enerģētikas ministrija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija un AS "Sadales tīkls" pārstāvji ir parakstījuši memorandu par centralizētās siltumapgādes jomas elektrifikāciju.
6. Elektrifikācijas līmenim līdz 2050. gadam jāpieaug 2-3 reizes, prognozē viena no Eiropas vadošajām nozares organizācijām "Eurelectric". Tiek gan diskutēts, cik straujā tempā jātuvinās klimata neitralitātes rādītājam un cik daudz esam gatavi par to maksāt. Lai "Sadales tīkls" varētu atbalstīt klientu un partneru elektrifikācijas plānus, jāveido dialogs ar dažādām iesaistītajām pusēm un jāveic ilgtermiņa plānošana – kurās pašvaldībās, reģionos elektrotīklu attīstīt. Ir jāveic arī tehnoloģiski tīkla uzlabojumi, jāveido enerģijas uzglabāšanas risinājumi un elektrotīkls jāattīsta, domājot ilgtermiņa perspektīvā.
7. Elektrības patēriņš nākotnē palielināsies. Cilvēku ikdiena vairs nav iedomājama bez elektroenerģijas, un eksperti paredz, ka lietotāju paradumi nākotnē mainīsies, bet prasības pieaugs. Daudzas nozares, piemēram, transporta nozare, siltumapgāde un IT domā par elektrifikāciju. Klientiem ir svarīga stabila elektroapgāde, tādēļ "Sadales tīkls" ikdienā gādā par elektrotīkla noturību, drošību un efektivitāti un rēķinās, ka nākotnē jāparedz elektrotīkla jaudas izaugsme.
8. Digitālā transformācija ikdienas darbā veicina biznesa efektivitāti. Šobrīd "Sadales tīkla" elektrotīkls pamatā atrodas virs zemes – tie ir apmēram 55 tūkstoši kilometru gaisvada līniju. Elektrotīkla apsekošana ir ārkārtīgi svarīgs, bet ilgs un dārgs process, tādēļ tīklu skenēšanai attālinātā režīmā jau tiek izmantoti droni. Datu analīzē tiek izmantoti mašīnmācīšanās modeļi, tāpēc elektrotīkla defektus iespējams noteikt arī attālināti. Lai plānotu trašu tīrīšanu, "Sadales tīkls" sadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru un izmanto atvērtos satelīta datus elektrotīkla apsekošanai.
9. Latvija uz Eiropas fona. Atjaunīgo energoresursu izmantošanas palielināšana ir ārkārtīgi būtiska. Šobrīd Eiropas Savienībā vairāk nekā 20% elektroenerģijas tiek iegūti no saules un vēja enerģijas. Plānots, ka līdz 2030. gadam tie būs jau 50%. Šobrīd apmēram pusi no Latvijā saražotās elektroenerģijas iegūst hidroelektrostacijās, kas ir liela priekšrocība dekarbonizācijā. Saules un vēja enerģija Latvijā veido 5% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, bet prognozes liecina, ka līdz 2032. gadam tie būs jau 20%.
10. Latvija ir iestājusies Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā (International Energy Agency – IEA). Izmantojot starptautisku ekspertu zināšanas, tiks izstrādāta Latvijas enerģētikas stratēģija 2050. gadam.
Plašāk uzzini ceturtā AS "Sadales tīkls" energoapgādes inovāciju foruma "AC/DC Tech" ierakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
