Eiropas Zaļā kursa politika nosaka, ka Eiropai līdz 2050. gadam jākļūst par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu – jāpanāk, ka CO2 emisijas sasniedz nulles līmeni. Eiropas mēroga politikas rekomendācijas elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu modernizācijai ietver aicinājumu vērtēt jebkuru plānoto tīkla investīciju ietekmi uz Eiropas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, kā arī regulatoriem tarifu metodoloģijā iekļaut arī izmaksas par operatoriem nepieciešamajām tīkla inovācijām, tostarp viedo skaitītāju ieviešana, reāllaika datu monitorings un analīze, tehnoloģiskie risinājumi izkliedētās ģenerācijas elektrības plūsmu pārvaldībai un citi.
"Latvija elektroenerģijas ražošanā jau šobrīd ir zaļa valsts, bet līdz 2050. gadam mums priekšā ir liels darbs – jāturpina paaugstināt atjaunīgās enerģijas īpatsvars, jo īpaši jāiesaista mājsaimniecības kā zaļās elektroenerģijas ražotāji, kā arī daudznozaru mazie un vidējie uzņēmēji. Virzoties uz videi draudzīgāku energoapgādi, pieaug elektroapgādes pārvades un sadales operatoru loma, un infrastruktūras modernizācija kļūst par priekšnosacījumu Eiropas un nacionālo klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai. Tāpēc valstiskā līmenī ir nepieciešama koordinēta informācijas apmaiņa un attīstības projektu un resursu plānošana, izvairoties no paralēlām investīcijām infrastruktūrā, lai nepaaugstinātu tarifa izmaksas klientiem," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
