Sandis Jansons: No atziņām pie darbiem

Ja pēc foruma būtu jāizceļ viens lielais un apkopojošais secinājums, tas būtu šis: ceļā uz videi draudzīgāku energoapgādi ir ārkārtīgi būtiska koordinēta sadarbība nozarē, proti – savā starpā ir jārunā un efektīvi jāsastrādājas visām iesaistītajām pusēm, tostarp īpaši – elektroenerģijas pārvades un sadales operatoriem ar nozares ministrijām. It kā vienkārša un loģiska atziņa, taču, lai koordinēta sadarbība notiktu, pie tā jāstrādā. Prieks, ka to, atklājot forumu, īpaši uzsvēra arī ekonomikas ministrs. Šāda koordinēta sadarbība palīdzēs iztikt bez paralēlām investīcijām un papildu ietekmes uz sabiedrisko pakalpojumu tarifiem, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Latvija uz Eiropas fona jau pašlaik ir zaļa valsts, jo lielu daļu elektroenerģijas ražojam hidroelektrostacijās, kas ir videi draudzīga metode. Tāpat šobrīd Latvijā saražotās zaļās elektroenerģijas īpatsvars ir 41 % – tas ir salīdzinoši labs rezultāts, tomēr Eiropas klimatneitralitātes mērķi pieprasa to vēl jūtami kāpināt. Mūsu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam ietver virkni ambiciozu mērķu, kas noteiktajā posmā jāsasniedz, lai 2050. gadā Eiropa būtu pirmā klimatneitrālā pasaules daļa. Proti, uz to brīdi mums visā Eiropas teritorijā jāsasniedz CO₂ nulles emisiju līmeni un to nevarēsim paveikt bez elektroenerģijas sadales sistēmas pielāgošanas izkliedētajai ģenerācijai – vietām tā būs jāpārbūvē, jānodrošina atbilstošas tehnoloģiskās sistēmas, jāpadara sistēma viedāka.

Šo aspektu paskaidrojot mazliet plašāk, jāuzsver, ka fundamentālās izmaiņas energoapgādē pavisam tieši skar mūs – elektroenerģijas sadales operatoru –, jo sadales sistēmai jāspēj uzņemt visas zaļās inovācijas, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti – mikroģeneratori, saules un vēja elektrostacijas, elektroauto. Tie strauji paplašina gan patēriņa potenciālu, gan izkliedētas jeb divvirzienu elektrības plūsmas tīklā. Lai to efektīvi varētu izdarīt, priekšā ir liels darbs, jo vēsturiski elektrotīkls netika būvēts divvirzienu enerģijas plūsmas vajadzībām. Protams, tas prasīs arī nopietnas finanšu investīcijas, bet, ja to savlaicīgi nedarīsim, nākotnē nespēsim nodrošināt stabilu un drošu elektroapgādi. Tāpēc ļoti ceram, ka šim mērķim izdosies piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, jo tas ļaus parūpēties, lai šis slogs negultos uz patērētājiem caur sabiedrisko pakalpojumu tarifu.

Lai skaidrāk saprastu, kāpēc tas ir tik būtiski un kādas "ziepes" var sanākt, ja sistēmu fiziski un tehnoloģiski nepārkārtosim jaunajiem apstākļiem, jāpiemin šoziem Teksasā piedzīvotais "blackout" jeb pilnīgs elektrosistēmas sabrukums. Varbūt jautāsiet, kā tas iespējams Teksasā – štatā, kur ir tik daudz enerģijas avotu - gan fosilo, gan saules, gan vēja. Atbilde ļoti vienkārša: uznāca nepieredzēts, neprognozējams sals, sniegs un bezvējš, kā rezultātā zaļās enerģijas apjomi samazinājās, savukārt vajadzība pēc enerģijas būtiski pieauga, un fosilie energoresursi to nespēja nodrošināt. Līdzīgi var būt arī Latvijā, ja veidosim savu enerģētikas politiku neapdomīgi.

Apgalvojums, ka dati ir jaunā nafta vai jaunais zelts, arī šodien nav zaudējis savu aktualitāti, vienīgi nozīme pieaug datu izmantošanas spējām, jo dati paši par sevi vairs nav nekāds jaunums. Jāteic, ka jau šobrīd elektroapgādes nozarē dati tiek plaši izmantoti ikdienā – tipiskākais piemērs – viedie skaitītāji, kas automātiski nolasa klientu elektroenerģijas patēriņa datus. Patlaban Latvijā jau vairāk nekā 90 % kopējā elektroenerģijas patēriņa tiek nolasīti ar viedajiem skaitītājiem, kas šobrīd uzstādīti jau teju 80 % "Sadales tīkls" klientu. 2022. gadā šī programma tiks noslēgta, un viedais skaitītājs būs uzstādīts ikviena mūsu klienta īpašumā. Pateicoties viedajiem skaitītājiem, "Sadales tīkls" bija iespēja šī gada sākumā prezentēt mūsu pirmo publisko datu pakalpojumu – iespēju juridiskajiem klientiem saņemt ikstundas elektroenerģijas patēriņa datus mašīnlasāmā formātā. Jaunais pakalpojums ļauj biznesa klientiem un organizācijām ar lielu elektrības patēriņu vai īpašumu skaitu detalizēti sekot līdzi izlietotās elektrības apjomam un tā izmaiņām, pieņemt datos balstītus lēmumus un plānot energoefektīvu darbību.

Nākotnē datu nozīme enerģētikā būs vēl lielāka, proti, nozare virzās uz arvien lielāku datu centralizāciju, standartizāciju un harmonizāciju, jo tikai tādā veidā var nodrošināt efektīvu, ilgtspējīgu un videi draudzīgu energoapgādi. Energoapgādes darbības sabalansēšanā nākotnē vērā ņemams potenciāls būs arī jaunam tirgus dalībniekam – patēriņa reakcijas pakalpojumu sniedzējiem jeb agregatoriem. Ar to palīdzību tiks apzināti elektroenerģijas lietotāji, kas noteiktā laika periodā būtu gatavi savu elektroenerģijas patēriņu samazināt vai tieši otrādi – palielināt, lai veicinātu kopējo sistēmas efektivitāti, vienlaikus sabalansējot arī savas elektrības izmaksas. Mums jābūt gataviem, ka, tiecoties uz pilnīgu elektrotīkla automatizāciju un digitalizāciju, pieaugs gan viedo sensoru daudzums, gan elektrības patēriņa u.c. datu apjoms, tāpēc, attīstot digitālo infrastruktūru šodien, uzreiz jāņem vērā arī tālākā nākotnē gaidāmās tendences.

Pēc foruma pārrunātā jāsecina, ka Latvijā ir liels, taču pašlaik vēl ne līdz galam izmantots potenciāls enerģētikas jaunuzņēmumu izveidē. Ir dažādi apstākļi, kas šo jaunuzņēmumu attīstību līdz šim ir bremzējuši, tostarp konkrētās paneļdiskusijas eksperti minēja, ka enerģētika pati par sevi ir pietiekami sarežģīta, ļoti daudzslāņaina joma, kas kopumā to padara par salīdzinoši smagnēju – tam ir jāpiekrīt.

Lai sekmētu jaunuzņēmumu attīstību enerģētikā, topošajām biznesa struktūrām ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu no lielajiem nozares spēlētājiem – tie esam mēs, "Sadales tīkls", "Augstsprieguma tīkls", "Tet", "Latvenergo" un citiem, kam jākļūst arvien atvērtākiem uz sadarbību – sākot ar konsultācijām, atbalstu testēšanā u.c. Mēs saprotam, cik būtiski ir piedalīties šīs jomas attīstībā, tāpēc esam gatavi topošajiem uzņēmējiem, enerģētikas nozares entuziastiem palīdzēt gan ar konsultācijām, gan anonimizētu datu sarūpēšanu, ja nepieciešams. Kas zina – varbūt kādreiz "Sadales tīkls" varētu kļūt arī par kāda veiksmīga enerģētikas stārtapa klientu! Skaidrs, ka jaunuzņēmums var būt veiksmīgs, ja tiek radīts starptautiski izmantojams produkts. Tikmēr, lai ar produktu veiksmīgi startētu starptautiskajā tirgū, vajadzīgs liels un zināms pirmais klients, piemēram, kāds nozīmīgs Latvijas enerģētikas uzņēmums.