DBS rakstu bildes - 117
Foto: LETA
Arvien pieaugot klimata pārmaiņām, kas nu jau ietekmē ik planētas stūrīti, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veselību, floras un faunas attīstību un tiešā vai netiešā veidā arī visas tautsaimniecības jomas, Eiropas Savienība līdz 2050. gadam apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti jeb stāvokli, kad cilvēka darbība rada nulles ietekmi uz vidi, kā arī atdalīties no Krievijas apvienotās energosistēmas un pārtraukt naftas un gāzes iepirkšanu. Kā to panākt un kādu ietekmi šajos procesos rada Krievijas iebrukums Ukrainā – par to sarunā ar politiķi un diplomātu, bijušo Eiropas Savienības enerģētikas komisāru un Eiropas Savienības attīstības komisāru Andri Piebalgu.

Kāda ir cena, kas būs jāmaksā par klimatneitralitātes un energoneatkarības mērķu sasniegšanu?

Šis ir viens no grūtākajiem jautājumiem, jo jebkuras pārmaiņas prasa izmaksas. Tas ir tāpat kā ar mājas siltumizolāciju. Jebkurš rēķins laika gaitā atmaksājas, bet ir nepieciešama sākotnējā investīcija. Līdzīgi ir ar klimatneitralitāti – neapšaubāmi, tā ir ekonomiski izdevīga. Pirmkārt, energoresursi tiek izmantoti efektīvāk. Protams, tas prasa tehnoloģijas, kurām ir augstāka pievienotā vērtība. Tas ir pozitīvi Latvijai un Eiropai kopumā un, protams, rada arvien lielāku energoneatkarību, jo lielākā daļa energoresursu nāk no atjaunīgajiem resursiem, kuri pamatā tiek iegūti ES.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!