Klimata pārmaiņas un ģeopolitiskie izaicinājumi itin visas valstis urda meklēt un pēc iespējas ātrāk ieviest zaļākus enerģijas ieguves risinājumus. Līdz ar tiem valstīm paveras iespējas arī vēl vairāk nostiprināt katrai savu enerģētisko neatkarību. To, kur šajā straujo enerģētikas nozares pārmaiņu laikā atrodas Latvija, intervijā skaidro “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.
Ņemot vērā šī brīža politisko situāciju, kad enerģētiskā neatkarība ir īpaši nepieciešama, cik gatava Latvija tai ir, un kas ir tie mājasdarbi, kas mums vēl ir jāpaveic?
Šeit ir divi stāsti. Viens skar atjaunīgo resursu apjomu mūsu kopējā energoresursu portfelī, otrs - visu izmantojamo resursu izcelsmes avotus jeb energoneatkarību no Krievijas. Attiecībā uz enerģētisko neatkarību – jau šodien mums ir nepieciešamie instrumenti, lai kļūtu energoneatkarīgiem. Aprīļa sākumā ēteru pārņēma ziņas, ka "Conexus Baltic Grid" pārtraucis iepumpēt gāzi no Krievijas un turpmāk izmantos Inčukalna dabasgāzes krātuves un Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli. Vēl viens sašķidrinātās gāzes terminālis tiek plānots Paldiskos, Igaunijā, un nupat pieņemts konceptuāls lēmums termināli būvēt arī pie mums, Latvijā – iespējams, Skultē. Tātad teorētiski mēs jau esam neatkarīgi vai vismaz uzņēmuši mērķtiecīgu kursu uz to. Līdzīgi ir ar elektroenerģijas saražošanu. Latvijas jaudas mums teorētiski ļauj saražot nepieciešamo apjomu, tas lielā mērā atkarīgs arī, teiksim, no laikapstākļiem. Jau iepriekš ir bijuši gadi, kad esam sevi pilnībā nodrošinājuši ar pašu saražoto elektroenerģiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
