1. Situācija enerģētikas jomā vērtējama kā stabila, jo mēs strādājam pie risinājumiem jebkuram ģeopolitiskam scenārijam – vai tā būtu elektroenerģijas tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju, kas jau šobrīd ir būtiski samazināta, vai ārkārtas desinhronizācija no Krievijas, taču viennozīmīgi ir jāturpina darbs gan pie ilgtermiņa risinājumiem gāzes resursu nodrošināšanai, gan pie atjaunīgo energoresursu attīstības.
2. Izaicinājums – ļoti īsā laikā jānodrošina sevi ar alternatīviem piegādes avotiem, kas nebūtu Krievijas avoti, ir jāattīsta pašmāju resursi (vējš, saule un biomasa) un ir jāatrisina vidējā un ilgtermiņā, kā Latvija importē dabasgāzi, lai tas būtu pēc iespējas lētāk visiem patērētājiem. Energoneatkarība – tas nozīmē, ka neviens Latvijai nevarētu ne politiski, ne ekonomiski diktēt noteikumus. Tas ir tas, uz ko mēs tiecamies – avotu diversifikācija, energoefektivitāte, paradumu maiņa.
3. Ilgtspējīgas elektroenerģijas principi. Ilgtspējīga elektroenerģija iespēju robežās tiek ģenerēta uz vietas, radot arīdzan jaunas darbavietas un virzot attīstību, ko sabiedrība var atļauties un kas saudzē vidi.
4. Mikroģenerācija un aktīvie lietotāji ļauj virzīties uz energoneatkarību, kas savukārt ļauj pašiem nodrošināt savas vajadzības.
Kopš 2010. gada saules paneļu cenas ir kritušas ~12 reizes un gandrīz 500 reižu, kopš tie vispār ir pieejami. Līdzīga tendence tiek gaidīta arīdzan bateriju tehnoloģijām, kad tās tiks arvien vairāk izmantotas, radīsies konkurence, līdz ar to arī cenām vajadzētu krist. Tās ir nepieciešamas, lai atjaunīgo elektroenerģiju varētu uzkrāt un izmantot arī tad, kad saule nespīd un vējš nepūš. Šobrīd mikroģenerācijas risinājumi atmaksājas pat 5-6 gados, un visātrāk tad, ja paši izmanto sevis saražoto enerģiju, jo nav jāmaksā par pārvadi, sadali un OIK komponenti.
5. Energopratība – neražot par daudz, neatdot par daudz, patērēt pašam. "Sadales tīkls" ir jāveido tāds, lai izkliedētās ģenerācijas enerģiju spētu izmantot tieši "Sadales tīklā". Šobrīd "Sadales tīklam" pieslēgtā ģenerācija spēj saražot aptuveni 1/3 no vidēja pavasara/vasaras patēriņa, un pieteikumu ir vēl daudz vairāk. Tiesa, sistēma ir jāizmanto saprātīgi, visiem pieejamā veidā par saprātīgu cenu. Ja liek saules paneļus, tad tur, kur ir patēriņš.
6. Gatavība desinhronizēties no Krievijas energotīkla – Krievijas iebrukums Ukrainā šo tēmu ir eskalējis, taču elektroenerģijas industrijā ilgtermiņa stratēģija Baltijai kļūt par Eiropas energosistēmas daļu eksistē vismaz 15 gadus un notiek plānveida darbi un investīcijas. "Augstsprieguma tīkls" kopā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmu operatoriem ievieš desinhronizācijas projektu no Krievijas energosistēmas, lai līdz 2025. gadam pastāvīgi sinhroni saslēgtos ar kontinentālās Eiropas energosistēmu. Tajā pašā laikā jau laikus paredzēta ārkārtas situāciju iespējamība, līdz ar to paralēli standarta sinhronizācijas projekta ieviešanai ir arīdzan ieviesti pasākumi, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātrāk sasinhronizēties ar kontinentālās Eiropas energotīklu.
7. Latvijas un Baltijas integrācijas Eiropas energosistēmā stratēģijai ir divi lieli etapi:
- Integrēt Latviju un Baltiju Eiropas enerģijas tirgū – šis mērķis ir sasniegts. Mūsu tirgus modelis ir pilnībā integrēts Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. No elektroenerģijas piegāžu viedokļa šobrīd jau vairs nav atkarības no Krievijas.
- Sinhronizācijas projekts, kas ir tehniskais posms – tiešā veidā neietekmē elektroenerģijas tirgu un piegādi, bet ir saistīts ar sistēmas stabilitāti. Ir veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un pārvades operatoram ir plāns sistēmas darbības nodrošināšanai gadījumā, ja šāda atvienošanās tomēr notiktu.
8. Atomenerģija – jebkurš, arī mazo modulāro reaktoru projekts, ir vismaz 10 gadu darbs – tas nav īstermiņa risinājums. Ir milzīgs skaits priekšdarbu, kas ir jāveic, pirmkārt, jāsaprot, kurā vietā to būvēt, jo to nevar darīt jebkur – nepieciešams, piemēram, ūdens dzesēšanai. Otrā problēma ir milzīgās izmaksas – tās ir ļoti lielas investīcijas pat mazāko reaktoru gadījumā, turklāt jāatrod, kas par to maksās.
9. Latvija kā nacionālā energosistēma ir neatkarīgākā salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, jo gan Igaunija, gan Lietuva ģenerācijas ziņā atrodas diezgan riskantā situācijā – Lietuva ir lielākais importētājs Eiropā, savukārt Igaunijā ir salīdzinoši vecas degakmens stacijas, kuras izmešu dēļ ir ekonomiski pakļautas lielam riskam. Tiesa, Igaunijai ir starpsavienojumi, proti, viņi balstās uz kaimiņu energosistēmām – Latvijai ir jāstrādā pie starpsavienojumu jaudu attīstīstīšanas.
10. Izmaksas nākotnē. Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā ir ļoti neparedzamas nākotnes biržas cenas – tās svārstās uz augšu un uz leju atkarībā no paziņojumiem un situācijas attīstības Ukrainā. Ir skaidrs, ka nākamajā apkures sezonā cenas nesamazināsies. Tāpēc arī tiek ieviestas visa veida atbalsta programmas, lai veicinātu iespēju cilvēkiem mainīt savu energoapgādes veidu un samazināt izmaksas. Visaptveroša elektrifikācija kombinācijā ar mikroģenerāciju var sekmēt personīgo energoeneatkarību, piemēram, no apkures sistēmas izmaksām.
AS "Sadales tīkls" 21. aprīlī organizēja jau otro forumu "AC/DC Tech", tajā īpaši pievēršoties aktīvo klientu virzītai energoapgādei un ģeopolitiskajai ietekmei uz nozari. Foruma ierakstu iespējams noskatīties AS "Sadales tīkls" "Facebook" lapā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
