Klienti pārņem varu: kā mainās elektroapgādes joma

Straujā aktīvo klientu skaita pieauguma galvenie virzītājspēki ir vide un energoneatkarība, tostarp cenas. Pati daba mums arvien uzstājīgāk atgādina pāriet uz klimatneitrālu enerģiju, jo klimata pārmaiņas – vētras, plūdi, sausums, to izraisītais bads un klimata bēgļi – nepārprotami rāda, ka tālāk tā turpināt nevar.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā absolūti skaidrs ir kļuvis arī tas, ka energoresursi var būt gan karu un konfliktu cēlonis, gan to finansētājs, gan ietekmes svira valstu attiecībās. Tas liek atgriezties pie domas, ka jābūt saimniekiem savās mājās – gan valstu, gan individuālā līmenī jādomā par elektrības pašražošanu, saka Raimonda Kursīte, "Nākotnes enerģētikas līderu" programmas dalībniece un "Schneider Electric" biznesa attīstības vadītāja Eiropā.

Elektroenerģijas ražošanai mazos apmēros ir milzīgs potenciāls – saules paneļi uz mājas jumta vai vēja ģenerators var nodrošināt daļu vai pat visu nepieciešamo elektroenerģijas apjomu, turklāt tas kļūst ekonomiski arvien izdevīgāk. Šobrīd mikroģenerācijas risinājumi jeb, vienkāršāk sakot, saules paneļi elektrības ražošanai savām vajadzībām nelielā apjomā atmaksājas pat 5 – 6 gadu laikā. Turklāt visātrāk tie atmaksājas, ja enerģiju, ko ražojam, arī paši izmantojam, nevis nododam tīklā, jo tad nav jāmaksā par pārvadi, sadali, OIK komponenti.

Izkliedētās ģenerācijas attīstībai ir svarīgas divas komponentes, kurām jāattīstās paralēli – pirmkārt, elektrotīkls ar atbilstošu kapacitāti – šeit būs jāturpina investīcijas arī nākotnē, otrkārt, patērētāji, kuri var un vēlas ražot elektrību pašu spēkiem, uzsver foruma "AC/DC Tech 2022" dalībnieki. Valsts atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tam būtu jābūt skaidram, konsekventam un pietiekamā termiņā, lai mājsaimniecības varētu mierīgi un pārdomāti pieņemt lēmumu par mikroģeneratora uzstādīšanu, lai nebūtu sarežģītu procedūru un reizēm arī nesaprotamu ierobežojumu. Ir labi, ka pirmās atbalsta programmas ir sākušās, tās jāattīsta un jāpilnveido kā sistemātiski atbalsta risinājumi, nodrošinot stabilu, pastāvīgu mikroģenerācijas attīstību.

Gudra energoresursu patēriņa pamatā ir vienkāršs princips – saprast, ko nevaram ietekmēt, un kontrolēt to, ko ietekmēt varam. To, kad spīdēs saule vai pūtīs vējš enerģijas ražošanai, mēs nevaram noteikt, bet spējam kontrolēt, kad un kā enerģiju patērējam, stāsta Kursīte. Ja gribam būt saimnieki savās mājās, tad elektrība jātērē apzināti, un te nāk talkā dati un digitalizācija.

Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš energoefektivitāti definē kā maksimālu komfortu ar minimālu enerģijas patēriņu. Liepājā kopš 2006. gada par 51% samazināts CO2 izmešu apjoms pilsētā, nosiltināta gandrīz trešdaļa ēku, bet tas ir tikai sākums. Pašvaldība izmanto visdažādākos sensorus un datus ēku "sirdsdarbības un veselības" monitoringam. Tiklīdz indikatorā parādās "sarkanā gaisma", piemēram, nepamatoti liels elektroenerģijas patēriņš, speciālists dodas uz objektu un meklē problēmas sakni.

Svarīgākais ir domāšanas maiņa, uzsver eksperti. Pieskatīt un plānot patēriņu var šķist lieks apgrūtinājums. Protams, var to nedarīt, bet tas maksās vairāk, varbūt pat krietni vairāk. Enerģijai cenu rekordu dēļ kļūstot par arvien lielāku slogu mājsaimniecību un biznesu budžetiem, vairs nevaram atļauties būt izšķērdīgi.

"Sadales tīkls" 21. aprīlī organizēja jau otro forumu "AC/DC Tech", tajā īpaši pievēršoties aktīvo klientu virzītai energoapgādei un ģeopolitiskajai ietekmei uz nozari. Foruma ierakstu iespējams noskatīties "Sadales tīkla" "Youtube" kontā.