Maksa par elektroenerģiju: kā tā veidojas un kas to ietekmē?

Sākam ar pamatprincipiem. Elektrības rēķinā, ko saņem klients, ir iekļautas gan elektrības ražošanas izmaksas, gan pārvades un sadales sistēmas izmaksas, gan dažādi nodokļi un nodevas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska atzīst, ka SPRK bieži saņem jautājumu, par ko tiek maksāts elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem. Ja tas, ka par izmantoto elektrību un valsts nodokļiem vai nodevām ir jāmaksā, šķiet pašsaprotami, tad sistēmas operatoru izmaksas ne vienmēr no malas ir izprotamas. Īsā atbilde – tā ir maksa par kopā vairāk nekā 100 000 kilometru garās elektrības pārvades un sadales infrastruktūras nodrošināšanu.

Eksperte piedāvā piemēru ar jaunas ģimenes, kas dzīvo dzīvoklī un mēnesī patērē 200 kilovatstundas (kWh), mājsaimniecību. Šāds patēriņš, ņemot vērā tirgus piedāvājumu, šobrīd izmaksā aptuveni 50 eiro. Ap 30 eiro (~60%) no kopējās rēķina summas tiek samaksāti enerģijas ražotājam un tā starpniekam – tirgotājam, ap 20% aiziet nodokļos un nodevās un vēl ap 20% – elektrības pārvades un sadales sistēmas operatoriem.

Elektroapgādes procesos arvien būtiskāka nozīme ir decentralizētās sistēmas centrālajam tēlam – aktīvajam lietotājam (no angļu val. - prosumer) –, kurš elektrību gan ražo, gan patērē. L. Kurevska uzsver – tas, ka mainās ražošanas un patēriņa paradumi, tomēr nemaina elektroapgādes sistēmas būtību. Joprojām ir nepieciešama gan tehniskā funkcija – elektrības ražošana un nogādāšana no ražotāja līdz katram mājoklim vai rūpnīcai, gan komercfunkcija – iespēja patērētājiem elektrību iegādāties un ražotājiem, to pārdot. Tehnisko funkciju elektroapgādes nozarē nodrošina elektrības ražotāji, Latvijā tās ir hidroelektrostacijas, termoelektrostacijas un vēja parki, un tīkla infrastruktūras uzturētāji – pārvades un sadales sistēmas operatori, savukārt komercfunkciju – birža un elektroenerģijas tirgotāji.

Klientu vajadzībām kļūstot daudzveidīgākām, elektroapgādes sistēmai joprojām jāspēj nodrošināt visu klientu vajadzības. Tarifiem jābūt taisnīgiem, caurspīdīgiem un saprotamiem un izmaksās balstītiem. Tāpēc SPRK padomes locekle Rota Šņuka ir pārliecināta, ka elektroenerģijas sadales tarifa metodika būs jāmaina, jo strauji progresē aktīvo lietotāju grupa, kā arī paredzama elektrokopienu attīstība. Visi, kuriem elektroapgādes sistēma ir nepieciešama, piedalās infrastruktūras veidošanas, uzturēšanas, attīstības un citu ar pakalpojuma nodrošināšanu saistīto izmaksu segšanā. Elektroapgādes infrastruktūras uzturēšana un attīstība ir fiksētas izmaksas un tās jāiekļauj tarifa fiksētajā daļā, savukārt elektroenerģijas tehniskie zudumi tīklā un citas mainīgās izmaksu pozīcijas – mainīgajā daļā. Lielākā sistēmas operatora izmaksu daļa ir fiksētas izmaksas, un tam būtu jāatspoguļojas tarifā.

"Līdzīgi kā ar cepeškrāsni, kuras ražošanas izmaksas un attiecīgi cena nekļūst zemāka tāpēc vien, ka klients to izmanto vien pāris reižu gadā, arī elektroapgādes infrastruktūras izmaksas neietekmē vai minimāli ietekmē tas, cik intensīvi elektrība tiek patērēta ikdienā," praktisku piemēru sniedz Kurevska.

Vienlaikus šāds princips, kas nosaka, ka elektroapgādes tarifa struktūrai būtu jābūt ciešāk saistītai ar elektroapgādes sistēmas izmaksu struktūru, veicinās plašāku elektrifikāciju, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ilgtspējīgākai, zaļākai energoapgādei nākotnē. Iemesls – pieaugot elektrības patēriņam, piemēram, ieviešot elektroauto, tarifa fiksētā daļa nepieaugs, un kopumā elektrības lietošana kļūs izdevīgāka.

Piemēram, Miķelis Zondaks ražo elektrību no saules paneļiem savas mājsaimniecības vajadzībām. Viņš atzīst – ir tikai godīgi, ka sistēmas lietotāji maksā savu atbilstošo daļu par sistēmas uzturēšanu. Vienlaikus viņš akcentē, ka sabiedrībai vissvarīgākais ir prognozējamība – skaidrs, datos balstīts un saprotams pamatojums, par ko un kāpēc ir jāmaksā.

Distancējoties no dažādiem politiskās ietekmes faktoriem, kas šobrīd noteikuši strauju enerģijas cenu kāpumu, atjaunīgās elektroenerģijas ražošanā tieši ražošanas tehnoloģiju izmaksas pēdējos gados ir būtiski sarukušas. 10 gadu laikā izmaksas vienas megavatstundas elektrības saražošanai no saules samazinājušās seškārtīgi. Ražošanas tehnoloģisko izmaksu samazinājuma tendenci vērojam arī elektrības ražošanā no vēja. Ilgtermiņā tā ir pozitīva ziņa patērētājiem – attīstoties tehnoloģijām un attiecīgi samazinoties enerģijas ražošanas tiešajām izmaksām, varam prognozēt, ka dažādi saules un vēja ģenerācijas risinājumi nākotnē kļūs aizvien izdevīgāki un pieejamāki sabiedrībai kopumā.

"Sadales tīkls" 21. aprīlī organizēja jau otro forumu "AC/DC Tech", tajā īpaši pievēršoties aktīvo klientu virzītai energoapgādei un ģeopolitiskajai ietekmei uz nozari. Foruma ierakstu iespējams noskatīties "Sadales tīkla" Youtube kontā.