Nākotnes izaicinājums – enerģijas jaudu sabalansēšana un uzkrāšanas risinājumi  (1)

Enerģija un infrastruktūra, pa kuru to piegādāt lietotājiem, – pavisam vienkārši runājot, tie ir divi būtiskākie elementi, kas balsta tautsaimniecību un apmierina sabiedrības vajadzības pēc gaismas, siltuma, elektrotehnikas darbības, pauž "Sadales tīkla" vadītājs. Lai enerģijas netrūktu, koordinēti un tālredzīgi jāattīsta ražošanas jaudas, tostarp ilgtspējīgas, videi draudzīgas enerģijas jaudas.

"Šodien AER attīstības kontekstā no teoretizēšanas visbeidzot esam nonākuši izpildes punktā. Mikroģenerācijas attīstība notiek pa stundām, arī saules elektrostacijas vairs nav tikai projekti "uz papīra" – to apliecina dati par attīstītāju apmaksāto jaudu rezervāciju un salīdzinoši strauji pieaugošais sadales sistēmai jau pieslēgtās saules parku ražošanas jaudas apjoms. No tiem saules elektrostaciju projektiem, ko attīstītāji iecerējuši pieslēgt sadales infrastruktūrai un kuriem saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikumiem līdz 2023. gada 31. martam bija jāveic jaudas rezervācijas apmaksa, rēķinus apmaksājuši vai bankas garantiju iesnieguši vairāk nekā 60% no pieteikumu iesniedzējiem. Tas veido gandrīz 80% no tās elektrostaciju attīstībai rezervētās jaudas, par kuru līdz 31. martam bija jāveic jaudas rezervācijas apmaksa. Tātad vairums iecerēto elektrostaciju ir ar ļoti lielu attīstības potenciālu! Tai skaitā izbūves vai nodošanas procesā pašreiz jau ir saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 260 MW, projektēšanas posmā – ap 600 MW," rezumē eksperts.

Kā otru būtisku elementu Jansons akcentē kritiskās infrastruktūras uzturēšanu kārtībā. "Infrastruktūras attīstībai ir jānotiek nepārtraukti – kā mierpilnos, tā trauksmainos laikos, kādos dzīvojam šobrīd. Protams, ārējie apstākļi – inflācija, vispārējais cenu kāpums – ietekmē arī elektrotīkla materiālu un tā attīstībai nepieciešamo resursu izmaksas, ar ko sastopas infrastruktūras turētāji visā pasaulē, un arī Latvijas elektroapgādes operatori nav izņēmums. Tāpēc, lai arī kādi izaicinājumi nepiemeklētu, "Sadales tīkls" mērķtiecīgi turpina investēt tīkla infrastruktūras attīstībā un pakalpojumu kvalitātē. Aizvadītajā gadā investīciju projektos ieguldīti gandrīz 85 miljoni eiro, tostarp gandrīz 54 miljoni investēti elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā, rekonstruējot kopumā gandrīz 1700 kilometrus elektrolīniju. Tāpat rekonstruētas trīs 110 kilovoltu apakšstacijas."

Elektroapgādes infrastruktūras kvalitātei un drošumam ir milzu nozīme arī plašākas elektrifikācijas attīstības kontekstā, norāda "Sadales tīkla" vadītājs.

Aizvadītajā gadā "Sadales tīklā" faktiski pabeigta viedo elektroenerģijas skaitītāju nomaiņas programma. Kā skaidro Jansons, viedie skaitītāji ir pamats tālāku tīkla inovāciju attīstībai un, lielā mērā pateicoties viedajai elektroenerģijas uzskaites sistēmai, Latvijā varēja tik strauji attīstīties mikroģenerācija. "Ne mazāk svarīgi ir dati, ko detalizētā veidā ik dienu iegūstam, varam koordinēt un analizēt ražošanas un patēriņa jaudas. Gaidāmais izaicinājums ir izkliedētās enerģijas pārvaldība, lai mēs varētu pēc iespējas vairāk uzņemt un noturēt izkliedēto ģenerāciju mūsu elektrotīklā, nevirzot to tālāk uz augstsprieguma (pārvades) tīklu, – tas ir darbs pie tīkla elastības pakalpojumu un viedās infrastruktūras attīstības (flexible grid), kas faktiski nozīmē dažādu elektroenerģijas ražošanas ciklu un jaudu salāgošanu."

Vaicāts par potenciālo elektroenerģijas pašpietiekamību Latvijā, Jansons atzīst – ņemot vērā AER jaudu attīstības tendences Latvijā, šobrīd jau diezgan droši varam pieņemt, ka saulainajās dienās energoneatkarība būs nodrošināta, taču jāturpina aktīvi domāt par laiku naktīs, tumšajās novembra un decembra dienās – tiem brīžiem, kad saule nespīdēs. "Šis ir jauns izaicinājums – ražošanas jaudu balanss. Arī mērķtiecīgs kurss uz inovācijām, jaunām pieejām ir un būs ļoti nozīmīgs, jo nākotnē neiztiksim arī bez enerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Ir jāturpina pārliecinoši uzņemtais AER attīstības kurss, kur liela loma ir gan saulei, gan vējam, taču paralēli valsts mērogā jādomā arī par resursiem, kas nebūtu atkarīgi no laikapstākļiem vai sezonalitātes, un te ir būtiska savstarpēja un koordinēta visu iesaistīto pušu sadarbība – politikas veidotāji, elektrostaciju attīstītāji, elektroapgādes infrastruktūras turētāji, elektroenerģijas tirgotāji utt. Tāpēc ir nozīmīgi arī regulāri nozares pasākumi, kur vienuviet var tikties iesaistītās puses, lai pārrunātu aktuālos jautājumus, dalītos uzskatos un pieredzē, rodot impulsu tālākai koordinētai sadarbībai."

Jansons aicina ikvienu piedalīties šajā domu apmaiņā, pieslēdzoties jau trešajam energoapgādes inovāciju forumam "AC/DC Tech", kas notiks 10. maijā. Šogad diskusijās piedalīsies kaimiņvalstu eksperti, jo izaicinājumi Eiropā esot līdzīgi, savukārt Baltijas valstīs – gandrīz identiski. Sadarbības kontekstā esot būtiski arī aktualizēt Eiropas fondu un atbalsta pieejamību, ņemot vērā, ka tīkla jaudu plānošana ir kopīgs darbs, kas svarīgs visai sabiedrībai.

Forumu "AC/DC Tech" organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā. Tas notiks 10. maijā plkst. 10.00, un interesenti tam varēs sekot līdzi tiešsaistē – "Sadales tīkla" "Facebook" lapā un "LinkedIn" kontā, kā arī portālā "Delfi" ("Delfi TV").

Ar pilnu foruma "AC/DC Tech" programmu un lektoriem var iepazīties šeit.