Baltijas elektroenerģijas SSO ceļš uz klimatneitrālu nozares attīstību. Kur esam?

Igaunijas elektroenerģijas SSO "Elektrilevi" vadītājs Mihkels Harms (Mihkel Härm) uzsvēra, ka tas, kas valstī pēdējā piecgadē ir sasniegts zaļās enerģijas attīstības jomā, pirms pieciem gadiem būtu šķitis neiespējami: "2018. gadā Igaunijā bija vien aptuveni 1000 elektroenerģiju pašražojošu lietotāju (mikroģenerācijas pieslēgumu), bet šodien mūsu tīklā jau ir ap 10 000 mikroģeneratoru, un aptuveni 4000 līdz 5000 tīklam tiks pieslēgti līdz gada beigām."

Latvijā mikroģenerācija ir attīstījusies vēl straujāk nekā Igaunijā, pat neskatoties uz to, ka saules paneļu uzstādīšanas bums te sākās vēlāk – pirmais tūkstotis mikroģeneratoru AS "Sadales tīklam" tika pieslēgts 2021. gadā, bet 2023. gada maija vidū tas jau ir pārsniedzis 14 000. Savukārt Lietuvā saules enerģijas attīstība, pateicoties valsts atbalsta politikai, sākta vēl ātrāk un ir attīstījusies visplašāk.

M. Harms atzina, ka elektroenerģijas SSO pašpietiekamība pieaug – jau pašlaik atsevišķos brīžos pat 75% sadales sistēmā patērētās elektrības Igaunijā tiekot saražota sadales sistēmas līmenī, nevis piegādāta no elektroenerģijas pārvades operatora. Attiecīgi, pēdējās piecgades notikumi nesuši milzīgas pārmaiņas: "Pirms pieciem gadiem pašlaik jau sasniegtie mērķi likās tāli un nesasniedzami. Tagad, 2023. gadā, tie ir sasniegti, tie jau ir vēsture. Domājot par 2050. gada mērķiem – es uzskatu, ka, lai kādi mērķi tiktu izvirzīti, tie tiks sasniegti!"

Elektroapgādes sistēmas visās Baltijas valstīs ir piedzīvojušas fundamentālu transformāciju, un tas nav noticis bez izaicinājumiem, tas ir prasījis un prasīs milzīgas investīcijas, akcentēja visu Baltijas elektroenerģijas SSO pārstāvji. "Pēdējos piecos gados sistēmas attīstībā un pakārtošanā "jaunajam normālajam" esam ieguldījuši aptuveni 500 milj. eiro, tātad aptuveni 100 milj. eiro gadā. Lai sasniegtu visus atjaunīgās enerģijas mērķus līdztekus tīkla drošuma un pakalpojuma kvalitātes pilnveides mērķiem, mums turpmākā piecgadē ir jāiegulda aptuveni 1 miljards eiro, tātad aptuveni 200 miljoni eiro gadā, un tas ir minimums. Jautājums: kur mēs ņemsim šos līdzekļus? Vai būs pieejamas kādas valdības subsīdijas, kas nozīmētu, ka nauda nāktu no nodokļiem, ko maksājam? Vai varbūt ir kāds cits veids? Tas ir valstiski nozīmīgs jautājums," ar kaimiņvalstu pieredzi dalījās Igaunijas pārstāvis.

Arī Lietuvas elektroenerģijas SSO "Energijos Skirstymo Operatorius" vadītājs Renalds Radvila (Renaldas Radvila) piekrita, ka tīkla plānošanas un attīstības jautājumi ir visbūtiskākie: "Tas nozīmē, ka katram klientam – vai tā būtu mājsaimniecība, mazais vai lielais uzņēmums – mums jāspēj nodrošināt iespēja efektīvi pieslēgties tīklam, to izdarīt par iespējami zemāko cenu un pēc iespējas ātrākā laikā."

Visu Baltijas SSO pārstāvji atzina, ka investīciju jautājums ir faktiski būtiskākais, jo nevar attīstīt un pakārtot elektrotīklu mūsdienu klimatneitralitātes prasībām, mainīgajām klientu vajadzībām, tajā neieguldot ievērojamas investīcijas. Arī "Sadales tīkls" elektrotīkla attīstībā, elektroapgādes kvalitātes un drošuma pilnveidē ik gadu investē tuvu 100 milj. eiro, tostarp lielākā daļa līdzekļu tiek ieguldīta elektrotīkla pārbūvē un modernizācijā, vienlaikus Latvija uz vienu tīkla kilometru tērē salīdzinoši vismazāk līdzekļu, tai pašā laikā noturot augstus elektroapgādes kvalitātes rādītājus. Piemēram, 2022. gadā kopējās investīcijas sasniedza 84,5 milj. eiro, kas ļāva turpināt viedo skaitītāju nomaiņas programmu, rekonstruēt elektrolīnijas ap 1700 kilometru kopgarumā, rekonstruēt trīs 110 kilovoltu (kV) apakšstacijas utt. Tīkla attīstībai "Sadales tīkls" piesaistījis arī finansējumu no ES Atveseļošanas fonda, paralēli strādājot arī pie līdzfinansējuma piesaistes no citiem pieejamiem ES fondiem.

Jautāts par priekšnoteikumiem efektīvai sistēmas attīstībai, M. Harms akcentēja – "ir svarīgi izvairīties no uzskata, ka elektroenerģijai, tās piegādes pakalpojumam jābūt bez maksas, ka kādam citam par to būtu jāmaksā". "Piekrītiet – ja kāds izmanto šo resursu, tad viņam ir jāmaksā godīgi sava daļa. Mēs varam diskutēt par to, kā visefektīvāk veidot izmaksu sadalījumu, bet, paturot prātā, ka par sistēmas izmantošanu ir jāmaksā."Elektrilevi" vadītājs arī skeptiski vērtēja Lietuvā un Latvijā izveidoto neto uzskaites sistēmu, kad cilvēki vasarā saražotās kilovatstundas var patērēt ziemā: "Tam nav nekādas loģikas, un es ceru, ka Igaunijā šāda veida subsīdiju shēmu nebūs, jo tas tikai padara sistēmu neefektīvu." Proti, šāda sistēma nestimulē patērētājus izmantot elektroenerģiju, kad tā ir lētāka, un taupīt, kad dārgāka.

"Sadales tīkla" vadītājs Sandis Jansons gan akcentēja, ka neto uzskaites sistēma sākotnēji ir bijusi labs atbalsts zaļās ražošanas startam, tomēr piekrita, ka par sistēmas attīstību un uzturēšanu ikvienam lietotājam ir jāmaksā vienlīdzīga daļa, un, mainoties apstākļiem, jānotiek atbilstošām izmaiņām pakalpojumos, to apmaksas kārtībā.

Saules un vēja enerģija attīstās tik strauji kā vēl nekad, un, ņemot vērā laikapstākļu mainību, nākotnē sagaidāmas gan iepriekš jau pieredzētās elektroenerģijas cenas svārstības, gan izaicinājumi ar bāzes jaudām. To attīstību būtiski plānot jau tagad. "Mums visiem ir jārēķinās, ka tad, kad spīdēs saule, pūtīs vējš, elektroenerģijas būs ļoti daudz, un tās cena tirgū strauji pazemināsies. Bet ražošanai neatbilstošos laikapstākļos cena varētu atkal strauji uzlēkt," prognozē S. Jansons.

Lai šādus riskus mazinātu, jāplāno arī citu, mazāk svārstīgu energoresursu ražošanas jaudas, jādomā par enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, agregācijas pakalpojumiem. "Par šo ir būtiski daudz runāt sabiedrībā. Latvijā gan pie sadales, gan pārvades sistēmas operatora attīstītāji ir rezervējuši saules un vēja jaudas tādā apjomā, kas vairākkārt pārsniedz valsts faktisko patēriņu. Bet svarīgi redzēt lielo bildi, plānot jaudas ilgtspējīgi. Mūsu uzdevums ir šo jautājumu aktualizēt, iezīmēt riskus," uzsver "Sadales tīkla" vadītājs. Viņš papildina, ka sabiedrībā nākotnē būs jādomā arī par savu paradumu maiņu, iespējams, jāplāno lielākais patēriņš ražošanas pīķa stundās, jāizvērtē enerģijas uzkrāšanas risinājumu ieviešana.

Lietuvas elektroenerģijas SSO vadītājs R. Radvila papildināja, ka tirgū jau ir pieejamas dažādas tehnoloģijas, kas atvieglo patērētāju ikdienu un nākotnē varētu kļūt arvien pieprasītākas: "Zinu, ka pastāv, piemēram, tāda veļasmašīna, kas pati seko līdzi ikstundas elektroenerģijas cenām biržā un ieslēdzas, kad cenas ir zemas. Arī elektropreču tirgus ir vērsts uz klientu iesaisti un palīdz klientam būt aktīvam."

R. Radvila uzsvēra, ka, ja tradicionāli enerģētikas attīstībai padziļināti sekojuši līdzi galvenokārt nozares eksperti, tad pēdējā gadā piedzīvotās elektroenerģijas cenu svārstības pievērsušas arī pašu klientu uzmanību un rosinājušas viņu padziļinātāku iesaisti. "Ļoti svarīga ir atklāta un savlaicīga komunikācija ar tirgus spēlētājiem. Otrs būtiskais aspekts – atvērto datu pieejamība. Mums tie ir jānodrošina klientiem, tas ir būtiski nozares inovāciju attīstībai," pauda Lietuvas pārstāvis.

Paustajam piebalsoja Igaunijas pārstāvis, papildinot, ka "klients" ir atslēgvārds tīkla attīstībā: "Es vēlētos pasvītrot vārdu "klients", jo mēs nebūvējam tīklu sev, mēs to darām klientu dēļ, un viņu sapratne, vērtējums ir būtiskākais. Lai viņu prātā neesam tikai "monopola puiši, kam neinteresē klients"!"

"Tāpat kā līdz šim, ikviens ir laipni aicināts mūs izaicināt kā sistēmas operatoru – vai esam efektīvi, vai esam pietiekami labi – šie ir svarīgi jautājumi, jo tīklam, tā kvalitātei un sniegtajiem pakalpojumiem ir nepārtraukti jāattīstās. Tas, ko nedrīkstam aizmirst – ka ikviens uzlabojums prasa investīcijas," rezumēja S. Jansons.

Trešais forums "AC/DC Tech" notika 2023. gada 10. maijā, tā virstēma – "Ilgtspēja enerģētikā".

Forumu "AC/DC Tech" organizē Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" ar mērķi veidot dialogu starp lēmumu pieņēmējiem, nozares ekspertiem, tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem par nozares transformāciju, kā arī informēt plašāku sabiedrību par izaicinājumiem un gaidāmajām izmaiņām elektroapgādes jomā. Forums ir gadskārtējs nozares notikums. Pirmais forums "AC/DC Tech" notika 2021. gadā. Plašāka informācija par forumu pieejama: https://sadalestikls.lv/acdc