Vēl pērnā gada marta pirmajās nedēļās, kad reģistrētos Covid-19 gadījumus Latvijā varēja saskaitīt uz vienas, divu roku pirkstiem, uzņēmējam Andim Blindam bija aktīvas diskusijas ar ģimeni. Viņa plāns bija 17. martā doties uz Singapūru trenēt vārtsargus. Tā ir daļa no uzņēmuma "Blindsave" misijas – ne tikai ražot augstas kvalitātes ekipējumu vārtsargiem, bet arī apmācīt talantīgos sportistus. "Mamma, omes ilgi centās mani atrunāt: "Lūdzu, lūdzu, nebrauc!". Kad izsludināja ārkārtējo situāciju (no 13. marta), bija jau skaidrs, ka nebrauksim," viņš atminas. 17. martā pārtrauca starptautiskos lidojumus. Realitāte ieguva jaunu veidolu.

Pandēmija būtiski ietekmēja Andi un viņa vadīto uzņēmumu, kas specializējies sporta, piemēram, basketbola un handbola aizsargpreču ražošanā. "Skaidrs – ja sports ir aizliegts, tad nevienam sporta preces nevajag, ir klusums. Šobrīd mums ir tāds kā nogaidīšanas periods, kurā domājam un runājam par nākotni," viņš atzīst. Tieši paredzēto grūtību dēļ Andim radās traka ideja – pievērsties pavisam jaunai jomai – sejas masku ražošanai. "Bijām iedzīti stūrī – sapratām, ka kaut kas ir jādomā, jādara, lai būtu vismaz kaut kāds apgrozījums. Pavasarī Latvijā sejas maskas vēl nebija "modē", jo vēl nebija noteikumu par obligātu to vilkšanu, bet mēs sapratām, ka tas varētu būt virziens, ko attīstīt," skaidro uzņēmējs.

Otrs iedvesmas avots Andim bija viņa mamma, kura ir mediķe: "Atceros, ka māte no darba bija sanesusi vairākas sejas maskas un es biju savācis visdažādākos audumus, un jau vienā vakarā tapa ideja par mūsu sejas masku." Andis piebilst, ka ražo higiēniskās, nevis medicīniskās sejas maskas. Viņš teic, ka sākums bijis klusāks, tomēr ātri un veiksmīgi sākuši eksportu uz ārzemēm. "Mēs domājām, kas varētu cilvēkus interesēt, kā pielāgoties notiekošajam. Mums ir tekstils, ražošana, eksportējam audumus. Tad, to visu saliekot kopā, secinājām, ka varam veidot sejas maskas, un, kā izrādījās, tā bija pareizā izvēle," stāsta uzņēmējs.

Pārdošanas ziņā labākie mēneši bija aprīlis un maijs, kad bija daudz sūtījumu uz ASV, kur tolaik būtiski palielinājās ar Covid-19 inficēto skaits un sejas maskas bija nepieciešamība publiskās vietās. Tāpat uzņēmums savus produktus eksportēja uz citām Eiropas valstīm – Vāciju, Itāliju, Nīderlandi, Spāniju, arī Angliju. Maskas nonāca pat otrā pasaules malā – Austrālijā, kur tieši vasaras mēneši (jūlijs, augusts) izrādījās raženākie.

Vasarā pieprasījums pēc maskām nokritās, taču uz laiku atkal atgriezās sports. No 15. marta bija liegtas sporta nodarbības slēgtās telpās, tika pārtraukta sporta klubu darbība, turklāt ārtelpās drīkstēja pulcēties vien ierobežots skaits cilvēku, savukārt vasarā ierobežojumi palēnām tika atviegloti, kas nozīmēja, ka sporta mīļotāji atkal varēja pievērsties treniņiem. Savukārt rudenī Eiropā, tostarp Latvijā, sākās otrais pandēmijas vilnis, un uzņēmumam atvērās vietējais tirgus. "Decembris bija ļoti labs, izveidojām maskas lieliem uzņēmumiem Latvijā, piemēram, "Swedbank", "Mogo" un citiem. Tas bija pozitīvi – kad Latvijā bija vajadzība pēc šīm maskām, mēs jau bijām gatavi, bijām izdomājuši, ko un kā darīt. Varētu teikt, ka pagājušajā gadā maskas bija mūsu jājamzirdziņš," teic Andis.

Šobrīd situācija vairs nav tik spoža – konkurence ir milzīga. "Šobrīd tur īsti vairs nav biznesa. Lai konkurētu reklāmas ziņā ar visiem masku ražotājiem, ir jāiegulda ļoti daudz. Aprīlī bija problēmas arī ar to, ka "Facebook" aizliedza reklamēt sejas maskas," viņš atklāj. Martā sociālo mediju gigants ieviesa aizliegumu reklamēt visu veidu sejas maskas, lai izvairītos no iespējamas krāpšanās, maldinoša mārketinga vai citiem pārkāpumiem, ņemot vērā, ka daudzviet pasaulē tobrīd bija novērojams masku trūkums. Vien jūnija sākumā šo aizliegumu atcēla. "Tā nu mums jautri gāja, bet, par spīti tam, pagājušajā gadā sasniedzām apgrozījuma rekordu, kas bija patīkams pārsteigums." 2020. gadā "Blindsave", kas darbojas nu jau deviņus gadus, apgrozījums sasniedzis aptuveni 1 miljonu eiro.

Arī konkurenti nesnauda un ķērās pie jaunu lauku apgūšanas, atzīst Andis. "Daudzi sporta zīmoli sāka ražot sejas maskas, bet mēs atšķirībā no citiem reaģējām ātrāk, un mums bija citāda pieeja. Ja citi zīmoli maskas centās pasniegt kā savu aksesuāru, tad mēs – tieši otrādi – neizcēlām zīmolu, tā vietā devām iespēju jebkurai auditorijai, kurai sejas maskas bija nepieciešamas, tās iegādāties." Uzņēmums sejas maskas piedāvāja gan "parastajiem" pircējiem (piemēram, iegādājoties internetā, veikalā), gan arī uzņēmumiem. "Uzņēmumu masku bums sākās tikai novembrī, kad valdība pieņēma lēmumu par obligātu masku lietošanu," viņš stāsta.

Andis teic – viņu nebiedēja iesaistīšanās pilnīgi jaunā jomā. "Esmu guvis pieredzi, strādājot dažādos eksportējošos uzņēmumos. Man vispār nav bail, drīzāk man pat ir pārāk daudz drosmes," viņš smejot stāsta. Darbiniekiem nebija iebildumu pret jaunā produkta radīšanu, jo, salīdzinot ar ierasto, sejas masku ražošanas process ir daudz, daudz vienkāršāks. "Mūsu produkti ir ļoti sarežģīti – aizsargbikses, ceļu sargi, ķiveres un tā tālāk. Tur katrs sīkums ir būtisks, tie ir tehnoloģiski sarežģīti produkti, ir viegli kļūdīties. Savukārt maskas – tas ir pavisam vienkārši. Pāris auduma kārtu, kas saliktas kopā, striķīši, dažas mūsu inovatīvās idejas – un gatavs. Protams, visiem sākumā bija šoks, bet domāju, ka masku ražošana deva tādu kā atspērienu. Kad sāka tirgot, redzēja, ka viss aiziet, tad jau bija pozitīvi noskaņoti un motivēti," Andis piebilst. Ražošanas procesā uzņēmums konsultējās gan ar medicīnas nozares pārstāvjiem, gan arī ekspertiem no Rīgas Tehniskās universitātes. Visas sejas maskas pašlaik top pie sadarbības partneriem Rīgā un Jelgavā. Lai gan sejas maskas uz laiku izvirzījās uzņēmuma darbības priekšplānā, joprojām netiek aizmirsts par sporta aizsargprecēm, tiesa, Andis atzīst, ka šobrīd pieprasījums ir ievērojami krities, vienlaikus konkurence – pieaugusi.

Šobrīd darba ikdiena būtiski nav mainījusies, jo daļa darbinieku joprojām turpina strādāt birojā. Vienīgā atšķirība – ir krietni mazāk darba un darba diena līdz ar to ir īsāka. "Klausos, kā citi stāsta – bērni sapulču laikā skrien apkārt... Mums tādu stāstu nav. Birojā neesam daudz cilvēku, varam sēdēt pietiekami lielā attālumā, tāpēc šādi piedzīvojumi izpaliek." Vienlaikus Andis atzīst, ka noteiktie ierobežojumi ir ietekmējuši kopējo kolektīva noskaņojumu. Šobrīd valdībā apspriež iespēju – noteikt attālinātu darbu kā obligātu visiem. Uzņēmējs teic – lēmums jāpieņem saprātīgi, jo ir darbības, kuras nevar veikt attālināti, piemēram, ražot un izsūtīt produktus. "Domāju, ka būtu jāparedz izņēmumi konkrētu funkciju veikšanai, ievērojot epidemioloģiskos ierobežojumus."

"Protams, tas, kas notiek, jebkuru cilvēku psiholoģiski ietekmē. Tā sajūta, ka gribi socializēties, bet nevari. Es teikšu, ka noskaņojums ir ļoti atkarīgs no tā, kā notiek tirdzniecība. Ja viss notiek, tad cilvēki to jūt, viss ir kārtībā. Ja nekas nenotiek, tad arī noskaņojuma nav. Mums ir tāds sportiskais azarts," viņš stāsta. Uzņēmumam ir paveicies ar to, ka lielāko daļu produktu tirgo eksportam, tāpēc Latvijā noteiktie ierobežojumi nav ietekmējuši tik ļoti kā citus.

Galvenā mācība, ko Andis ir guvis pandēmijas laikā, – nedrīkst gulēt uz veciem lauriem. "Šī krīze parāda, ka sportu vispār var izslēgt ārpus jebkādas biznesa ekonomikas. Līdz ar to ir jāmeklē veidi, kā izdzīvot. Svarīgi ir koncentrēties, nevis krist panikā, slēgt uzņēmumu ciet vai raudāt. Tieši otrādi – meklē risinājumus, domā jaunas idejas. Es pats esmu bijušais sportists – reiz biju Latvijas florbola izlases vārtsargs –, līdz ar to man ir tāds raksturs – jo vairāk iedzen stūrī, jo spēcīgāks paliec," viņš atklāj. Lai gan Andis uzskata, ka 2021. gads ekonomikai būs vēl smagāks nekā iepriekšējais, nākotnē viņš raugās pozitīvi un nu gatavojas iesaistīties futbola aizsargpreču ražošanā, kas līdz šim nav darīts.

Andis, protams, nav vienīgais, kas krīzes laiku izmantojis savas darbības attīstībai vai kritiena mazināšanai. Arī vairāki plaši zināmi uzņēmumi ir spējuši pielāgoties jaunajai realitātei un gūt pārsteidzošus panākumus. Kas ir bijis veiksmes pamatā un ko šis laiks ir iemācījis – par to raksta turpinājumā.

Pirmais solis ir svarīgākais – ja cilvēks ir apmierināts ar pieredzi, viņš turpinās pirkt preces tiešsaistē, atklāj uzņēmuma "Kesko Senukai Digital", kas nodrošina tiešsaistes veikalus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, tostarp "1A.lv", ģenerāldirektors Sorins Ovidiu Dinu. "2020. gada sākumā mums bija skaidrs mērķis – uzlabot piegādes procesu kvalitāti. Covid-19 kontekstā tas kļuva par izšķirošu faktoru." Dinu atzīst, ka pirmā "lokdauna" izaicinājums bija pielāgoties mainīgajai videi: "Bija traucējumi piegādes ķēžu darbībā, pārslogoti piegādes pakalpojumi, palielinātas loģistikas centru jaudas. Bija ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk sākt strādāt attālināti, lai pasargātu savus darbiniekus un saglabātu spēju apkalpot klientus."

Vai uzņēmums paredzēja tik lielu pieprasījuma pieaugumu? Dinu skaidro, ka neviens nebija gatavs šādām pārmaiņām un arī "Kesko Senukai Digital" nācās pārvarēt dažādas problēmas. "Mēs bijām gatavi pieprasījuma pieaugumam, tomēr, lai pielāgotos jaunajai situācijai, bija vajadzīgs zināms laiks. Milzīgais pasūtījumu pieaugums radīja vairāk klientu jautājumu un palielināja atpakaļ nosūtīto preču daudzumu," viņš atklāj.

Tā kā daudzi klienti pandēmijas laikā mainīja savus iepirkšanās paradumus, uzņēmums pieņem, ka 2021. gadā e-komercija noteikti turpinās augt. "Mēs gaidām koronavīrusa laika beigas un atgriešanos ierastajā ikdienas dzīvē, taču, visticamāk, dzīve vairs nebūs tieši tāda pati. Pandēmijas gada laikā cilvēki no jauna atklāja savas mājas un savu valsti, iemācījās to novērtēt un, visticamāk, turpinās pavadīt tur vairāk laika. Tas nozīmē, ka cilvēki vairāk pievērsīsies dārzkopībai, mājas vides uzlabošanai un mēbeļu iegādei, remonta un labiekārtošanas darbiem," pieļauj Dinu. Viņš arī teic, ka jaunā realitāte liecina – arvien vairāk cilvēku pieņems kombinēto darba vidi – strādāšanu mājās un birojā –, līdz ar to parādīsies tendence radīt personiskā komforta vai "mājas biroja" zonas, tāpēc uzņēmums prognozē palielinātu pieprasījumu pēc būvmateriāliem, interjera priekšmetiem un mēbelēm. Salīdzinot otrā pandēmijas viļņa periodu (2020. g. decembris – 2021. g. februāris) ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā (2019. g. decembris – 2020. g. februāris), e-veikala "1A.lv" apmeklējumu skaits pieauga par aptuveni 20%, bet konversijas likme sasniedza 25%, veicinot 50% pieaugumu pasūtījumu veikšanā, stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Pēkšņais pieprasījums "Wolt" nepārsteidza. "Esam salīdzinoši jauns uzņēmums, atrodamies izaugsmes posmā un darbojamies tirgus segmentā, kas arī ir augošs. Līdz ar to – mums ir dabiski uzklausīt klientus un sadarbības partnerus, elastīgi reaģējot uz tirgus situācijas vai pieprasījuma tendenču izmaiņām. Pielāgošanās jaunām vajadzībām – mēs to neuztveram kā izaicinājumu, tas mums ir asinīs, jo "Wolt" kā uzņēmums radās tieši tāpēc, ka līdz ar jaunajām tehnoloģijām mainījās arī daļa cilvēku ieradumu, veidojās jaunas vajadzības," skaidro Ristala.

"Būtu nepareizi apgalvot, ka pavasarī kāds jutās kā veiksminieks, jo problēmas, ko uzņēmējdarbībā veicināja pandēmija, satricināja visus," teic "220.lv" mārketinga un komunikācijas vadītāja Līga Bubko. "Vienlaikus arī darbiniekiem šis laiks nebija vienkāršs. Sākoties pandēmijai, uzņēmējdarbība bija jāpielāgo tā brīža aktuālajiem apstākļiem, jo auga pieprasījums un bija nepieciešams veikt izmaiņas loģistikā un piegāžu procesos, lai ikdienas pirkumi noritētu ātri. Darbiniekiem tas nozīmēja papildu slodzi spriedzes apstākļos, tāpēc ne tikai domājām par viņu fizisko drošību, veselības aizsardzību un emocionālo atbalstu, bet arī pieņēmām jaunus darbiniekus, lai stiprinātu komandu." Viņa uzsver – ieguvēji bija tie, kas šajos stresa apstākļos prata reaģēt un pieņemt racionālus lēmumus.

Būtisku izrāvienu aizvadītajā gadā piedzīvoja arī "220.lv" "Marketplace" platforma, kurai pandēmijas laikā ik mēnesi pievienojas simtiem jaunu tirgotāju. Kā skaidro uzņēmumā, tā būtība ir dot iespēju citiem uzņēmumiem tirgot savas preces jau zināmā un funkcionējošā e-veikalā – tā vietā, lai tirgotāji attīstītu savu interneta veikalu, kas prasa laiku un finanšu investīcijas. "Šobrīd Baltijas mērogā ir aptuveni 2000 pārdevēju, Latvijā – vairāk nekā 550, taču to skaits turpina pieaugt." Pērn uzņēmuma pārdošanas apjomi, salīdzinot ar 2019. gadu, pieauguši par 40%.

"Ja raugāmies uz uzņēmuma darbību kopumā, protams, mērķus mēs nesasniedzām, jo tie ir ļoti ambiciozi," teic "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā Kārlis Ķezberis. ""Bolt Food" bija tas virziens, kurā varējām attīstīties. Galvenais uzdevums, ko nācās paveikt pandēmijas sākumā, – novirzīt lielākus resursus tieši programmatūras izstrādes līmenī "Bolt Food" attīstībai, kas uzņēmumam ļāva veiksmīgāk pielāgoties jaunajai realitātei. "Pagājušajā pavasarī redzējām, ka daudziem citiem nozares pārstāvjiem, it īpaši tiem, kuri darbojas globāli, nācās veikt lielas restrukturizācijas un atlaist daudzus darbiniekus. Mūsu līdzšinējais pragmatisms ļāva, vien nedaudz savelkot jostas, turpināt darbību, neatlaižot nevienu darbinieku," lepojas Ķezberis. Viņš arī atzīst, ka nozīmīgs faktors bija spēja tik īsā laikā efektīvi novirzīt biznesa resursus uz tām vertikālēm, kas varētu turpināt augt un attīstīties.

Uz nākotni Ķezberis raugās pozitīvi un pieļauj, ka ilgtermiņā cilvēku uztvere par to, kas ir "norma", būs krietni citāda nekā iepriekš. Svarīgākais uzņēmuma darbībā ir pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. Piemēram, "Bolt Food" gadījumā pieprasījumu veido tie, kas grib pasūtīt ēdienu, bet kopbraukšanā – tie, kas vēlas pārvietoties. "Šīs lietas ir pretējas. Līdz ar to mēs spriežam, ka pat tad, ja cilvēki mazāk pasūtīs ēdienus un citus produktus, visticamāk, viņi tomēr kaut kur pārvietosies. Runājot par piedāvājumu, kas ir kurjeri un autovadītāji, ir otrādi. Kad autovadītāji nevar vest cilvēkus, viņi var pārslēgties uz kurjera darbu," skaidro Ķezberis. Uzņēmums pieļauj, ka pieprasījums pēc ēdiena piegādes varētu mazināties, taču vienlaicīgi tas nenozīmē, ka "Bolt" nāksies piedzīvot kādas problēmas vai būtiskas pārmaiņas. "Galvenā mācība, ko pandēmija ir devusi, – mēs nekad nevaram paļauties uz "status quo" – uz to, ka pašreizējā situācija saglabāsies ilgtermiņā," teic "Bolt" vadītājs.

Vērtējot gadu, kas pavadīts Covid-19 ēnā, "Omnivas" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare stāsta – mēs esam tie izredzētie, kam ir veicies ļoti labi. "Kā mēs uzņēmumā iekšēji smējām – mums ir pozitīvas problēmas. Jātiek galā ar palielinātiem apjomiem, nevis otrādi – jācīnās ar to, ka nevaram sasniegt biznesa rezultātus." "Omniva" pārcēlās uz jaunām telpām, kā arī darbu sāka automatizētā šķirošanas līnija, kuras mērķis – palīdzēt tikt galā ar apjomiem. "Jāsaka, ka te mēs tiešām trāpījām desmitniekā. Iepriekšējās telpās mēs pilnīgi noteikti nebūtu tikuši galā ar to darba apjomu, kas mums ir šobrīd. Gads bija traks arī tādēļ, ka mūsu mātesuzņēmums nebija tajā spīdošākajā situācijā, mēs nebijām spējīgi laicīgi pasūtīt nepieciešamo pakomātu daudzumu, lai varētu apkalpot šī brīža sūtījumu plūsmu," atzīst Krauze-Čebotare. Gada laikā "Omnivai" ir pievienojušies simt jauni darbinieki, kas nozīmē, ka uzņēmums ir pieaudzis par veselu trešdaļu. "Šobrīd patiesi nākas strādāt 24 stundas septiņas dienas nedēļā," atzīst uzņēmuma vadītāja.

Līdz ar milzīgo pieprasījumu plaši izskanējusi kritika un pārmetumi par ilgo laiku, kas jāpavada, gaidot savu sūtījumu. Krauze Čebotare teic – jau laicīgāk bija jābūt gataviem otrajam pandēmijas vilnim. Lielākā mācība uzņēmumam bija tā, ka jāpieņem darbā ne tikai darbinieki, kas veic fizisku sūtījumu piegādi, bet arī tie, kas sniedz klientu atbalstu. "Lielākā problēma bija tā, ka Ziemassvētku laikā cilvēkiem bija grūtības mūs sazvanīt, ilgi jāgaida atbildes uz "Facebook" ziņām vai e-pasta vēstulēm. Nebijām padomājuši par pietiekamu skaitu atbalsta darbinieku. Jāsaka, ka cilvēki lielākoties ir toleranti, ja viņiem izskaidro situāciju, ka ir problēma, sūtījumi kavējas. Cilvēki ir saprotoši, bet mēs nespējām reaģēt un atbildēt uz telefona zvaniem, jo mums trūka darbinieku, kas to dara," viņa stāsta. Interesanti, ka decembrī, kad darba apjoms bija vislielākais, visi biroja darbinieki nolika malā savus projektus un brauca palīgā veikt sūtījumu piegādes. Tieši to arī uzņēmuma vadītāja atklāj kā lielāko veiksmes faktoru – darbinieki, kuri ir gatavi reaģēt un rīkoties pārmaiņu brīdī. "Mūsu uzņēmuma vēsturē nav bijis "status quo" – situācijas, kad mēs strādājam, strādājam un nekas nemainās. Katru mēnesi, katru ceturksni ir bijušas mazākas vai lielākas pārmaiņas, līdz ar to – darbinieki tam ir atvērti."