Tērpies klasiskā kreklā, džemperī un pieskaņotās tumšās biksēs, Latvijas un pasaules vēstures un ģeogrāfijas skolotājs Andris Pakers ir gatavs savam kārtējam uznācienam skolēnu priekšā viņa darbavietā, Līvānu 1. vidusskolā. Kopš astoņiem rītā viņš skolā pāris stundu pavadījis, aizpildot žurnālu e-klasē un atbildot uz skolēnu vēstulēm. Pakera priekšā ir galds ar mācību materiāliem, aiz viņa – darba stūrītis, rotāts ar skolēnu fotoattēliem un liecībām par hobijiem. Taču klase ir tukša, viņa audzēkņi atrodas metriem un kilometriem tālu – savās mājās.

Kopš 26. oktobra mācības Latvijas skolās 7.-12. klasēm atkal notiek attālināti. Skolotāji, arī Pakers, ar saviem audzēkņiem sastopas elektroniskajās vēstulēs un stundās "Zoom" platformā. Ik dienu Līvānu skolas skolotājs Pakers tur novada vidēji trīs stundas, pēcpusdienas pavada, gatavojoties nākamajai mācību dienai.

Kāpēc tieši skolās ir svarīgi laikus novērst Covid-19 uzliesmojumu? Uz to Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis "Delfi" atbild īsi un kodolīgi – jo vecāki bērni, jo lielāks perēklis var izveidoties. "Tie, kas jaunāki par desmit gadiem, nekādus milzīgos perēkļus neizveido," norāda infektologs. Tomēr viņš brīdina, ka šobrīd ir jāuzmanās no jaunā "britu Covid-19 paveida", ar ko vairāk slimo arī gados jaunāki bērni. Tas arī ir krietni lipīgāks. Tradicionālākais veids, kā gados jaunāki bērni inficējas, – no skolotāja, pēc tam viņi nogādā vīrusu savās mājās. Kā piemēru Dumpis min rudens uzliesmojumu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, kur viss aizsākās ar skolotāju ekskursiju. "Skolas rada kustību: gan sabiedriskajā transportā, gan vecāki bērnus ved," skaidro Dumpis. Tāpēc skolu slēgšana ir viens no veidiem, kā mazināt slimības izplatību.

"Labi atceros piektdienu, kad mums bija kopējā sanāksme, diezgan īpaša, jo valdīja mūsu sapulcēm neraksturīgs klusums. Acīmredzot katrs domāja, kas tagad notiks un kā dzīvosim jaunajos apstākļos," atceras skolotājs. Vairāk nekā jebkad agrāk atklājās lielā tehnoloģiju nozīme, pedagogiem skolā tika nodrošināti papildu portatīvie datori, lai varētu īstenot tiešsaistes stundas. "Zoom" apguvuši paši – gan pašmācības ceļā, gan arī skolotāji mācījuši viens otru. Šobrīd vairākums Pakera kolēģu skolotāju strādājot no mājām, pa retam atnākot uz skolu pēc kādiem materiāliem. Pakers atklāj: mājās viņš nevarētu tik kvalitatīvi sagatavoties mācību stundām, kā to var izdarīt no skolas. Lai arī to nācies darīt, labprātāk viņš nodalot skolas dzīvi no mājas dzīves, ja iespējams.

Par pandēmiju Pakers atklāj, ka skolas kolektīvu Covid-19 ir skāris visai maz un tie, kas bija inficējušies, slimību izslimojuši vieglā formā, un šobrīd "visi ir ierindā". "Pašu, par laimi, nav skāris," atzina skolotājs. Arī skolas direktors Gatis Pastars nenosauc precīzu inficēto skolēnu un skolotāju skaitu. Pēcāk atklājas, ka šādu datu nav ne nozares ministrijai, ne arodorganizācijai un ar tiem nedalās arī citas skolas atšķirībā, piemēram, no slimnīcām, kas medijiem sniedz datus par inficēto darbinieku skaitu. Līvānu skolas vadītājs apgalvo, ka skola nevienu reizi nav bijusi slēgta Covid-19 dēļ, kad mācības vēl notika klātienē. "Rudenī ir bijusi viena klase, kurai tika noteikta karantīna uz divām nedēļām, bet, tā kā laicīgi reaģējām, saslimšana neizplatījās un klase varēja atgriezties pilnvērtīgā darbā skolā," uzsvēra Pastars.

Tam, ka aizvadītais gads būtu dēvējams par "zudušo", skolotājs Pakers kategoriski nepiekrīt. "Protams, ir plusi un mīnusi, bet galīgi norakstīt es nekādā ziņā nedrīkstu. Mēs visi kopā esam centušies, pūlējušies, un savu darbu nomest malā – kategoriski nepiekrītu," apgalvo pedagogs.

Līvānu 1. vidusskolā veikta SVID analīze par pagājušā mācību gada attālināto mācību periodu, kurā ir apkopota informācija par skolēnu un skolotāju stiprajām pusēm, kā arī potenciālajiem draudiem, pie kā šī situācija ilgtermiņā varētu novest. Lielākie draudi ir veselības problēmas, sliktāka redze, spēku izsīkums, bailes saslimt un saslimšana, sociālās komunikācijas zušana.

Mācību priekšmeti, kurus pasniedz skolotājs Pakers, "ir ļoti pateicīgi mācībām attālinātā režīmā". Piemēram, ģeogrāfijā, runājot par ekosistēmām – mežiem, pļavām, purviem –, viņš audzēkņus aicina iziet kaut reizi nedēļā uz mežu, sabildēt dažādus mežu tipus, kad atgriezīsies atpakaļ skolā, varēs veidot izstādes.

Kā tiešsaistes stundās iespējams piesaistīt un noturēt audzēkņu uzmanību? "Laikam jau es cenšos skolēnus piesaistīt ar savu lielo interesi par visu, par saviem priekšmetiem un visu, kas notiek apkārt," viņš atbild. Skolotāju Pakeru gan bažīgu dara fakts, ka šajā laikā parādās diezgan liela plaisa starp motivētiem un mazāk motivētiem audzēkņiem. Tomēr viņš uzslavē valdības pieņemto lēmumu par individuālu klātienes konsultāciju atļaušanu skolēniem. Pakers uzskata, ka tam būs pozitīva ietekme: "Domāju, ka plaisu pilnībā likvidēt neizdosies, bet tomēr tas ir reāls risinājums, lai to izdarītu." Skolēni esot ieinteresējušies un esot gatavi šīs konsultācijas apmeklēt.

Par skolēnu sekmēm runājot, skolotājs atzīst, ka tie audzēkņi, kuriem, mācoties klātienē, jau bija augsti vērtējumi, no sava ceļa nenovirzās. "Tur ir tā sāpe attālinātajām mācībām – viņi [mazāk motivētie audzēkņi – red.] izkrīt un darbi ir neregulāri. [Tas varētu būt] pašvadītas mācīšanās trūkums, varbūt trūkst atbalsta. Manuprāt, šie audzēkņi skolā labāk jūtas, jo viņiem palīdz klasesbiedri. Viņi vēro, skatās un mācās no citiem. Pašlaik tāda iespēja ir liegta, tāpēc sekmes krītas," situāciju raksturoja skolotājs.

Taujāts, kā ir ar blēdīšanos mājasdarbu un kontroldarbu izpildē, Pakers atbildēja ar piemēru no dzīves. Saņēmis iesūtītu puiša darbu tik skaistā meitenes rokrakstā, ka pilnīgi būtu jābrīnās, kā audzēknis tik ātri izmainījis rokrakstu. Tā kā katram šādam gadījumam veikt ļoti plašu izmeklēšanu nav jēgas, skolotājs parasti ar sev piemītošo humoru mēģina turpināt ar skolēniem sarakstīties. "Dārgais audzēkni, kā jums šajā laikā ir izmainījies rokraksts, varbūt varētu atgādināt, kāds ir bijis iepriekšējais rokraksts," viņš rakstījis. Pēc divām stundām skolotājam pienākusi vēstule no skolēna ar tekstu: "Ups, laikam aizsūtīju ne to." Pēc brītiņa atsūtīts jau savā rokrakstā sarakstīts darbs.

"Mums tāda atgriezeniskā saite ir vajadzīga. Tāpēc es viņam rakstu, ka tā meitene gan jau ir forša, padraudzējies ar viņu, nevis pārrakstot darbus, bet tā pa īstam. Viņš atsūta smaidiņu. Laikam ir sapratis, ka tā nevajag darīt. Ar lielām izmeklēšanām diezin vai daudz ko panāksim," stāsta skolotājs Pakers.

Ja skolas saskaras ar Covid-19, tās kopumā labi tiek galā ar slimības ierobežošanu, sarunā ar portālu "Delfi" norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. "Jāsaka atzinīgi vārdi pašvaldībām un izglītības iestāžu vadītājiem, kuri ir reaģējuši operatīvi, pirms vēl nacionālā līmenī lemts, kā rīkoties, un elastīgi vadījušies pēc esošās situācijas un paši pieņēmuši lēmumu, ka skolu uz kādu laiku slēdz," viņa piebilst.

Pandēmija gan sniegusi vismaz vienu ļoti apjomīgu mācību – tas ir plašais Covid-19 uzliesmojums rudenī Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā (RNDV), kur saslima pedagogi, skolēni, viņu vecāki un citi ģimenes locekļi. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iepriekš ziņoja, ka neņemas spriest par kopējo ar šo uzliesmojumu saistīto inficēšanās gadījumu skaitu, tomēr novembrī bija zināms, ka saslimuši 148 skolas darbinieki un skolēni. Kā tolaik vēstīja mediji – viss sācies ar skolotāju ekskursiju, kurā devās 31 pedagogs un šoferis.

Tagad, atskatoties uz šo gadījumu, Vanaga to sauc par mācību visiem izglītības nozarē strādājošajiem. "Es viņus, godīgi sakot, nenosodu, jo tiešām tajā brīdī izplatība vēl nebija tik augsta, visi bija tik cilvēciski viens pēc otra sailgojušies, ka ļāvās tādam kolektīva saliedēšanas pasākumam," pauda Vanaga. Pēcāk arodbiedrībā vairs nav dzirdēts par līdzīgiem (tik plašiem inficēšanās) gadījumiem, pedagogi arī ir ļoti piesardzīgi, uzsvēra arodbiedrības vadītāja.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), aicināta komentēt šo gadījumu, to dēvēja par mācību. "Mēs apzināmies, ka vairāki uzliesmojumi, kas ir bijuši, bija tieši saistīti ar pedagogu kolektīva rīcību. Tie ir pieauguši cilvēki, tā ir atbildība, kas šajā brīdī ir saistīta ar skolas vadības komandu, un ne jau ministrs var atbildēt par katru skolas vadības komandu. Vēl vairāk – skolas vadības komandas līderi izvēlas pašvaldība," uzsvēra ministre.

RNDV direktors Pēteris Ševčenko par Covid-19 uzliesmojumu skolā "Delfi" piekrita atbildēt tikai rakstiski un, kad interesējāmies par kāda skolotāja pieredzes stāstu pandēmijas laikā, atteica veikt intervijas ar viņa skolas darbiniekiem. Taujāts, kādas mācības skolā ir gūtas pēc šī rudens notikuma, viņš atbildēja: "Piesardzības pasākumu nevar būt par daudz, šis "neredzamais" ienaidnieks var pielavīties visdažādākajos veidos, jo arī par oktobri mums neviens nav varējis sniegt atbildi par to, kā tas īsti notika."

Lūgts atklāt, cik pedagogu un skolēnu bija saslimuši rudens uzliesmojuma laikā, Ševčenko atbildēja, ka tādu datu skolas rīcībā nav, bet par pedagogiem viņš ir informēts. Tāpat viņš norādīja: "Tā kā SPKC mums šādus datus neizpauž par skolēniem un ne visi vecāki ir darījuši to zināmu skolai, atsaucoties uz personu datu aizsardzību, arī es to nedaru par pedagogiem."

Kā skaidroja Ševčenko, skolā darbs no novembra norisinās līdzīgi kā visās galvaspilsētas skolās. Skolotāju saslimšanu vairs nav bijis, taču ir bijuši vairāki skolēnu saslimšanas gadījumi, kuru dēļ dažām klasēm un to pedagogiem bija noteikta karantīna. Viņš uzsvēra, ka mācību procesu tas neietekmēja, jo jau tad lielākajai daļai klašu bija noteiktas attālinātās mācības, tāpat kā citviet valstī. Taujāts, kāds noskaņojums valda skolotāju vidū, direktors atbildēja: "Skolā mikroklimats gan pirms, gan notikumu laikā, gan pēc tam ir bijis labs, visi esam dzīvojuši līdzi tiem, kuriem slimības gaita bija smagāka, un visi esam atpakaļ "ierindā" un veicam savus pienākumus."

Vanagas ieskatā, šajā mācību gadā pielāgoties attālinātajam darbam skolotājiem bija nedaudz vieglāk nekā pērnpavasar, jo zināma pieredze skolām bija gūta un digitālās prasmes uzlabotas.

Tomēr, kā viņa uzsvēra portālam "Delfi", tāpat palielinās pedagogu profesionālā izdegšana, jo slodze ir lielāka un ļoti daudz pedagogu strādā 12 līdz 15 stundas dienā. Tāpat arī jaunā satura ieviešana ir palielinājusi pienākumus, jo trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu, trūkst tehnoloģiju, lai varētu attālināti pilnvērtīgi strādāt. "Daudzi pedagogi ir spiesti strādāt dubultā, jo jāņem vērā skolēna ģimenes situācija, jo kādam tehnoloģijas ir, kādam ne tik labas, kādam nav datora, tikai telefons," viņa skaidroja, piebilstot, ka jāņem vērā arī interneta ātruma kvalitātes vai pieejamības problēmas.

Pēc arodbiedrības vadītājas domām, daudziem skolotājiem un skolēniem arī ir saasinājušās psiholoģiskās problēmas, parādās izdegšana un pastiprināts nogurums, tāpēc arī skolotājiem būtu nepieciešams psiholoģiskais atbalsts. "Nogurums palielinās gan Covid-19 dēļ, gan Covid-19 radīto darba apstākļu dēļ," uzskata arodbiedrības vadītāja.

Vai Covid-19 ir padziļinājis vispārējo krīzi izglītības jomā? Vanaga atbild apstiprinoši: "Tas noteikti atsauksies uz izglītības kvalitātes rādītājiem." Viņasprāt, svarīgi saprast, ka nevajag mērīt pedagogu darba rezultātus pēc šī gada diagnosticējošajiem, monitoringa vai centralizētajiem eksāmeniem, jo tas nebūs patiesais pedagogu darba rezultātu atspoguļojums. Kā atklāj Vanaga – pedagogi kopumā šodien dara vairāk, nekā viņiem pienāktos.

Kā norādīja Šuplinska, ministrija reaģējusi uz viedierīču trūkumu un ir bijuši divi konkursi tehnikas iepirkšanai, kas arī šobrīd vēl tiek turpināta, jo Latvijā skolēniem trūkst vairāk nekā 20 000 viedierīču.

"Tas ļoti atvieglotu skolotāja un skolēna sadarbību, jo, protams, bieži vien šī tehnoloģiju, metožu, pieejamo materiālu daudzveidība ir tas, kas patērē krietni lielu laiku," par vienoto autentifikācijas rīku skolotāju platformai saka ministre.

Ministrijā norāda arī uz vecāku izglītošanas nepieciešamību. "Ļoti ceram, ka izdosies strādāt citādā režīmā, ka attālinātajā mācību procesā gūtās tehnoloģijas un metodes netiks zaudētas, bet tiks samērīgi izmantotas arī normālajā mācību ritmā," cer Šuplinska. Tāpat viņa atklāja, ka šobrīd norit pedagogu atalgojuma pārskatīšana un skolu tīkla sakārtošana, kas "vieniem šķiet ļoti liels bieds, bet, no otras puses, attālinātais mācību process ļauj to darīt mērķtiecīgi, kvalitatīvi un reģionos, tas tikai ir jāizmanto".