2020. gada 2. marts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas References laboratorijā bija pavisam parasta diena, stāsta laboratorijas speciāliste Gaļina Muzje. Testēšana uz jauno koronavīrusu sākās jau februārī, un ārsti uz laboratoriju sūtīja visu aizdomīgo pacientu analīžu paraugus. Darbinieki tika dalīti pa pāriem, Gaļina ar pārinieku jau beidza savu maiņu, kad kolēģi atklāja, ka viens no SARS-CoV-2 analīžu paraugiem izrādījies pozitīvs.

"Viņi ielika [paraugu iekārtā] un plati iepleta acis, kad parādījās ribonukleīnskābe, skaista. Infekciozā līkne parādīja pozitīvu rezultātu. Drošības pēc pārlika atkārtoti, skatās: nē, pozitīva. Un tad arī sākās. Tieši pēc šī pirmā parauga burtiski pavērās slūžas un sāka nākt ārkārtīgi daudz paraugu. Laikam visi ārsti nolēma pārapdrošināties. Jebkura temperatūra, kakls vai kas cits, visus obligātā kārtā testēja uz koronavīrusu. Mēs ar šiem paraugiem apaugām," stāsta laboratorijas speciāliste.

Nacionālā references laboratorija ir valsts nozīmes laboratorija, kuras viena no funkcijām ir sekot līdzi pasaulē notiekošajam un būt gataviem ātri reaģēt uz jebkuriem jauniem draudiem. Tieši šī laboratorija, pateicoties Pasaules Veselības organizācijai, 2020. gada sākumā kā viena no pirmajām saņēma reaģentus, kas nepieciešami, lai izveidotu savus Covid-19 testus. Februārī tika veikta Latvijā pirmā koronavīrusa analīze, līdz pat Jāņiem visi koronavīrusa analīžu paraugi gāja caur šo laboratoriju.

Sākotnēji tur strādāja tikai seši speciālisti un seši laboranti, stāsta Muzje. Līdz 2020. gada martam laboratorija nekad nebija strādājusi diennakts režīmā, speciālos aizsargtērpus darbinieki vilka vien gadījumos, kad mācījās, kā rīkoties teroristu uzbrukuma gadījumā. Gaļina Muzje stāsta, ka viņas darba pieredzē bīstamākās infekcijas bijušas tās, ko laboratorija saņēmusi, mācoties par bioterorismu. Uz laboratoriju tika atsūtīts nezināmas izcelsmes pulverītis, un bija jānoskaidro, kas tas ir – mēris, bakas vai Sibīrijas mēris. Šie paši protokoli tika izmantoti darbā ar Covid-19. Visu paraugu apstrāde līdz septembrim notika speciālā, slēgtā bīstamo infekciju zonā. "Kā bunkurā," noteic speciāliste. Laboratorijas darbinieki ģērba trīs aizsargtērpa kārtas. Tagad, kad par jauno vīrusu ir zināms vairāk, drošības pasākumi vairs nav tik dzelžaini.

Covid-19 noteikšanai nepieciešamais analīžu tips – polimerizācijas ķēdes reakcijas (PĶR) tests – līdz 2020. gada martam nebija ikdienišķa parādība. "Tā nav tik vienkārša reakcija, kā, piemēram, nosaka cukura vai leikocītu, vai hemoglobīna līmeni asinīs. Tas ir augsti tehnoloģisks process, kurā no parauga izdala ribonukleīnskābi, pavairo to un tādā veidā nosaka, vai pacientam ir šis vīruss," skaidro References laboratorijas vadītāja pienākumu izpildītājs Sergejs Ņikišins. Šādas analīzes veic kvalificēti molekulārie biologi, kuru tobrīd trūka. Molekulārajai laboratorijai talkā nāca kolēģi no citām nodaļām.

"Visa laboratorija vienkārši sapulcējās ap šiem paraugiem," stāsta Muzje. "Pirmo pusgadu strādājām no astoņiem rītā līdz astoņiem rītā, izgulējāmies un atkal – no astoņiem līdz astoņiem. Diennakti pēc diennakts. Bērnus 2020. gadā vispār neatceros. (..) Es atceros 2020. gada februāri, bet pēc tā – oktobri."

Muzje atklāj, ka dzīve kaut kādā ziņā bija sagatavojusi 2020. gadam. Kad viņa nolēma pēc skolas mācīties par laborantu, viņai klēpī jau bija mazs bērns. Tādēļ iestājusies koledžā, kur varēja studēt attālināti.

Koledžas gadu izskaņā kāda paziņa viņai pastāstījusi, ka References laboratorijā ir vakanta laboranta vieta. "25. jūnijā saņēmu diplomu, bet 26. jūnijā jau sāku strādāt," stāsta Muzje. Speciāliste apvienojusi darbu, studijas un bērnu audzināšanu. Bakalaura studiju laikā Gaļina darbu nepārtrauca, pasaulē nāca otrais bērns. Šis stāsts atkārtojās arī maģistrantūras laikā.

"Nolēmu, ka vairāk bērnu nevēlos, tādēļ negāju doktorantūrā," smejas sieviete. Tagad viņas vīrs joko, ka šī pieredze bijusi kā atspēriens, lai 2020. gadu nostrādātu bez jebkādām noguruma pēdām sejā.

No 2. marta līdz mēneša beigām Covid-19 analīžu skaits diennaktī knapi pārsniedza tūkstoti. "Atceros ministrijas, valdības nostādni – dienā testēt vidēji 2000 paraugus. Mums tas šķita kosmoss, nesasniedzami! 2000 PĶR paraugu – tas ir ļoti daudz," stāsta Ņikišins. "Ja toreiz teiktu, ka vajag 12 000... Tas, protams, būtu ļoti optimistiski!" (smaida)

Pandēmijas sākumā neilgu laiku Covid-19 analīžu ņemšana bija neatliekamās medicīniskās palīdzības atbildība. Drīz vien analīžu paraugu ņemšanā iesaistījās privātās laboratorijas. Vispirms E. Gulbja laboratorija un Centrālā laboratorija. Vēlāk molekulārās testēšanas speciālisti parādījās arī mazākajās NMS un MFD laboratorijās. Tagad visās laboratorijās kopā darba dienās veic ap 12 tūkstošiem analīžu diennaktī. Piemēram, decembrī Centrālās laboratorijas daļa bija 44,28 procenti no visām analīzēm, E. Gulbja laboratorijas – 36,19 procenti, šīs laboratorijas ir testēšanas līderes.

E. Gulbja laboratorija par jauno koronavīrusu ieinteresējās vēl janvārī, stāsta laboratorijas speciālists Mikus Gavars. Viņam tūliņ bijis skaidrs, ka vīruss nonāks līdz Latvijai: "Ja salīdzināsim, piemēram, ar agrākajām SARS un MERS pandēmijām, kas bija pirms teju desmit gadiem, kopš tā laika cilvēku pārvietošanās pa pasauli ir ļoti mainījusies, kas kalpo par iemeslu tam, kāpēc vīruss izplatās tādā ātrumā, tik plaši. Vai atceraties, viens no pirmajiem stāstiem bija par Irānas pilsoni, kas ar autobusu brauca uz Tallinu caur Rīgu. Ņemot vērā šo maršrutu, nav brīnums, ka šis vīruss izplatījās gaismas ātrumā."

Pirmie trīs pozitīvie analīžu rezultāti E. Gulbja laboratorijā atklājās 11. martā. 13. martā laboratorija sāka veikt valsts apmaksātās Covid-19 analīzes. Šīs laboratorijas speciālistiem pavasaris aizritēja cīņā par analīzēm nepieciešamajiem resursiem – ja līdz tam laboratorijā veica varbūt simt analīzes dienā, tad tagad vajadzēja gatavoties palielināt jaudu desmit vai pat simtkārt, stāsta Gavars. Trūka reaģentu, pipešu, vates kociņu. Tagad laboratorijā izstrādāti pašiem savi reaģenti, tā vairs nav atkarīga no piegādātājiem. Molekulārajā laboratorijā trīs maiņās strādā 15 darbinieki. Covid-19 analīzes ir ļoti nozīmīga laboratorijas darba daļa.

Teju nepārtrauktais diennakts darbs prasījis jaunu darbinieku pieņemšanu, jauna aprīkojuma iegādi, kā arī iespaidīgu uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu – par vairāk nekā 50 procentiem, norāda E. Gulbja laboratorijas projektu vadītāja Džineta Dimante. "Šis apgrozījuma pieaugums bija iespējams, pateicoties ļoti smagam darbam un mūsu darbinieku pašaizliedzīgajam darbam pandēmijas laikā," uzsver Dimante. 2019. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 25,8 miljoni eiro, pārskats par 2020. gadu vēl nav publicēts.

Ievērojams apgrozījuma pieaugums bija arī otrai lielākajai laboratorijai Latvijā – Centrālajai laboratorijai. Uzņēmuma apgrozījums, kas 2019. gadā bija 16 miljoni eiro, palielinājās par 12 miljoniem.

"Godīgi sakot, nebiju tam gatava," atzīst Centrālās laboratorijas vadītāja Stella Lapiņa. "Acīmredzot pieņēmu stratēģiski nepareizu lēmumu un nospriedu, ka līdz mums tas nenonāks, jo, pēc manas pieredzes, [tādas lietas] Latvijai iet secen." Viņas uzņēmumam koronavīrusa parādīšanās Latvijā bija iemesls strauji mobilizēties. "Pirmais, ko sākām darīt, – braukt mājas vizītēs pie pacientiem. Ļoti ātri pārņēmām visu no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, sākām reģionos, pēc tam Rīgā, vēlāk sagaidījām repatriantus ostās," stāsta Lapiņa.

Līdztekus resursu trūkumam pavasarī Centrālās laboratorijas administrācija saskārās ar elementārām darbinieku bailēm braukt pie potenciāli saslimušajiem. "Mediji rakstīja, ka mēs visi mirsim, visiem ir ļoti slikti," skaidro Lapiņa. Uzņēmumā izstrādāja vadlīnijas darbiniekiem, bet gadu vēlāk izrādījies, ka aizsardzības līdzekļi pasaudzējuši darbiniekus – neviens nav saslimis, norāda Lapiņa. Paralēli uzņēmumā ieguldīts jaunā aprīkojumā un papildu darbiniekos.

Rudenī situācija saistībā ar testēšanu stabilizējās – laboratorijas bija audzējušas jaudu, bija izstrādāti rīcības protokoli, visi zināja, ko darīt. Ņikišins stāsta, ka vasarā viņš kā atbildīgais par laboratoriju tīklu Latvijā gatavoja laboratorijas tam, ka ik nedēļu jātestē 1% Latvijas iedzīvotāju – 19 tūkstoši cilvēku – atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām. Analīzes varēja nodot ikviens, kas to vēlējās.

Tomēr septembrī saslimstība sāka palielināties, veidojās garas rindas. Pēc References laboratorijas pārstāvja vārdiem, daudzi nodeva analīzes vienkārši tāpat, katram gadījumam.

"Bija cilvēki, kas nāca testēties gandrīz katru dienu. Daži pat divreiz dienā dažādās laboratorijās. Pirmkārt, tas radīja ļoti lielu slodzi laboratorijas sistēmai, un, otrkārt, protams, nav nekāda finansiāla pamatojuma katru dienu testēt cilvēkus bez jebkādiem simptomiem," stāsta Ņikišins. Tādēļ 23. oktobrī valdība nolēma atgriezties pie sistēmas, ka, lai nodotu analīzes bez maksas, jābūt ārsta nosūtījumam vai slimības simptomiem.

Tas radīja lielu jucekli, laboratorijās sekas jūt joprojām. "Pat tagad medmāsām nākas skaidrot, ka valsts apmaksātās analīzes pienākas tikai cilvēkiem ar simptomiem vai ārsta nosūtījumu," atklāj E. Gulbja laboratorijas pārstāve Dimante.

Tajā pašā laikā parādījās pirmie ziņojumi par Covid-19 uzliesmojumiem sociālās aprūpes centros. Jau septembrī Veselības ministrija ziņoja, ka ar jauno koronavīrusu inficējas sociālās aprūpes centru darbinieki.

"Iespējams, vajadzēja veltīt vairāk uzmanības paaugstināta riska objektiem, tādiem kā sociālās aprūpes centri," teic Veselības ministrijas Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka. Viņa ir viena no atbildīgajiem ierēdņiem, kas veidoja Covid-19 testēšanas algoritmu. Visi "Delfi" sarunbiedri ir vienisprātis – testēšanai jābūt mērķtiecīgai un regulārai. "Nereti sociālās aprūpes centru darbinieki strādā vairākās vietās. Acīmredzot testēšanu vajadzēja stingrāk kontrolēt, taču kopumā testēšanas algoritmu vērtēju kā apmierinošu," teic Janka.

Veselības ministrijas speciāliste norāda: kamēr ES minimālais testēšanas apjoms bija 300 analīzes uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju nedēļā, Latvijā veica vidēji 5700 testus. Proti, problēma šajā gadījumā nebija laboratoriju jauda. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš skaidro, ka visos sociālās aprūpes centros jau pavasarī bija ieviesta skrīninga programma: darbiniekus pārbaudīja ik nedēļu, klientus – reizi mēnesī. Tomēr, kā norāda speciālisti, testēšana ir tikai viens no ieročiem cīņa ar Covid-19. Otrs ierocis ir ierobežojumi. Tieši ierobežojumu neievērošana sociālajos centros kļuva par problēmu, tās pamatā ir gan klientu vājā veselība, gan vairākās vietās strādājošo darbinieku pārvietošanās. Sociālo centru problēmu atrisināt var tikai vakcinācija, uzskata Dūdiņš.

Apgrozījuma un darbinieku skaita pieaugums – tas nav vienīgais 2020. gada "sausais atlikums" laboratorijās. Centrālajai laboratorijai jaudas pieaugums nesis būtisku molekulārās laboratorijas paplašinājumu un plānus par jaunas laboratorijas veidošanu. "Kolektīvs kļuvis lielāks, jādomā par nākamo pandēmiju, jābūt kaut kādai rezervei," teic laboratorijas vadītāja Stella Lapiņa. Tajā pašā laikā uzņēmumā jau plāno, kur pārsūtīt jaunos darbiniekus, ja pieprasījums pēc testēšanas samazināsies, – tagad tiek apsvērta iespēja viņus nodarbināt vakcinācijas procesā. Tomēr uzņēmums neparedz krasu pieprasījuma kritumu tuvākajā laikā.

"Mums ļoti paveicies, ka daļa cilvēku, kas pie mums atnāca strādāt uz zvanu centru, neko nezinot par laboratoriju, tagad mācās par laborantiem. Tā kā valstī trūkst laboratorijas speciālistu, laborantu, mēs par to ļoti priecājamies, jo tas dod zināmu pievienoto vērtību," skaidro Lapiņa, uzsverot, ka pērn notikušas arī labas lietas.

References laboratorijai 2020. gada izskaņa iezīmēja jaunu izaicinājumu – nepieciešamību pētīt koronavīrusa jaunos paveidus. Līdz šim koronavīrusa celma noteikšanai nepieciešamais process – sekvenēšana – tika veikts tikai un vienīgi zinātnes vārdā, stāsta laboratorijas pārstāvis Sergejs Ņikišins. Gada sākumā Latvijas Biomedicīnas centrs nedēļā varēja veikt 96 paraugu sekvenēšanu, References laboratorija – vēl astoņu paraugu.

"Eirokomisijas nostāja – dalībvalstīm nepieciešams sekvenēt vismaz 10% no visiem pozitīvajiem paraugiem. Pašlaik tie ir vidēji 600–800 nedēļā. Tas nozīmē, ka mums jāpalielina savas iespējas sešas līdz astoņas reizes," skaidro Ņikišins. Ja Covid-19 molekulārās testēšanas sakārtošana bija sarežģīts, tomēr īstenojams uzdevums, sekvenēšas gadījumā "tas ir kosmoss", teic speciālists.

Jaunajā skrējienā piedalās četras laboratorijas: E. Gulbja laboratorija, BIOR, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un References laboratorija. 18. februārī Ministru kabinets testēšanas vajadzībām piešķīra 82 miljonus eiro. Trīsarpus miljoni no tā aizgājuši sekvenēšanas procesa attīstīšanai. Jau februāra pēdējā nedēļā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs spēja palielināt jaudu un veica 192 paraugu sekvenēšanu. Vīrusa jaunā, britu, paveida īpatsvars palielinās, neļaujot atslābt ne epidemiologiem, ne medicīnas darbiniekiem.

"Godīgi sakot, esam noguruši," sarunas laikā vairākas reizes atkārto Stella Lapiņa. Viņas komanda gaida, kad visi varēs satikties un kopā nosvinēt pandēmijas galu. Gaļina Muzje piekrīt Stellai Lapiņai. Lai gan 2020. gads nav licis nožēlot profesijas izvēli, parādījusies akūta vēlme nomainīt apstākļus. "Pusotru gadu man ir darbs, skola, darbs," saka Gaļina, laboratorijas speciāliste un trīs bērnu mamma. Tagad viņa vairāk par visu grib atpūsties.