Likumsakarīga nejaušība
Inga Muižniece ir sociālā uzņēmuma – zvanu centra "Sonido" – dibinātāja un vadītāja, kurā viņa nodarbina astoņus cilvēkus ar invaliditāti. Līdztekus komerciālajai darbībai viņa iedzīvinājusi arī neparastu sociālo projektu "Parunāsim" – bezmaksas tālruņa līniju cilvēkiem, kurus māc vientulība. Tas ir stāsts par soli tuvāk iekļaujošai sabiedrībai un darba integrācijai, kas atzinīgi novērtēts arī ar "Gada balvu cilvēku ar invaliditāti atbalstam 2020" kategorijā "Nodarbinātības veicinātājs".
Visu savu profesionālo dzīvi Inga aizvadījusi, strādājot dažādos zvanu centros gan ar vietējiem, gan starptautiskiem projektiem, savukārt 2013. gadā, kad pieredzes bija gana un bija nepieciešami jauni izaicinājumi, viņa dibināja pati savu uzņēmumu "Sonido". Savukārt pēc pieciem gadiem – 2018. gadā – tapa bezmaksas tālruņa līnija "Parunāsim", ko uztur zvanu centra komercprojekti.
""Sonido" pakalpojumus izvēlas sociāli atbildīgi uzņēmumi. Viņi saredz mūsu uzņēmējdarbības konceptā papildu pienesumu sabiedrībai, tāpēc izvēlas savu naudu ieguldīt mūsu pakalpojumos, lai arī viņu darbībai būtu pievienotā vērtība," atklāj Inga. Tiesa, sociālā uzņēmējdarbība nav vis labdarība – tas tāpat ir uzņēmums, kuram ir jāfunkcionē un jānes peļņa.
""Sonido" pakalpojumus izvēlas sociāli atbildīgi uzņēmumi. Viņi saredz mūsu uzņēmējdarbības konceptā papildu pienesumu sabiedrībai, tāpēc izvēlas savu naudu ieguldīt mūsu pakalpojumos, lai arī viņu darbībai būtu pievienotā vērtība," atklāj Inga. Tiesa, sociālā uzņēmējdarbība nav vis labdarība – tas tāpat ir uzņēmums, kuram ir jāfunkcionē un jānes peļņa.
“
Var darīt naudas dēļ, bet var darīt naudas dēļ un ar to kaut ko vērtīgu iesākt. Tāpēc man patīk sociālā uzņēmējdarbība, jo tā ir gan iespēja pelnīt, gan arī gūt gandarījumu, šo naudu tālāk investējot sociālā projektā.
Sociālais projekts "Parunāsim" tapis gluži organiski, liekot lietā profesionālajā darbībā novēroto un piedzīvoto: "Strādājot zvanu centrā, es sapratu, ka bieži vien cilvēki nezvana, lai atrisinātu problēmu, bet gan lai izpaustu savas emocijas. Viens no operatora darba pienākumiem ir uzklausīt šīs emocijas un pēc tam sniegt risinājumu. Un tad es sapratu, ka varbūt nevajag gaidīt – ka mēs varētu uzreiz dot cilvēkam iespēju runāt par savām emocijām!"
Pašai gan pieredzes šādos sociālajos projektos nav bijis, tāpēc viņa meklējusi ārvalstu piemērus un ātri vien atskārtusi ka Eiropā nekā līdzīga nav. Turklāt bija nepieciešams arī finansējums, lai ideju varētu realizēt un "palaist tautās". "Mana kolēģe, ar kuru kopā esam "Business Network International" (starptautisks uzņēmējdarbības tīkls – red.), teica, ka viss, kam es ticu un ko daru, atbilst sociālā uzņēmuma konceptam. Viņa man uzrakstīja "Altum" projektu un mēs saņēmām finansējumu, ar kuru tad arī varējām iedzīvināt "Parunāsim" projektu. It kā nejaušība, bet tomēr likumsakarīga," stāsta enerģiskā uzņēmēja.
Pašai gan pieredzes šādos sociālajos projektos nav bijis, tāpēc viņa meklējusi ārvalstu piemērus un ātri vien atskārtusi ka Eiropā nekā līdzīga nav. Turklāt bija nepieciešams arī finansējums, lai ideju varētu realizēt un "palaist tautās". "Mana kolēģe, ar kuru kopā esam "Business Network International" (starptautisks uzņēmējdarbības tīkls – red.), teica, ka viss, kam es ticu un ko daru, atbilst sociālā uzņēmuma konceptam. Viņa man uzrakstīja "Altum" projektu un mēs saņēmām finansējumu, ar kuru tad arī varējām iedzīvināt "Parunāsim" projektu. It kā nejaušība, bet tomēr likumsakarīga," stāsta enerģiskā uzņēmēja.
Tiesa, cilvēku ar invaliditāti nodarbināšana nebija sākotnējā plānā, un arī pie tā nonākts nejauši, taču likumsakarīgi. "Mana kolēģe vaicāja, vai es varu palīdzēt iekārtot darbā viņas tēvu, kurš ir invalīds. Datorprasmes viņam esot, taču nevarot strauji pārvietoties. Tā kā man vēl nebija skaidra plāna, ko un kā darīšu, tad teicu, lai atnāk. Ieradās Andris Lūsis – kolorīts kungs! Es viņam prezentēju savu ideju, un viņu tā ļoti uzrunāja. Pēc tam jau viss notika pats no sevis. Andris teica, ka zina vēl cilvēkus, kuri vēlētos iesaistīties, un atveda viņus pie manis. Un kopā ar šiem trim cilvēkiem – Andri, Sandru un Dimu – mēs arī izveidojām satvaru tam, kas šodien ir projekts "Parunāsim"," atklāj Inga.
Veselība allaž pirmajā vietā
Nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, pirmkārt, jāņem vērā, ka viņiem daudz lielāka uzmanība ikdienā jāpievērš veselībai. "Var būt situācija, ka pēkšņi darbinieks tev paziņo, ka pēc divām dienām viņam jādodas uz rehabilitāciju, uz kuru ir gaidīts rindā un kas ilgs nedēļu. Ko tas nozīmē darba devējam? Ka steidzami jāmeklē risinājums, lai nodrošinātu, ka darbs tomēr tiek padarīts. Tādi ir spēles noteikumi, kas ir jāpieņem. Protams, neviens darba devējs par ko tādu nav priecīgs, taču, ja laikus par to informē, visu var saplānot," atklāj Inga.
Nenoliedzami – ļoti būtisks aspekts, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti, ir vides pieejamība, tāpēc nāksies ieguldīt darba telpu pielāgošanā. Inga atklāj, ka brīdī, kad lēmusi par labu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanai, pieņemts arī izšķirošais lēmums nomainīt biroja telpas, kas bija par mazu, turklāt tajās nebija iespējams nokļūt cilvēkam ratiņkrēslā.
Jauno telpu izvēle un pielāgošana notika, sarunājoties ar pašiem darbiniekiem. Kāda ir cilvēkam ar invaliditāti piemērota darba vide? Svarīgi, lai būtu pietiekami platas durvju ailas, nebūtu sliekšņu un telpas nebūtu pieblīvētas ar mēbelēm. Piemēram, "Sonido" zvanu centrā darba galdi ir 10 cm augstāki, nekā ierasts, – 85 cm, lai pie tiem ērti varētu sēdēt ratiņkrēslā, savukārt plaukti iekārtoti tā, lai būtu aizsniedzami no ratiņkrēsla. Atsevišķa "darba vieta" zvanu centra galvenās telpas stūrī iekārtota sunim pavadonim.
Jauno telpu izvēle un pielāgošana notika, sarunājoties ar pašiem darbiniekiem. Kāda ir cilvēkam ar invaliditāti piemērota darba vide? Svarīgi, lai būtu pietiekami platas durvju ailas, nebūtu sliekšņu un telpas nebūtu pieblīvētas ar mēbelēm. Piemēram, "Sonido" zvanu centrā darba galdi ir 10 cm augstāki, nekā ierasts, – 85 cm, lai pie tiem ērti varētu sēdēt ratiņkrēslā, savukārt plaukti iekārtoti tā, lai būtu aizsniedzami no ratiņkrēsla. Atsevišķa "darba vieta" zvanu centra galvenās telpas stūrī iekārtota sunim pavadonim.
Ko gribu ieteikt citiem uzņēmējiem? Nevajag skriet uzreiz konsultēties, kā iekārtot darba vietu cilvēkam ar invaliditāti, bet gan pajautāt šim cilvēkam pašam, kas viņam ir nepieciešams, lai darbā justos labi. Un bieži vien nemaz nav vajadzīgs dārgs un specializēts aprīkojums.
Ko gribu ieteikt citiem uzņēmējiem? Nevajag skriet uzreiz konsultēties, kā iekārtot darba vietu cilvēkam ar invaliditāti, bet gan pajautāt šim cilvēkam pašam, kas viņam ir nepieciešams, lai darbā justos labi. Un bieži vien nemaz nav vajadzīgs dārgs un specializēts aprīkojums.
Sākt tieši tagad un ar vienu
Lai nodarbinātu cilvēkus ar invaliditāti, visupirms ir jābūt apņēmībai. Turklāt tieši tagad, nevis nākamgad vai tad, kad būs vairāk iedvesmas, naudas vai laika. "Sākt vismaz ar vienu – ja 100 uzņēmumi katrs nodarbinās vienu cilvēku ar invaliditāti, tas jau būs milzu ieguvums! Un, lai pieņemtu darbā vienu, nekas daudz nemaz nav nepieciešams! Tam es plānoju veltīt šo gadu – runāt ar uzņēmējiem un, pamatojot ar savu piemēru, stāstīt par to, ka arī viņi var nodarbināt vismaz vienu cilvēku no riska grupām," stāsta Inga.
Pirms pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, lieti noder apvaicāties pēc padoma uzņēmējiem, kuri jau to dara, jo tikpat svarīga kā apņemšanās ir arī izpratne par attiecīgo riska grupu. "Es vairāk varēšu līdzēt, ja runa ir par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt Māris Grāvis (sociālais uzņēmējs, "RB cafe" izveidotājs – red.) un Eva Viļķina (biedrības "Cerību spārni" vadītāja – red.) būs spēcīgi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanā," skaidro uzņēmēja.
Inga riska grupā vēlas iekļaut arīdzan vecākus, kuri aprūpē bērnus ar invaliditāti. Viņi ir ļoti pakļauti bērna dzīves režīmam un līdz ar to arī citādam darba laikam, tāpēc ne visi darba devēji ir gatavi ņemt šādus cilvēkus darbā. Bieži arī pašus darba meklētājus ar invaliditāti mācot šaubas, vai viņi būs gana labi darbinieki un spēs pildīt darba pienākumus tikpat labi kā cilvēks bez invaliditātes.
"Ikvienam cilvēkam ir būtiski justies svarīgam un vajadzīgam, kā arī saņemt atalgojumu par savu darbu. Uzņēmējs jau neņem darbā to, ko viņam nevajag. Ja viņš tevi ir izvēlējies, tad tavi pienākumi ir svarīgi viņa mērķu sasniegšanai. Šī uzņēmēja pozīcija ir jāzina darbiniekiem," skaidro sociālā uzņēmēja.
Pirms pieņemt darbā cilvēku ar invaliditāti, lieti noder apvaicāties pēc padoma uzņēmējiem, kuri jau to dara, jo tikpat svarīga kā apņemšanās ir arī izpratne par attiecīgo riska grupu. "Es vairāk varēšu līdzēt, ja runa ir par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, savukārt Māris Grāvis (sociālais uzņēmējs, "RB cafe" izveidotājs – red.) un Eva Viļķina (biedrības "Cerību spārni" vadītāja – red.) būs spēcīgi cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem nodarbināšanā," skaidro uzņēmēja.
Inga riska grupā vēlas iekļaut arīdzan vecākus, kuri aprūpē bērnus ar invaliditāti. Viņi ir ļoti pakļauti bērna dzīves režīmam un līdz ar to arī citādam darba laikam, tāpēc ne visi darba devēji ir gatavi ņemt šādus cilvēkus darbā. Bieži arī pašus darba meklētājus ar invaliditāti mācot šaubas, vai viņi būs gana labi darbinieki un spēs pildīt darba pienākumus tikpat labi kā cilvēks bez invaliditātes.
"Ikvienam cilvēkam ir būtiski justies svarīgam un vajadzīgam, kā arī saņemt atalgojumu par savu darbu. Uzņēmējs jau neņem darbā to, ko viņam nevajag. Ja viņš tevi ir izvēlējies, tad tavi pienākumi ir svarīgi viņa mērķu sasniegšanai. Šī uzņēmēja pozīcija ir jāzina darbiniekiem," skaidro sociālā uzņēmēja.
“
"Sonido" 70% darbinieku nav mainījušies kopš 2016. gada. Tas ir stāsts par iekļaušanu un pieņemšanu, turklāt runa ir ne tikai par invalīdiem. Svarīgi pieņemt uzņēmumā personību dažādību, un dažādība var būt gan vides pieejamībā, gan pārtikas lietošanā, reliģiskajā piederībā u. c. Ko tas nozīmē? Gādāt, lai visi darbinieki kopīgā pasākumā justos labi, nodrošinot gan vides pieejamību, gan pārtikas dažādību, gan citas vajadzības. Ja darba devējs rēķinās ar darbinieku vajadzībām, viņi to novērtē un sniedz atpakaļ. Tu rūpējies par saviem padotajiem, bet viņi savukārt tālāk par tavu uzņēmumu un tā tēlu.
