'Vēlos visu saprast līdz galam.'
Vājdzirdīgā Ģirta stāsts
Vājdzirdīgā Ģirta stāsts
Smaidīgais un apņēmīgais Ģirts ikdienā strādā par šoferi vietējā taksometru parkā, izmantojot platformu "Yandex Go", sapņo par savu mēbeļu ražotni un paša rokām celtu māju laukos, kur sagaidīt vecumdienas kopā ar ģimeni. Ģirta stāsts ir īpašs ar to, ka apkārtējās skaņas viņš uztver mazliet citādi nekā vairums cilvēku, jo ir vājdzirdīgs, tomēr tas nav šķērslis, lai soli pa solītim dotos pretī iecerētajiem mērķiem.
'Vēlos visu saprast līdz galam.' Vājdzirdīgā Ģirta stāsts
Smaidīgais un apņēmīgais Ģirts ikdienā strādā par šoferi vietējā taksometru parkā, izmantojot platformu "Yandex Go", sapņo par savu mēbeļu ražotni un paša rokām celtu māju laukos, kur sagaidīt vecumdienas kopā ar ģimeni. Ģirta stāsts ir īpašs ar to, ka apkārtējās skaņas viņš uztver mazliet citādi nekā vairums cilvēku, jo ir vājdzirdīgs, tomēr tas nav šķērslis, lai soli pa solītim dotos pretī iecerētajiem mērķiem.
Ģirta vājdzirdību ārsti konstatēja jau tad, kad zēns vēl bija tikai zīdainis, un spožus uzlabojumus šajā jomā nesolīja, taču, apmeklējot Latvijas Bērnu dzirdes centru, tika ieteikts ikdienā lietot dzirdes aparātu un regulāri doties pie logopēda. Vecāki vienmēr ir centušies un cīnījušies, lai Ģirts runātu, nevis lietotu zīmju valodu. Sākotnēji puisēnu veda uz speciālo bērnudārzu nedzirdīgiem bērniem, bet vēlāk viņš sāka apmeklēt logopēdisko un parasto bērnudārzu. Skolas gaitām zēns tika sagatavots, vedot privāti pie logopēdes 2–3 reizes nedēļā. Visgrūtāk Ģirtam gāja bērnībā, jo dzirdes problēmas ietekmēja arī viņa runas prasmes, bet vienaudžu attieksme bija nežēlīga.
Pastāvēt par sevi
"Mana bērnība, it īpaši pirmsskolas un sākumskolas laiks, bija emocionāli ļoti smags periods, jo runas dēļ mani apsmēja. Piektajā vai sestajā klasē kļuva nedaudz vieglāk, jo, pateicoties vecāku iedrošinājumam, es iemācījos pastāvēt par sevi un vairs neļaut sev kāpt uz galvas," rūgto pieredzi atceras Ģirts.
Līdz devītajai klasei Ģirts mācījās speciālajā pamatskolā, bet vēlāk pabeidza Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu izglītības programmā "Koka mākslinieciskā apstrāde", aizstāvot diplomdarbu ar atzīmi "izcili" (10) un iegūstot kvalifikāciju "stila mēbeļu modelētājs". Mazākajās klasēs Ģirtam nācās krietni nopūlēties tieši latviešu valodas un literatūras stundās, it īpaši – rakstot diktātus. Logopēde palīdzēja apgūt lasīšanu no lūpām, un šādā veidā Ģirts uztver sarunbiedra sacīto arī šodien. Gadu gaitā ir arī būtiski uzlabojušās Ģirta runas prasmes, taču sarežģītāk ir tad, ja apkārt atrodas vairāki runātāji un vienlaicīgu acu kontaktu izveidot nav iespējams. Pateicoties dzirdes aparātam, Ģirts var saklausīt arī atsevišķus skaļāk izteiktus vārdus, trokšņus un signālus.
Visvairāk Ģirts vēlas tikt sadzirdēts un saprasts, pat ja reizēm sarunbiedra sacīto nākas pārjautāt. Sarežģītāk ir tad, ja runātājs atrodas aiz viņa muguras vai tieši blakus. "Man ļoti nepatīk, ja kāds uzdod jautājumu, bet es nesaprotu... Cilvēki reizēm saka: "Labi, neņem galvā!" Bet manī tas rada nepatīkamas sajūtas, jo es vēlos visu saprast līdz galam," atklāts ir Ģirts.
Līdz devītajai klasei Ģirts mācījās speciālajā pamatskolā, bet vēlāk pabeidza Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu izglītības programmā "Koka mākslinieciskā apstrāde", aizstāvot diplomdarbu ar atzīmi "izcili" (10) un iegūstot kvalifikāciju "stila mēbeļu modelētājs". Mazākajās klasēs Ģirtam nācās krietni nopūlēties tieši latviešu valodas un literatūras stundās, it īpaši – rakstot diktātus. Logopēde palīdzēja apgūt lasīšanu no lūpām, un šādā veidā Ģirts uztver sarunbiedra sacīto arī šodien. Gadu gaitā ir arī būtiski uzlabojušās Ģirta runas prasmes, taču sarežģītāk ir tad, ja apkārt atrodas vairāki runātāji un vienlaicīgu acu kontaktu izveidot nav iespējams. Pateicoties dzirdes aparātam, Ģirts var saklausīt arī atsevišķus skaļāk izteiktus vārdus, trokšņus un signālus.
Visvairāk Ģirts vēlas tikt sadzirdēts un saprasts, pat ja reizēm sarunbiedra sacīto nākas pārjautāt. Sarežģītāk ir tad, ja runātājs atrodas aiz viņa muguras vai tieši blakus. "Man ļoti nepatīk, ja kāds uzdod jautājumu, bet es nesaprotu... Cilvēki reizēm saka: "Labi, neņem galvā!" Bet manī tas rada nepatīkamas sajūtas, jo es vēlos visu saprast līdz galam," atklāts ir Ģirts.
Iespēja sasniegt mazos sapņus
Ikdienā viņš strādā par taksometra šoferi, lietojot platformu "Yandex Go", un kopumā taksista amatā ir aizvadījis nepilnus divus gadus. Dzirdes problēmas vadīt automašīnu apņēmīgajam puisim netraucē, un arī pasažieri ir pretimnākoši.
"Salonā pie stikla aizsega esmu uzlīmējis lapiņu ar tekstu, ka es slikti dzirdu un lūdzu visus jautājumus uzdot pirms vai pēc brauciena. Cilvēki ir tiešām pozitīvi un saprotoši! Daudzi man saka, ka es esmu ļoti foršs cilvēks, un vēlas uzturēt draudzību arī turpmāk. Piemēram, nesen vedu reperi Denisu, un viņš man iedeva savu numuru," pasmaida Ģirts. Viņa darba ikdienā neiztikt arī bez operatīvu risinājumu rašanas, piemēram, ir klienti, kuri pirms brauciena vēlas sazināties telefoniski, taču Ģirts, izmantojot "Yandex Go" aplikācijas priekšrocības, mudina pāriet uz rakstisku komunikāciju. Ir bijusi situācija, ka klients paceļ balsi, jo Ģirts nav sadzirdējis viņa aicinājumu apstāties konkrētā vietā. Tomēr pēc brīža, izlasījis salonā piestiprināto zīmīti, pasažieris atvainojās un brauciena beigās atstāja dzeramnaudu.
"Salonā pie stikla aizsega esmu uzlīmējis lapiņu ar tekstu, ka es slikti dzirdu un lūdzu visus jautājumus uzdot pirms vai pēc brauciena. Cilvēki ir tiešām pozitīvi un saprotoši! Daudzi man saka, ka es esmu ļoti foršs cilvēks, un vēlas uzturēt draudzību arī turpmāk. Piemēram, nesen vedu reperi Denisu, un viņš man iedeva savu numuru," pasmaida Ģirts. Viņa darba ikdienā neiztikt arī bez operatīvu risinājumu rašanas, piemēram, ir klienti, kuri pirms brauciena vēlas sazināties telefoniski, taču Ģirts, izmantojot "Yandex Go" aplikācijas priekšrocības, mudina pāriet uz rakstisku komunikāciju. Ir bijusi situācija, ka klients paceļ balsi, jo Ģirts nav sadzirdējis viņa aicinājumu apstāties konkrētā vietā. Tomēr pēc brīža, izlasījis salonā piestiprināto zīmīti, pasažieris atvainojās un brauciena beigās atstāja dzeramnaudu.
Jāpiebilst, ka "Yandex Go" savā platformā tiecas radīt vidi, kas ļauj ar to strādāt arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem šoferiem, – ja platformā nebūtu ieviestas atbilstošas funkcionalitātes, daudzus vadītājus nodarbināt, visticamāk, nevarētu. Pasažieri lietotnē saņem paziņojumu, ka ieradīsies nedzirdīgs vai vājdzirdīgs autovadītājs, un tiek aicināti iepriekš norādīt precīzu brauciena galamērķi un nepieciešamības gadījumā sazināties ar autovadītāju rakstiski, nevis zvanot. Arī autovadītājiem paredzētā lietotne ir pielāgota – par jaunu pasūtījumu ierastā skaņas signāla vietā ziņo telefona vibrācija un ekrāna mirgošana.
Autovadītāja apliecību Ģirts ieguva 19 gadu vecumā, un viņam tas izdevās ātri un bez liekām galvassāpēm. "Man piemīt laba selektīvā atmiņa un spēja iegaumēt jaunu informāciju. Pamanīju, ka daudzi mani dzirdīgie draugi netika galā ar tiesību nolikšanu, bet man tas izdevās viegli," lepojas Ģirts.
Taksometra šofera darbs piedāvā elastīgu darba grafiku, tāpēc Ģirts to spēj apvienot ar papildu darbiem, tostarp piestrādā galdniecības nozarē. Savukārt iekārtošanās darbā taksometru firmā palīdzējusi viņam ne tikai sasniegt vairākus mazos sapņus, piemēram, izrauties no vecāku paspārnes un uzsākt patstāvīgu dzīvi, bet arī virzīties tuvāk savam lielajam sapnim.
Autovadītāja apliecību Ģirts ieguva 19 gadu vecumā, un viņam tas izdevās ātri un bez liekām galvassāpēm. "Man piemīt laba selektīvā atmiņa un spēja iegaumēt jaunu informāciju. Pamanīju, ka daudzi mani dzirdīgie draugi netika galā ar tiesību nolikšanu, bet man tas izdevās viegli," lepojas Ģirts.
Taksometra šofera darbs piedāvā elastīgu darba grafiku, tāpēc Ģirts to spēj apvienot ar papildu darbiem, tostarp piestrādā galdniecības nozarē. Savukārt iekārtošanās darbā taksometru firmā palīdzējusi viņam ne tikai sasniegt vairākus mazos sapņus, piemēram, izrauties no vecāku paspārnes un uzsākt patstāvīgu dzīvi, bet arī virzīties tuvāk savam lielajam sapnim.
Svarīgi, lai pieņem kā normālu cilvēku
"Es strādāju, lai nopelnītu naudu savam biznesam. Zinu, ka tas prasīs daudzus gadus, bet mans mērķis ir pašam savs uzņēmums, kura darbības joma būtu galdniecība. Man ļoti patīk strādāt ar koku, arī ar metālu, un es protu labi zīmēt. Brīvajā laikā vislabprātāk zīmēju mēbeļu skices un vēl šo to, piemēram, draugam uzzīmēju tetovējuma skici," savus talantus atklāj Ģirts.
Vēl brīvajā laikā Ģirtam ļoti patīk nodarboties ar sportu un ceļot. Skolas laikā viņš četrus gadus spēlēja futbolu un bērnībā regulāri brauca uz sacensībām arī ārpus Latvijas robežām, viesojoties tādās valstīs kā Taizeme, Zviedrija, Somija un Ungārija. Dzirdes problēmas puisim netraucēja labi spēlēt un iekļauties komandā.
"Gadījās, ka dažreiz nedzirdēju, ko kliedz treneris, bet tad komandas biedri uzsita man pa plecu un uzsauca, piemēram: "Ej uz maiņu!" Diemžēl treniņus nācās pārtraukt, jo man atklāja fiziskās slodzes ierosinātu astmu. Tagad futbolu spēlēju tikai paša priekam, tāpat arī spēlēju florbolu, un man patīk peldēt," uzskaita Ģirts un piebilst, ka brīvajā laikā viņš ir arīdzan liels ballīšu cienītājs.
Vēl brīvajā laikā Ģirtam ļoti patīk nodarboties ar sportu un ceļot. Skolas laikā viņš četrus gadus spēlēja futbolu un bērnībā regulāri brauca uz sacensībām arī ārpus Latvijas robežām, viesojoties tādās valstīs kā Taizeme, Zviedrija, Somija un Ungārija. Dzirdes problēmas puisim netraucēja labi spēlēt un iekļauties komandā.
"Gadījās, ka dažreiz nedzirdēju, ko kliedz treneris, bet tad komandas biedri uzsita man pa plecu un uzsauca, piemēram: "Ej uz maiņu!" Diemžēl treniņus nācās pārtraukt, jo man atklāja fiziskās slodzes ierosinātu astmu. Tagad futbolu spēlēju tikai paša priekam, tāpat arī spēlēju florbolu, un man patīk peldēt," uzskaita Ģirts un piebilst, ka brīvajā laikā viņš ir arīdzan liels ballīšu cienītājs.
"Man patīk izbaudīt dzīvi un atpūsties kopā ar draugiem! Bērnībā man gandrīz vispār nebija draugu, bet tagad ir ļoti daudz! Man visi saka, ka es esmu patīkams, foršs un interesants cilvēks, kuram piemīt laba humora izjūta," atklāj Ģirts. Visi viņa paziņas ir dzirdīgi cilvēki, bet savstarpējā komunikācija norit viegli. Ģirts smej, ka draugi ik pa laikam viņam cenšas piemeklēt kādu pretējā dzimuma pārstāvi.
"Pandēmijas laikā iepazīties ir grūtāk. Iepriekš esmu saticies ar vairākām meitenēm, tomēr līdz galam nekas nesanāca. Man ir jāatrod īstā! Es gribu iepazīties ar meiteni, ko vēlos apprecēt, iegādāties zemi un paša rokām uzbūvēt mums māju. Es to protu! Vēl es gribu divus vai trīs bērnus un kādreiz kļūt par vectētiņu," aizsapņojas Ģirts.
Jaunā vīrieša dzirde ir bojāta neatgriezeniski, taču, lai uzlabotu savas runas prasmes, viņam ir jāturpina apmeklēt privātu logopēdu. Būtisks tehniskais palīgs ir arī dzirdes aparāts – bez tā Ģirts būtu nedzirdīgs.
"Bērnībā man bija kauns staigāt ar dzirdes aparātu, jo citi bērni tam pievērsa pastiprinātu uzmanību – veltīja skatienus, rādīja ar pirkstiem, smējās. Tagad, kad visi ir pieauguši, ar šādām situācijām, protams, vairs nav jāsastopas," secina Ģirts. Viņš saka paldies vecākiem, kuri vienmēr bijuši blakus un snieguši emocionālu atbalstu.
Arī Ģirta mammai Ervitai nav klājies viegli, jo pirms pieciem gadiem neveiksmīga kritiena rezultātā viņa nokļuva invalīdu ratiņos. Sarunā iesaistās Ervita, piebilstot: "Mūsu ģimenes cilvēki ir cīnītāji, nevis čīkstētāji, neskatoties uz visām dzīves grūtībām." Pats Ģirts uz dzīvi skatās pozitīvi un ir apņēmības pilns sasniegt iecerēto.
"Pandēmijas laikā iepazīties ir grūtāk. Iepriekš esmu saticies ar vairākām meitenēm, tomēr līdz galam nekas nesanāca. Man ir jāatrod īstā! Es gribu iepazīties ar meiteni, ko vēlos apprecēt, iegādāties zemi un paša rokām uzbūvēt mums māju. Es to protu! Vēl es gribu divus vai trīs bērnus un kādreiz kļūt par vectētiņu," aizsapņojas Ģirts.
Jaunā vīrieša dzirde ir bojāta neatgriezeniski, taču, lai uzlabotu savas runas prasmes, viņam ir jāturpina apmeklēt privātu logopēdu. Būtisks tehniskais palīgs ir arī dzirdes aparāts – bez tā Ģirts būtu nedzirdīgs.
"Bērnībā man bija kauns staigāt ar dzirdes aparātu, jo citi bērni tam pievērsa pastiprinātu uzmanību – veltīja skatienus, rādīja ar pirkstiem, smējās. Tagad, kad visi ir pieauguši, ar šādām situācijām, protams, vairs nav jāsastopas," secina Ģirts. Viņš saka paldies vecākiem, kuri vienmēr bijuši blakus un snieguši emocionālu atbalstu.
Arī Ģirta mammai Ervitai nav klājies viegli, jo pirms pieciem gadiem neveiksmīga kritiena rezultātā viņa nokļuva invalīdu ratiņos. Sarunā iesaistās Ervita, piebilstot: "Mūsu ģimenes cilvēki ir cīnītāji, nevis čīkstētāji, neskatoties uz visām dzīves grūtībām." Pats Ģirts uz dzīvi skatās pozitīvi un ir apņēmības pilns sasniegt iecerēto.
“
Ir jācīnās! Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc es strādāju, – tā ir iespēja nopelnīt, lai es varētu sasniegt savus mērķus. Ja es nestrādātu par taksistu, man joprojām būtu jādzīvo kopā ar vecākiem, bet tagad es varu dzīvot patstāvīgi. Agrāk mēdzu sevi žēlot, bet tagad man viss ir ideāli – dzīve iet uz priekšu!
