Tieslietu ministrija pagājušonedēļ sniedza informāciju, ka darbojas pie regulējuma izstrādes, lai par seksuālu uzmākšanos varētu noteikt kriminālatbildību. Tomēr šai iecerei ir arī pretinieki, kas norāda, ka būs grūti noteikt robežu, kas ir un kas nav seksuāla uzmākšanās. Kāds ir topošā regulējuma mērķis, vai par seksuālu uzmākšanos nevar sodīt jau tagad, un kādi ir riski, nosakot kriminālatbildību par to, ceturtdien, 4. aprīlī žurnālists Andris Auzāns izjautāja Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāri Laumu Paegļkalnu un zvērinātu advokātu, juridiskā biroja "Sorainen" partneri Andri Tauriņu.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM) kopā ar ekspertiem sākusi strādāt pie likuma izmaiņām, lai Latvijā ieviestu kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) rosina paredzēt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, "tā ļaujot vardarbības upuriem saņemt nepieciešamo atbalstu un aizsardzību".

Iesaistot tiesību jomas ekspertus un nevalstiskās organizācijas, TM pašlaik gatavo priekšlikumus iesniegšanai Saeimā. Attiecīgus priekšlikumus plānots iesniegt uz otro lasījumu grozījumiem Krimināllikumā, kurus jau pašlaik skata Saeima.

"Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi," uzsvērts TM izplatītajā paziņojumā, paužot nostāju, ka nepieciešams uzlabot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību pret seksuālo vardarbību, tai skaitā, nepieļautu seksuālo uzmākšanos un noteiktu atbilstošu un adekvātu atbildību par tās īstenošanu jebkādā formā.

Lībiņa-Egnere uzsver, ka nevienam cilvēkam nebūtu jāpiedzīvo seksuāla uzmākšanās, "kur nu vēl darbā vai mācību iestādē – vietā, kurai vajadzētu būt drošai". Uzmākšanās ne vienmēr ir fiziski vardarbīga, tie var būt arī nepiedienīgi izteikumi, personīgās telpas pārkāpšana un psiholoģiska ietekmēšana. Turklāt nereti šāda sieviešu pazemošana netiek pienācīgi izmeklēta, un tas rada nesodāmības sajūtu, vērtē ministre.

Seksuālās uzmākšanās problemātika kļuva īpaši aktuāla pēc tam, kad atklājās, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) saņemti vairāku studenšu iesniegumi par iespējamu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos. Līdz šim disciplinārsods piemērots vienam pasniedzējam, vēl viens pasniedzējs atstādināts bez iespējām sazināties ar studentiem. Līdzīga rakstura bažas publiski paustas arī par kādu Mākslas akadēmijas pasniedzēju.

Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par JVLMA pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm. Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!