Līdz ar siltāku laiku šajās dienās daudzviet Latvijā tiek noslēgta apkures sezona, kas gan šajā, gan arī iepriekšējās ziemās atstājusi dramatisku iespaidu uz iedzīvotāju tēriņiem par mājokli un iztikas iespējām. Uz apkures tarifiem iepriekš būtiska ietekme bijusi dabasgāzes cenu kāpumam, kas pēc maksimuma sasniegšanas 2022. gada vasarā ir labu laiku jau mitējies. Vai siltuma tarifi atspoguļo pašreizējās energoresursu cenu izmaiņas, proti, vai par siltumu nepārmaksājam, kāpēc arī plānotie siltuma tarifi rēķināti tikai nedaudz mazāki par pašreizējiem, un kādi faktori ietekmēs siltuma tarifus nākotnē, par to otrdien, 30. aprīlī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu, AS "Rīgas siltums" valdes locekli Vinetu Kutkēviču un AS "Civinity mājas" Dzīvojamo ēku pārvaldīšanas nodaļas vadītāju Gati Rozi.
SPRK vēstīja, ka aprīlī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stājušies sešiem komersantiem, bet trīs komersantiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifs bija samazinājies, palielinājušies. SPRK ik nedēļu saņem izvērtēšanai jaunus tarifu projektus.
“Kurināmā cenu izmaiņas galalietotāju rēķinos nonāk ar vairāku mēnešu nobīdi. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas tarifi aprīlim fiksēti pirms vairākiem mēnešiem. Piemēram, ja kurināmais ir dabasgāze un tās cena tiek noteikta atbilstoši biržai, tad nākotnes cena dabasgāzes piegādēm martā zināma februāra pēdējā datumā. Attiecīgi dabasgāzes tirgotājs cenu siltumenerģijas ražotājam paziņo marta sākumā, un siltumenerģijas komersants var iesniegt tarifu projektu ātrajai izvērtēšanas kārtībai SPRK, mainot tikai kurināmā cenu, un publicēšanai “Latvijas Vēstnesī”, lai likumā noteiktajā kārtībā tarifs varētu stāties spēkā aprīlī, ja SPRK nekonstatē neprecizitātes aprēķinā. Attiecīgi galalietotājs rēķinu par aprīli samaksās maijā,” skaidro SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons.
Kurināmā iegādei komersanti izvēlas dažādas pieejas – cenu fiksējot vai izmantojot biržas cenu. Tipiski šobrīd kurināmā cenas īpatsvars tarifā veido vidēji 40–60%, bet pārējo – citas ar siltumapgādes nodrošināšanu saistītās izmaksas. Fiksēta līguma gadījumā kurināmā cenu svārstības atkarīgas gan no izmantotā kurināmā veida, gan brīža, kurā konkrētais komersants nofiksējis līgumā cenu par kurināmā piegādi, kā arī līguma darbības ilguma. Savukārt siltumenerģijas komersantiem, kuriem noslēgts līgums par mainīgu jeb biržas cenu, kas katru mēnesi ir atšķirīga, mainoties aktuālajai kurināmā cenai biržā, mainās arī tarifs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!