Vienā daļā sabiedrības diskusiju raisījis tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos medijos plānotas arī krievu valodā. Pret šādu debašu rīkošanu aizvakar notika arī pikets. Tiesa gan, šādas debates ir jau tradīcija – partiju pārstāvji krievu valodā debatējuši arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām – daži gan tajās runāja latviski ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. Šobrīd tiek rosināts panākt, ka arī priekšvēlēšanu debates tiek uzskatītas par aģitāciju, kas pieļaujama tikai valsts valodā. Ko par debatēšanu krievu valodā saka mūsu likumi un Satversme, vai šis ir medija redakcionālās izvēles jautājums, kāpēc vēlētāju uzrunāšana krievu valodā šķiet svarīga šādu debašu aizstāvjiem, par to trešdien, 22. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns izjautāja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli un kultūrpētnieku Denisu Hanovu.
Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) pagājušonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.
LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.
Publiskām priekšvēlēšanu debatēm ir jānotiek latviešu valodā, šādu viedokli sociālajos tīklos paudis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!