Kļuvuši zināmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. Kā vērtēt vēlētāju izvēli un aktivitāti – gan Latvijā, gan citviet Eiropā, vai sagaidāmas pārmaiņas Eiropas Savienības politiskajā kursā, kāda bijusi vēlēšanu kampaņa un tās vēstījumi, un kā vēlēšanu rezultāti ietekmēs turpmāko politisko gaisotni Latvijā, par to pirmdien, 10. jūnijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja politisko notikumu vērotājas – žurnāla "Ir" galveno redaktori Nelliju Ločmeli un Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktori Madaru Fridrihsoni.
Kā ziņots, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Savukārt "Latvijas attīstībai" (LA), "Apvienotais saraksts" (AS), "Progresīvie", "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.
EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu – 25,07% – ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.
LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS – 8,18%. Vienlaikus "Progresīvie" ieguvuši 7,42% balsu, bet "Saskaņa" – 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. "Suverēnā vara" ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, Zaļo un zemnieku savienība – 2,28%, "Apvienība Jaunlatvieši" – 2,13%, partija "Stabilitātei" ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, "Centra partija" – 1,72%, "Jaunā konservatīvā partija" saņēmusi 1,5% balsu.
Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija "Tauta. Zeme. Valstiskums", kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī "Tautas varas spēks", kas ieguvis 0,34%, un kustība "Par!", kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
No JV ievēlēts Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols.
LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, "Progresīvos" – Mārtiņš Staķis, "Saskaņu" – Nils Ušakovs, bet LPV – Vilis Krištopans.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās ir nobalsojuši 521 219 vēlētāji jeb 33,82% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. EP vēlēšanās šogad varēja piedalīties 1,541 miljons Latvijas iedzīvotāju.
Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir nedaudz pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas. EP vēlēšanās 2019. gadā nobalsoja 474 390 jeb 33,53% balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt 2014. gada EP vēlēšanās – 445 225 vēlētāji jeb 30,24%.
Vēlēšanās, kas notika no 6. līdz 9. jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp tādi jautājumi kā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, tautsaimniecības izredzes, protekcionisms tirdzniecībā, tajā skaitā arī ar ASV, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
