Šonedēļ daudz būtisku jaunumu par vērienīgā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" virzību – uzzinājām par projekta jaunākajām izmaksām, par projekta turpmāko attīstību vienojās valdība, Valsts Kontrole nāca klajā ar savu ziņojumu par to, kādēļ projektu vajā problēmas, un šodien tiek lemts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Cik nopietnās grūtībās projekts "Rail Baltica" nonācis, un kā tās iespējams risināt, par to šodien, 13. jūnijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci dzelzceļa projekta "Rail Baltica" jautājumos Kristīni Malnaču un Valsts kontroles (VK) padomes locekli Inesi Kalvāni.
Kā ziņots, starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.
VK norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017. gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai – no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai – no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.
Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027. gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Vienlaikus atjaunotajā izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka "Rail Baltica" projekts joprojām ir ekonomiski pamatots, un paredzams, ka tas radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 0,5 līdz 0,7 procentpunktiem gadā, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma – 1435 milimetru – dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028. gada līdz 2030. gadam.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!