Pirms nedēļas Latvijā tika piedzīvota vētra, kas atzīta par stiprāko vasaras vētru Latvijas novērojumu vēsturē. Apdrošinātāji saņēmuši atlīdzību pieteikumus miljoniem eiro apmērā. Tomēr plašu rezonansi sabiedrībā izsaukuši gadījumi, kad apdrošinātāji atteikušies maksāt atlīdzību, pamatojot to ar tehniskām niansēm apdrošināšanas noteikumu formulējumos, piemēram, ka lietavu nokrišņu radītā teritoriju applūšana ne vienmēr uzskatāma par plūdiem. Par to, ko aizvadītā vētra un lietavas nozīmē apdrošinātājiem, un cik pamatoti ir apdrošinātāju atteikumi maksāt par cietušajiem īpašumiem, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns runā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu Jāni Abāšinu un žurnālisti, plūdos Jelgavā cietušas mājas īpašnieci Gunitu Nagli.
Kā ziņots, apdrošināšanas kompānijas līdz trešdienas, 31.jūlija, vakaram par vētras un lietavu pagājušās nedēļas sākumā radītajiem postījumiem ir saņēmušas aptuveni 3550 atlīdzību pieteikumu, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni deviņu miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.
Tostarp par apdrošinātiem īpašumiem saņemti aptuveni 2800 pieteikumi, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības 5,7 miljonu eiro apmērā, KASKO apdrošināšanā – aptuveni 600 pieteikumu, kur atlīdzības sasniedz vienu miljonu eiro, bet sējumu apdrošināšanā – aptuveni 150 pieteikumu par 2,3 miljoniem eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!