Pēc biedējošās diagnozes – vēzis – uzzināšanas daļai onkoloģijas pacientu vēl nākas saskarties ar atklājumu, ka ārstu konsīlija nozīmētos medikamentus valsts neapmaksās. Vien pēdējā gada laikā ar "Ziedot.lv" starpniecību vēža ārstēšanai lūgti 95 ziedojumi kopumā 2,6 miljonu apmērā, turklāt desmit pacientiem vākta nauda zālēm, kas ir kompensējamas, bet citām diagnozēm. Kādas izmaiņas medikamentu kompensēšanas sistēmā ir nepieciešamas un kādas ir valsts iespējas izpildīt pacientu vajadzības, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautā onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" valdes priekšsēdētāju Gunitu Berķi un Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktori Inesi Kauperi.
Jau vēstīts, ka Ministru prezidente Evika Siliņa ir uzdevusi veselības ministram Hosamam Abu Meri gatavot priekšlikumus, lai uzlabotu medikamentu individuālo kompensāciju kārtību - palielinot apmēru un pārskatot kritērijus.
"Onkoloģisko saslimšanu skaits diemžēl palielinās, un ne tikai Latvijā. Ap 20 000 onkoloģijas pacientu šogad saņem apmaksātu zāļu terapiju 74 miljonu eiro apmērā. Kompensējamo medikamentu budžets ir būtiski pieaudzis, tomēr katrs viens gadījums bieži atklāj kompleksas problēmas – sākot ar finansējumu un diagnostiku, beidzot ar pārbirokratizāciju," paudusi premjere.
Saskaņā ar Nacionālā Veselības dienesta (NVD) aplēsēm šogad kompensējamiem medikamentiem atvēlētais valsts finansējums neatbilst reālajām vajadzībām – lai gan šim gadam piešķirti nedaudz vairāk kā 284,5 miljoni eiro, tomēr deficīts līdz gada beigām sasniegšot 31 miljonu eiro.
Kā paziņojumā medijiem norādījis NVD, lai nosegtu akūtās pacientu vajadzības un iekļautu Kompensējamo zāļu sarakstā jaunus medikamentus, paplašinātu diagnožu loku un ieviestu citus uzlabojumus, papildus būtu nepieciešami vēl aptuveni 150 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka šobrīd pieejamais budžets būtu jāpalielina par vairāk nekā 50%.
Valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem pēdējos trīs gados ir būtiski pieaudzis – no vairāk nekā 57 miljoniem eiro 2022. gadā līdz vairāk nekā 74 miljoniem eiro 2024. gadā. Tomēr dienestā atzīst, ka arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumu.
Jāatgādina, ka Latvijā zāles tiek kompensētas arī individuālā kārtībā, ja pacienta diagnoze nav iekļauta iepriekšminētajā sarakstā, vai arī diagnoze ir iekļauta sarakstā, bet nav iekļautas zāles. Tādējādi 2023. gadā individuālās kompensācijas ietvaros zāles saņēma 908 pacienti, savukārt šī gada sešos mēnešos jau 839 pacienti. Tomēr arī šajā kārtībā ir kāds ierobežojošs faktors – atbilstoši normatīvajiem aktiem zāļu iegādes izdevumu individuālā kompensācija var tikt nodrošināta ne vairāk kā 14 228,72 eiro apmērā vienam pacientam 12 mēnešu periodā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!