Šobrīd plaši tiek apspriestas iespējas mazināt valsts pārvaldes izdevumus un bremzēt algu pieaugumu publiskajā sektorā. Cik konkurētspējīgas šobrīd ir ierēdņu algas, vai algas būtu jāiesaldē arī Saeimas deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, vai algu pieauguma mazināšanai varētu būt arī kādas negatīvas sekas, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāju Oļegu Burovu (GKR).
Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja 2025. gada atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu ne vairāk kā 2,6% apmērā salīdzinājumā ar 2024. gada aktualizēto plānu šogad 31. jūlijā.
Atlīdzības fonda pieauguma ierobežojums ir attiecināms uz publisko pārvaldi, tostarp pašvaldībām, valsts un pašvaldību finansētām kapitālsabiedrībām, tostarp pieklasificētām. Valdībai paliks tiesības lemt par izņēmumiem, piemēram, par Iekšlietu ministrijas darbinieku algu pielīdzināšanu Aizsardzības ministrijas atalgojumam.
Pašvaldībām būs tiesības noteikt izņēmumus, ja tiks pieņemts attiecīgs domes lēmums, kas pamatos izņēmumu.
Valsts kancelejai uzdots sagatavot priekšlikumu nepieciešamajam regulējumam iekļaušanai 2025. gada valsts budžeta likumā vai budžeta likumprojektu paketē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka 2023. gadā atalgojums publiskajā sektorā pieauga par 15,2% salīdzinājumā ar 2022. gadu, bet 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu – par 14,6%.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!