Jaunais mācību gads sācies ar ievērojamām pārmaiņām gan skolēniem, gan skolotājiem. Ieviesti jauni mācību priekšmeti, jauna skolēnu sekmju novērtēšanas sistēma, kā arī turpinās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Vienlaikus ne visas skolas spējušas nokomplektēt nepieciešamo pedagogu štatu, turpinās neapmierinātība ar skolu tīkla optimizāciju, kā arī pedagogu arodbiedrība ceļ trauksmes zvanus par to, ka solīto algu pieaugumu skolotāji var nesagaidīt. Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns un "Delfi" Analīzes un stāstniecības nodaļas vadītāja Vita Dreijere-Smane izvaicā izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu.
Jau vēstīts, ka no šī mācību gada jauns obligātais priekšmets vidusskolām Veselības, drošības un fiziskās attīstības bloka ietvaros būs valsts aizsardzības mācība. Savukārt vēsture un sociālās zinības vidusskolā tiks mācītas kā atsevišķi priekšmeti.
Tāpat paaugstināsies centralizēto eksāmenu sertifikāta iegūšanai nepieciešamo atzīmju līmenis. Šajā mācību gadā jaunais eksāmenu rezultāta minimums 9. klases beidzējiem ir 15%, bet 12. klases absolventiem – 20%. Saskaņā ar apkopoto informāciju iepriekšējā mācību gadā, kad vidusskolā nepieciešamais minimums bija 15%, nepieciešamo procentuālo attiecību optimālā līmeņa eksāmenā matemātikā iegūšanai nesasniedza 2700 vidusskolu absolventu, 250 nenokārtoja svešvalodas eksāmenu, bet 170 nenokārtoja eksāmenu latviešu valodā. Savukārt pamatskolā vismaz vienu eksāmenu nenokārtoja 915 devītklasnieki, tādējādi paliekot uz otru gadu.
Šis arī būs pēdējais gads, kad skolēni vēl varēs kārtot eksāmenu krievu valodā kā otrajā svešvalodā, ja to vēlēsies. Tāpat skolēni var atteikties gan no apmācības, gan no eksāmena krievu valodā. Tomēr trešajā līmenī (vidusskolā – pēc izvēles) saglabāsies iespēja padziļināti apgūt krievu valodu. Citos variantos tā pāries uz interešu izglītību pēc vēlēšanās, bet ar valsts mērķdotāciju trim mācību stundām nedēļā.
Jāatgādina, ka saskaņā ar ministrijas iecerēm otrai svešvalodai no 2026. gada jābūt Eiropas Savienības valstu, Eiropas Ekonomikas zonas vai to valstu valodai, ar kurām Latvijai ir noslēgts starptautisks līgums (ar Ukrainu, Izraēlu).
Jaunais mācību gads būs otrais reformā par pāreju uz "Vienotu skolu". Paredzēts, ka šajā mācību gadā pilnībā valsts valodā mācības notiks visā pirmsskolas posmā, kā arī skolu 1., 2., 4., 5., 7., 8. klasē.
Vienlaikus Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norādījusi, ka tai nerodas pārliecība, ka tiks nodrošināta Izglītības likuma un pedagogu darba samaksas grafika izpilde. Arodbiedrība konstatējusi, ka finansējuma pieaugums pedagogu darba samaksas grafika izpildei nav iekļauts valsts pamatbudžeta bāzē 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kā arī prioritārajos pasākumos 2025.gada budžetam nav iekļauts finansējuma pieprasījums pedagogu darba samaksas grafika izpildei no 2025.gada 1.janvāra.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!