Kamēr Ukraina turpina uzbrukumu Krievijā, Kurskas apgabalā, tiek gaidīts oficiāls apstiprinājums tam, ka ASV un Lielbritānija vienojušās atļaut Ukrainai izmantot Rietumu piegādātās raķetes pret mērķiem Krievijas iekšienē. Par to, cik svarīga šī atļauja ir Ukrainai, kā tā ietekmētu kara gaitu un kā līdz šim sekmējies Ukrainas uzbrukums Kurskas apgabalā, 16. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutēja ar Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieku, majoru Jāni Slaidiņu un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.
Vizītes laikā Kijivā 11. septembrī ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja par jaunu, 717 miljonus dolāru lielu ekonomiskās un humanitārās palīdzības pakotni Ukrainai, kas cita starpā paredz atbalstu Krievu iebrucēju sapostītajai enerģētikas infrastruktūrai. Tāpat šīs vizītes laikā Blinkens apsolīja pielikt pūliņus, lai pēc iespējas ātrāk apmierinātu Ukrainas prasību atcelt ierobežojumus amerikāņu piegādāto ieroču izmantošanai triecieniem Krievijas iekšienē. "Kopš pirmās dienas mēs esam pielāgojušies, mainoties vajadzībām, mainoties situācijai kaujas laukā, un man nav šaubu, ka mēs to turpināsim darīt," uzsvēra Blinkens.
Šajā pašā dienā arī ASV prezidents Džo Baidens apstiprināja, ka Baltais nams apspriež iespēju atcelt aizliegumu Ukrainai izmantot ASV tāla darbības rādiusa raķetes triecienu veikšanai Krievijas teritorijā. "Mēs pašlaik pie tā strādājam," viņš sacīja žurnālistiem, komentējot šī jautājuma virzību.
Iepriekš Rietumvalstu līderi pauduši bažas, ka šāds lēmums varētu saasināt konfliktu. Tomēr citi mediji, tostarp britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz avotiem britu valdībā, 12. septembrī ziņoja, ka Lielbritānija jau esot pieņēmusi lēmumu ļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes "Storm Shadow" triecieniem Krievijas iekšienē. Medijs norādījis, ka par šo lēmumu, domājams, netiks paziņots publiski.
Līdzīgi, kad pēc piektdien, 13. septembrī, Baltajā namā notikušās Lielbritānijas premjerministra Kīra Stārmera un ASV prezidenta Džo Baidena tikšanās oficiāli tika ziņots, ka vēl nav pieņemts daudzu gaidītais lēmums, "The Guardian" vēstīja, ka tas ir pieņemts, taču pagaidām par to lielvalstis nevēlas oficiāli paziņot.
Avīze arī citēja britu amatpersonas, kas apgalvo, ka raķešu izvēršanai jākļūst daļai no plašāka plāna, lai mēģinātu izbeigt pilna mēroga karu.
Savukārt medijs CNN ziņojis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins pavēstījis, ka lēmums atcelt ierobežojumus Ukrainai attiecībā uz tālā darbības rādiusa raķešu triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, būtu uzskatāms par kara aktu.
"Tas nozīmēs, ka NATO valstis – ASV un Eiropas valstis – karo ar Krieviju. Ja tas tā ir, tad, paturot prātā izmaiņas konflikta būtībā, mēs pieņemsim atbilstošus lēmumus, reaģējot uz draudiem, kas mums tiks radīti," 12. septembrī pauda Putins.
Tikmēr saskaņā ar ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķu secinājumiem Ukrainas bruņotie spēki turpina virzīties dziļāk Krievijas Kurskas apgabalā, dodoties uz Gluškovas rajonu. 13. septembrī publicētie ģeolokācijas materiāli liecina, ka Ukrainas spēki nesen ir pavirzījušies uz dienvidiem no Veselojes, kas atrodas uz dienvidrietumiem no Gluškovas un trīs kilometrus no robežas. Bet Krievijas avoti ziņo, ka Ukrainas spēki uzbrukuši uz dienvidrietumiem no Gluškovas pie trim ciemiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka, pateicoties Kurskas operācijas panākumiem, Ukrainas spēki spējuši apturēt ienaidnieku Harkivas apgabalā un palēnināt tā virzīšanos uz priekšu Doneckas apgabalā, lai gan situācija joprojām ir sarežģīta.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!