Gausa kreditēšana, nepietiekama konkurence starp bankām, neadekvāta risku iecenošana aizdevumu likmēs – uz šīm un citām Latvijas finanšu sektora problēmām norādījusi ne viena vien amatpersona un nozares eksperti. Un tās arī ir izmantotas kā argumenti diskusijās par virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. Kā vērtējama finanšu pieejamība Latvijā, kas kavē kredītiestādes izsniegt vairāk kredītus un vai nebanku kredītdevēji sapurinās tradicionālās bankas, žurnāliste Laura Ozoliņa diskutē ar Latvijas Bankas ekonomistu, Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītāju Kārli Vilertu, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāju, SIA "Citadele Leasing" valdes priekšsēdētāju Ģirtu Glāzeru un finanšu uzņēmuma "Capitalia" izpilddirektoru, "Fintech Latvija" asociācijas ekspertu Pāvelu Šnejersonu.
Septembra sākumā publicētajā Latvijas Bankas veidotajā "Finanšu pieejamības pārskatā" norādīts, ka kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa – 2024. gada 1. ceturksnī nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija tikai 27,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Papildus cikliskajiem faktoriem un ierobežojošai monetārajai politikai, kas kavē kreditēšanu visur eirozonā, Latvijā izaicinājumus rada arī strukturālas problēmas, kas citstarp saistāmas ar ierobežotu konkurenci kredītu tirgū. Starp tām izceļamas augstās kredītu procentu likmes un stingrās ķīlas prasības," norādīts pārskatā.
Latvijas Banka arī atzīmē, ka kredītu procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir starp augstākajām eirozonā un īpaši spilgti tas redzams mājokļa kredītu segmentā. Saskaņā ar sniegto informāciju 2024. gada 1. ceturksnī mājokļa kredītu procentu likmes Baltijas valstīs bija par 2 procentpunktiem augstākas nekā vidēji eirozonā, krietni pārsniedzot tuvāko sekotāju rādītājus.
Tāpat pārskatā secināts, ka, lai gan mājokļu kreditēšanas segmentā ir vērojamas pozitīvas tendences – likmju samazināšanās –, par tādām īpaši nevar runāt attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu. Aplūkotajā laika periodā pievienotās procentu likmes uzņēmumiem piedāvātajiem kredītiem bijušas nemainīgi augstas un "kombinācijā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītu procentu likmēs."
Vienlaikus Latvijas Banka norāda, ka arvien lielāka loma tautsaimniecības finansēšanā ir nebanku sektoram un īpaši nebanku kreditētājiem, kuru izsniegtais finansējums ir pieaudzis gan mājsaimniecību, gan arī nefinanšu sabiedrību segmentā. "Zīmīgi, ka šo samērā dārgo aizdevumu popularitāte ir augusi, neraugoties uz noturīgu Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālās veselības uzlabošanos. Tas netieši varētu norādīt uz banku kredītu piedāvājuma nepietiekamību," vērtē centrālās bankas eksperti.
Tāpat vēstīts, ka līdz ar 3. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai turpmāk hipotekāro aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kuru izsniedzis patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība (nebanku finansētājs), varēs saņemt ar valsts atbalstu – "Altum" garantiju vai atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju.
Ekonomikas ministrijas ieskatā šie grozījumi veicinās mājokļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, palielinot konkurenci starp kredītiestādēm un nebanku finansētājiem, kā arī sniegs iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju, kas stiprinās nebanku finansētāju lomu hipotekāro aizdevumu tirgū.
"Konkurences spiediena palielināšana komercbanku sektoram ir būtisks virziens, kā iekustināt stagnējošo mājokļu kredītu tirgu, jo īpaši reģionos. Nebanku kreditētāju aktīvāka iesaistīšanās šajā segmentā veicinās kredītu pieejamību iedzīvotājiem, vienlaikus mudinot komercbankas pārskatīt savu pārlieku piesardzīgo politiku jaunu kredītu izsniegšanā," iepriekš pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!