Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja VAS "Latvijas dzelzceļš" publiskotie dati liecina, ka uzņēmums pats visdrīzāk šogad nespēs segt visas dzelzceļa tīkla uzturēšanas izmaksas. Kāda ir "Latvijas dzelzceļa" finanšu situācija un kādi faktori to ietekmē, kā uzņēmums ietaupa un kā tas ietekmē dzelzceļa infrastruktūras drošumu, kā arī par citiem ar vilcienu satiksmi un dzelzceļa infrastruktūru saistītiem jautājumiem 18. septembrī raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu un Latvijas Dzelzceļnieku biedrības valdes priekšsēdētāju Māri Riekstiņu.
Kā ziņots, VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 117,196 miljoni eiro, kas ir par 8,8% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga par 33,7% – līdz 3,551 miljonam eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.
Paša LDz apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā bija 75,204 miljoni eiro, kas ir par 6,3% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 71,657 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,546 miljoni eiro.
Vadības ziņojumā teikts, ka ar ģeopolitiskās situācijas izmaiņām un noteiktajām starptautiskajām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju LDz 2024. gadā, iespējams, nespēs īstenot finanšu līdzsvara nosacījumus, un "Latvijas dzelzceļš" no personīgajiem līdzekļiem nespēs gada laikā segt visas izmaksas, kas ir saistītas ar dzelzceļa tīkla darbības nodrošināšanu pilnā apmērā un atbilstošā kvalitātē.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!