Par aizliegumu skolās lietot mobilos telefonus

Saskaņā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītajiem grozījumiem izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā. Aizliegums varētu attiekties arī uz pirmsskolas audzēkņiem.

Priekšlikumu par mobilo telefonu izmantošanas aizliegumu sākumskolas skolēniem iesniegušais Saeimas deputāts Česlavs Batņa iepriekš paudis, ka ar grozījumiem likumā "no vecāku iejaukšanās izglītības procesā" tikšot pasargātas tās skolas, kuras pēc savas iniciatīvas jau ieviesušas telefona lietošanas ierobežojumus.

Šo priekšlikumu atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.

Paredzēts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jautājumu par mobilo tālruņu lietošanas aizlieguma pārejas noteikumiem un grozījumu virzīšanu trešajam lasījumam varētu pabeigt skatīt 1. oktobrī.

Tomēr jāatgādina, ka plašākas diskusijas par viedierīču lietošanas ierobežojumiem skolās sākās jau pērnā gada vidū. 2023. gada jūlija beigās tika publicēts Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Globālās izglītības monitoringa ziņojums "Tehnoloģijas izglītībā", kurā tika rosināts aizliegt viedtālruņu izmantošanu skolās. Tostarp valstis tika mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.

Ziņojuma autori aicināja valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Tāpat tajā uzsvērts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.

Divus mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas vietnē manabalss.lv tika iesniegta iniciatīva "Par kvalitatīvu skolas laiku bez personiskajām viedierīcām sākumskolās un pamatskolās", kura ātri vien savāca vairāk nekā 10 tūkstošus iedzīvotāju parakstu. Iniciatīvas pieteikumā norādīts rosinājums panākt personīgo viedierīču izmantošanas aizliegumu sākumskolās un pamatskolās, lai sevišķi jaunākajās klasēs bērni vairāk koncentrētos mācībām.

Savukārt jau neilgi pēc tam – 2023. gada 12. oktobrī – Saeima nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Apvienotā saraksta deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā", ar kuru tika rosināts likumā noteikt, ka izglītības iestādei ir tiesības ierobežot vai aizliegt mobilo telefonu un viedierīču lietošanu izglītības iestādē, tai skaitā starpbrīžos. Ar šo likumprojektu bija paredzēts nodrošināt izglītības iestādei tiesības konfiscēt mobilās viedierīces un telefonus, izdodot attiecīgus iekšējos noteikumus vai pilnveidojot jau esošos iekšējās kārtības noteikumus.

Tomēr, lai gan iesniegtais likumprojekts plaši rezonēja sabiedrībā, ar tā virzību Saeimā nevedās. Izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā tas pat nepiedzīvoja, jo Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika nolemts, ka jāizstrādā alternatīvs likumprojekts.

Savukārt šā gada augustā telekomunikāciju uzņēmuma "Tele2" un "Norstat" veiktās aptaujas dati liecina, ka gan skolēnu vecāki, gan skolotāji atbalsta ideju ierobežot telefona lietošanu starpbrīžos skolā – šādu ieceri atbalstītu 84% vecāku un 95% skolotāju. Viņuprāt, ierobežojot telefonu lietošanu starpbrīžos, skolēni apgūtu citas prasmes, piemēram, sadarbību un komunikācijas prasmes, kā arī tas ļautu labāk koncentrēties mācību vielai stundu laikā. Vecāki un skolotāji ir vienisprātis, ka skolēniem tā būtu iespēja meklēt citas nodarbes starpbrīžos, pašiem izdomāt spēles un rotaļas.

Aptaujas veicēji norādījuši, ka, lai arī skolās ir noteikumi attiecībā uz telefonu lietošanu, pamatā tie attiecas uz telefonu lietošanu mācību stundu laikā. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem tikai 5% gadījumu telefoni skolās ir aizliegti pilnībā, bet 3% gadījumu – starpbrīžos.

Vienlaikus 55% skolotāju norādījuši, ka telefonu lietošana starpbrīžos pēc tam rada arī konfliktus klasē, jo skolēni vēlas turpināt lietot telefonu, sākoties mācību stundai. Tas savukārt noved pie tā, ka bērniem ir grūtības koncentrēties mācību vielai.

Savukārt vairāk nekā puse jeb 52% jauniešu vecumā no 12 līdz 18 gadiem atzinuši, ka viedtālruņus lieto vairāk nekā piecas stundas dienā. Skolas laikā visbiežāk mobilie telefoni tiek lietoti starpbrīžos un no rīta pirms stundu sākuma. Tomēr 35% jauniešu arī atzinuši, ka mēdz telefonus izmantot arī mācību stundu laikā.

Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!