Cik lielu robu degvielas pircēju maciņos radīs transporta enerģijas "zaļināšana"

Minētā ES direktīva paredz, ka katra dalībvalsts nosaka degvielas piegādātājiem par pienākumu līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transporta nozarē nodrošināt vismaz 29% apmērā vai sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitātes samazinājumu vismaz 14,5% apmērā. Tāpat šī direktīva paredz, ka moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transporta nozarei piegādātajā enerģijā ir vismaz 1% 2025. gadā un 5,5% 2030. gadā.

Tomēr degvielas tirgotāji atzīmē, ka atbilstoši valdības atbalstītajam un Saeimā jau pirmajā lasījumā pieņemtajam Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajam likumprojektam "Transporta enerģijas likums" minētās "zaļās" prasības tiks ieviestas ātrāk un vairāk nekā to prasa ES normatīvi.

Kā piemērus asociācija min lēmumu panākt SEG emisiju intensitātes samazinājumu 16% apmērā 2030. gadā, nosakot sekojošus sasniedzamos rādītājus: 2026. gadā vismaz 6%, 2027. gadā vismaz 8%; 2028. gadā – vismaz 10%, 2029. gadā – vismaz 13%, savukārt 2030. gadā un turpmāk katru gadu – vismaz 16%.

Valdība ir noteikusi arī straujāku moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvara palielināšanas grafiku transporta nozarei piegādātajā enerģijā: 2026. gadā – ne mazāk kā 1,5% enerģijas, 2027. gadā – ne mazāk kā 2,5% enerģijas, 2028. gadā – ne mazāk kā 3,5% enerģijas, 2029. gadā – ne mazāk kā 4,5% enerģijas un no 2030. gada 1. janvāra un turpmāk katru gadu – vismaz 5,5% enerģijas.

Savukārt paša Klimata un enerģētikas ministrijas gatavotā likumprojekta anotācijā norādīts, ka intensīvāka atjaunīgās enerģijas ražošanas un izmantošanas veicināšana "ir nepieciešama gan starptautisko vai ES klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanas, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanas apņemšanos īstenošanai".

Anotācijā minēts, ka transporta sektors Latvijā ir otrais lielākais SEG emisiju avots un radīja 30,1% no kopējām 2021. gada SEG emisijām. Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām ir radītas autoceļu transportā (aptuveni 96 %), savukārt, autotransporta apakšsektorā lielākais SEG emisiju radītājs pa transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko kravas transportlīdzekļi un autobusi.

Ministrija arī atzīmē, ka 2021. gadā transporta sektora kopējais emisiju apjoms ir pieaudzis par 3,8%, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, vai par 3,3%, salīdzinot ar 2020.gadu. Saskaņā ar ministrijas apkopoto informāciju SEG emisiju apjomā, kas nav iekļauts ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, transporta sektors ir lielākais SEG emisiju avots, veidojot 37,26% no minēto emisiju apjoma. "Šim emisiju apjomam ES tieši piemērojamos tiesību aktos Latvijai ir noteikts saistošs SEG emisiju samazināšanas mērķis – par 17% samazināt emisiju apjomu, salīdzinot ar 2005.gadu," uzsver ministrijā.

Tomēr LDTA norāda, ka ieviešot "zaļo" prasības straujāk nekā prasa ES, par degvielu maksāsim vairāk un ātrāk nekā tas nepieciešams.

Pēc asociācijas aprēķiniem, katri 3% SEG emisiju samazinājuma radīs papildus 50 miljonus eiro slogu nozarei un nodokļu maksātājiem, kopējam pieaugumam uz 2030. gadu sasniedzot vairāk kā 250 miljonus eiro gadā. Attiecīgi katram uzņēmumam, kam izmaksu pozīcijā ir degvielas izmaksas, esot jārēķinās ar papildus sadārdzinājumu līdz pat 18–20 eiro centiem litrā.

Tāpat degvielas tirgotāji ir atzīmējuši, ka paralēli iepriekš minētajām prasībām no 2027. gada degvielas piegādātājiem visā Eiropā būs jāiesaistās Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, kas nozīmēs nepieciešamību iegādāties emisijas kvotas. Arī šis regulējums vēl vairāk sadārdzināšot degvielas gala cenu, tostarp tiek minētas Vācijā izskanējušas prognozes, ka 2030.gadā tas varētu palielināt benzīna cenu līdz pat 61,3 centiem litrā un dīzeļdegvielas cenu – līdz pat 68,5 centiem litrā pret 2026.gadu.

Vienlaikus jāatgādina, ka valdība atbalstījusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz 2025. gadā dīzeļdegvielas akcīzes nodokli celt no 414 eiro līdz 440,5 eiro par 1000 litriem, svinu saturošam benzīnam – no 594 eiro līdz 617 eiro par 1000 litriem, naftas gāzes (LPG) – no 285 eiro uz 304 eiro par 1000 kilogramiem, lauksaimniecībā izmantojamajai dīzeļdegvielai – no 62,1 eiro uz 66 eiro par 1000 litriem. Savukārt akcīzes nodoklis dabasgāze par vienu megavatstundu augs no 1,91 eiro uz 3,63 eiro.

Patlaban akcīzes nodoklis netiek piemērots naftas produktiem, kurus izmanto elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijā, tomēr no 2025. gada šim produktam tiks piemērota nodokļa likme 108,5 eiro apmērā par 1000 litriem.

FM aprēķinājusi, ka akcīzes nodokļa likmju izmaiņu rezultātā viena litra dīzeļdegvielas 2025. gadā pieaugs par 3,2 centiem, bet nodokļu daļa vienam litram svinu nesaturoša benzīna augs par 2,7 centiem.

Tāpat ziņots, ka Ministru kabinets atbalstījis grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, ar kuriem paredzēts no 2025. gada 1. janvāra par 10% celt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes. Likuma izmaiņas paredz mainīt arī kārtību, kā tiek nomaksāts šis nodoklis, proti, no 2025. gada tas būs jāmaksā katru gadu – samaksas termiņš turpmāk būs kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris.

Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!