No nākamā gada bezmaksas pārtikas pakas saņems tikai trūcīgie un krīzes situācijās nonākušie Latvijas un Ukrainas iedzīvotāji, savukārt cilvēkiem ar maznodrošinātā statusu tās vairs nepienāksies. Kādēļ pieņemts šāds lēmums, vai nebija iespējami citi risinājumi un kā tas ietekmēs tūkstošiem personu Latvijā ar maznodrošinātā statusu, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieci Elīnu Celmiņu, Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta vadītāju Aldu Sebri un Rīgas domes Labklājības departamenta sociālās palīdzības administrēšanas nodaļas vadītāju Antuānu Kalvišķi.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar līdzekļu trūkumu Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmā materiālās nenodrošinātības mazināšanai. Eiropas Savienības programmā 2021.–2027.gada plānošanas periodā labklājības nozarei ir piešķirts par 22% mazāks finansējums nekā 2014.–2020.gada periodā. Kopējais samazinājums veido 101,2 miljonus eiro.
Šobrīd pieejamais ESF+ programmas finansējuma atlikums ir 18 196 193 eiro, un atbilstoši ministrijas aplēsēm, ar to pietiks tikai līdz nākamā gada jūnijam.
Vienlaikus LM atzīmē, ka izdevumi tieši pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF+ programmā. Tāpēc ievērojama izdevumu optimizēšana esot iespējama tikai pārtikas izdevumu daļā. Citi atbalsta veidi – higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces – ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netikšot.
Līdz ar to paredzēts no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus. Tomēr arī atbalsta nodrošināšanai šīm personu grupām nepieciešams papildu finanšejums. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, lai līdz nākamā gada noslēgumam varētu turpināt sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, papildu nepieciešamais finansējums atbalsta nodrošināšanai ir 8,1 miljons eiro. Kopā līdz 2029. gadam šī summa varētu būt 71 miljons eiro.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka šogad katru mēnesi visu atbalstāmo personu skaits bijis ap 55 000, ziemas periodā sasniedzot pat aptuveni 60 000 cilvēku. Tendences liecina, ka šis skaits tuvākajā nākotnē nemainīsies. Vienlaikus ministrija prognozē Ukrainas pirmreizēji iebraukušo iedzīvotāju skaita palielināšanos no 6000 līdz 10 000. Daļa no tiem varētu kvalificēties arī trūcīgo atbalsta saņemšanai.
Jau vēstīts, ka maznodrošinātā statusu piešķir tad, ja pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā – 288 eiro. Savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 343 eiro, bet pārējām personām – 240 eiro.
No 2021. – 2023.gadam Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza 400 000 pārtikas preču komplektu gadā. Papildus tam 2022. un 2023. gadā izdalīti kopā vairāk nekā 153 000 pārtikas preču komplektu Ukrainas iedzīvotājiem.
Tāpat ziņots, ka no nākamā gada, mainot pārtikas atbalsta apmēru, cilvēki ar trūcīgās personas statusu saņems vienu pārtikas preču komplektu ceturksnī līdzšinējo divu komplektu vietā.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!