Gruzijas centrālā vēlēšanu komisija 27. oktobrī paziņoja, ka valdošā prokrieviskā partija "Gruzijas sapnis" 26. oktobrī notikušajās vēlēšanās ieguvusi vairākumu valsts parlamentā. Savukārt opozīcija uzskata rezultātus par viltotiem. Turklāt Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili paziņojusi, ka ne vien neatzīst šos vēlēšanu rezultātus, bet arī aicinājusi opozīcijas atbalstītājus protestēt. Kādi ir iemesli šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanai, kādēļ Krievijai ir interese iejaukties Gruzijas iekšpolitikā un vai līdz ar šīm vēlēšanām Gruzijas ceļš uz Eiropu ir apstājies, raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns diskutē ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Māri Cepurīti.
Saskaņā ar Gruzijas centrālās vēlēšanu komisijas sniegto informāciju pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā 99% vēlēšanu iecirkņu promaskaviskā partija "Gruzijas sapnis" ieguvusi 54,08% balsu, bet četru prorietumniecisku opozīcijas partiju alianšu apvienība – 37,58% balsu.
Atbilstoši šiem rezultātiem "Gruzijas sapnis" ieguvis 91 no 150 vietām parlamentā, kas ir pietiekami, lai izveidotu valdību bez citu partiju pieaicināšanas. Savukārt divi lielākie opozīcijas saraksti – "Koalīcija par pārmaiņām" un "Vienotība – Nacionālā kustība" – pēc vēlēšanu rezultātu publiskošanas paziņoja, ka atsakās pieņemt parlamenta deputātu mandātus.
Jau vēstīts, ka Gruzijas centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie rezultāti nesakrīt ar vēlētāju aptauju rezultātiem. Saskaņā ar nobalsojušo aptauju, ko pēc opozīciju atbalstošā televīzijas kanāla "Formula" pasūtījuma veica ASV socioloģisko pētījumu kompānija "Edison Research", četru opozīcijas spēku apvienība kopā ieguvusi 51,9% balsu, bet valdošā partija "Gruzijas sapnis" – 40,9% balsu.
Bažas par rezultātu ticamību paustas arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA), Eiropas Parlamenta un NATO Parlamentārās asamblejas kopīgās novērošanas misijas paziņojumā. Tajā arī teikts, ka balsošanu vēlēšanās "apgrūtināja nevienlīdzīgi spēles noteikumi, spiediens un spriedze".
Savukārt Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili 27. oktobra vakarā paziņoja, ka neatzīst centrālās vēlēšanu komisijas publiskotos parlamenta vēlēšanu rezultātus, un aicināja opozīcijas atbalstītājus protestēt. Preses konferencē viņa sacīja, ka šo vēlēšanu atzīšana nozīmē "Krievijas atnākšanu un Gruzijas pakļaušanu".
"Mēs esam liecinieki Krievijas specoperācijai, hibrīdkara pret Gruzijas tautu mūsdienu formai," teica prezidente.
Iepriekš Gruzijas prezidente jau bija paudusi satraukumu par vardarbības gadījumiem dažos vēlēšanu iecirkņos un apsūdzībām par biļetenu viltošanu un vēlētāju iebiedēšanu.
Jāpiebilst, ka Gruzija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, un Brisele ir brīdinājusi, ka šīs vēlēšanas noteiks valsts iespējas pievienoties blokam. Pašreizējā Gruzijas valdība, ko veido miljardiera Bidzinas Ivanišvili dibinātā partija "Gruzijas sapnis", iekšpolitikā, daudzuprāt, sākusi kopēt Krievijas diktatora Vladimira Putina politiku, bet ārpolitikā reproducēt Maskavas pretrietumniecisko naratīvu.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!