Rindas uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem var būt pat vairāku gadu garumā. Tādēļ itin bieži pacientiem nav citu iespēju, kā izvēlēties maksas pakalpojumus, kas var būt dārgi un arī ne vienmēr pieejami pietiekami ātri. Kādēļ tiek ziņots, ka valsts kvotas uz vienu daļu pakalpojumu var beigties pat vasarā, kā tiek rēķināts pacientu pieprasījums pēc pakalpojumiem, vai esošā kvotu sistēma ir kā uzlabojama vai arī ir sevi izsmēlusi un jāmaina, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnāliste Laura Ozoliņa runā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadošo eksperti veselības aprūpes jautājumos Līgu Gaigalu, NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāju Baibu Bērziņu un "Jelgavas poliklīnikas" vadītāju Kintiju Barloti.
Kā ziņots, papildu finansējums pakalpojumu apmaksai ārstniecības iestādēm šogad nav plānots, tāpēc tām jāsniedz pakalpojumi atbilstoši reālajām iespējām un līgumā noteiktajam valsts finansējumam, septembra sākumā medijiem atzina Veselības ministrijas (VM) un NVD pārstāvji.
Septembrī VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis pauda, ka pašreizējā tendence ambulatoro un stacionāro veselības pakalpojumu nodrošināšanā ir pozitīva. Kopumā situācija esot laba, un šī gada pirmajā pusgadā pārstrādes neesot lielas.
NVD ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika pauda, ka nav pamatojuma ārstniecības iestāžu apgalvojumam, ka viss finansējums ir iztērēts, jo katru mēnesi ārstniecības iestādes saņem 1/12 daļu no kopējā finansējuma. Līdz ar to gadam plānotais finansējums nav izsmelts, tāpēc ārstniecības iestādēm jāsniedz pakalpojumi līdz gada nogalei no piešķirtā finansējuma.
Viņa norādīja, ka daļai pakalpojumu noteikts ierobežojošs finansējums jeb "kvota", taču otrai daļai pakalpojumu apmaksa tiek veikta pēc to faktiski sniegtā skaita.
Ārstniecības iestāžu pārstrādes šī gada sešu mēnešu periodā ambulatoro pakalpojumu sektorā veidojušās 6% apmērā, savukārt stacionāro pakalpojumu sektorā – 4% apmērā. Pārstrādes rodas tad, ja pakalpojumu sniegšanā ārstniecības iestādes neievēro gadam plānoto piešķiramo valsts finansējumu, par kuru iestādes ir informētas jau gada sākumā, viņa skaidroja.
NVD pārstāvji pauda, ka situācija risināma, pārvirzot finansējumu, izvirzot prioritārās jomas, kā arī sarunās ar pacientu biedrībām par pakalpojumu plānošanu atbilstoši piešķirtajam finansējumam visa gada griezumā.
Vienlaikus dienesta pārstāvji uzsvēra, ka ir naivi cerēt, ka rindas pēc pakalpojumiem varētu izzust pavisam.
Nereti problēmu veido arī "mākslīgās rindas" izveidošanās – teju 20% pacientu neierodas uz savu pierakstu, tādējādi pagarinot rindu un veidojot pat trīskāršus pierakstus dažādās medicīnas iestādēs, norādīja speciālisti.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!