Pagājušonedēļ noslēdzās termiņš kārtējai parakstu vākšanai par Saeimas atsaukšanu. Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz neapmierinātajiem savu panākt neizdevās – tika savākti mazliet mazāk nekā 40 000 parakstu jeb tikai aptuveni viena ceturtdaļa no nepieciešamā skaita referenduma ierosināšanai. Vai parakstu vākšanas sliekšņi ir pārāk augsti? Vai tieši otrādi, sabiedrība patiesībā ir apmierināta ar parlamenta darbu? Vai arī patiesība meklējama kaut kur pa vidu? Par to Andris Auzāns runā ar vienu no Saeimas atsaukšanas iniciatoriem Aināru Šleseru (LPV) un politologu Juri Rozenvaldu.
14. Saeimas atsaukšanu bija rosinājuši 11 politiskie spēki – gan parlamenta opozīcijā esošie, gan tādi, kuriem līdz šim nevienās vēlēšanās nav izdevies savākt tik daudz balsu, lai iekļūtu Saeimā. Starp tiem bija "Latvija pirmajā vietā", "Tautas varas spēks", "Suverēnā vara", "Pamats-lv", "Tautas kalpi Latvijai", "Apvienība jaunlatvieši", "Stabilitātei!", "Jaunā Saskaņa", "Nacionālā Savienība Taisnīgums", "Centra Partija" un "Varu Latvijas tautai".
Parakstu vācēji uzskatīja, ka Saeima "ar savu bezdarbību pievīlusi savus vēlētājus". Tāpat valdībai un Saeimai pārmeta nespēju attīstīt ekonomiku, kā arī pārāk lielu liberālismu vērtību ziņā.
Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad notiek mēģinājumi savākt parakstus par Saeimas atsaukšanu – nesekmīga parakstu vākšana notika arī 13. parlamenta sasaukuma laikā. Līdz šim vienīgā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad Saeima atlaista un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, bija 2011. gadā. Toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers rosināja atlaist 10. Saeimu pēc tam, kad tā neļāva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās.
Raidījuma "Spried ar Delfi" jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!